... Svētdienas vakars, pievakare. Sils aiz Daugavas noslēpumainā klusumā tīts. Negaidot pierobežas ceļš, kas līkumo starp simtgadīgām priedēm un svaigiem izcirtumiem, iegriežas ciematā.
Pa kreisi atrodas baznīca, pa labi — liela pirms kara celta ēka, kurā vēl pirms gada bija skola. Tagad tur deg pagasta kluba, bet precīzāk Kaplavas tautas nama filiāles ugunis. Šo kultūras centru saglabājuši paši lauci-nieki. Tāpēc šeit, Varnavičos, uz svētku sarīkojumiem labprāt pulcējas gan ciemata, gan arī apkaimes viensētu iedzīvotāji.
Stāsta kultūras centra vadītāja Zoja Čunčule: “Pagasts stiepjas gar Daugavu, un tā jau vēstures gaitā ir izveidojies, ka divi ciemati (Kaplava un Varnaviči) atrodas visai tālu viens no otra. Lai arī skola ezera krastā vairs nestrādā, toties plašo aktu zāli izdevies saglabāt, tāpat kā bijušo ēdnīcu, kas ļauj mums tagad nepieciešamības gadījumā gan nosvinēt kāzas, gan uzklāt bēru galdus.
Dzīvojot pašā Latgales malā, lauku ļaudis nenododas garlaicībai. Pēdējā laikā mēs uzaicinājām cilvēkus uz klubu, kur notika Ziemassvētku vakars. Tam bijām sagatavojuši pat teatralizētu uzvedumu “Betlēmes nakts”. Pēc tam notika Jaungada karnevāls, bet februārī uz Valentīndienas svinībām mēs uzaicinājām un godinājām jubilārus — 12 ģimenes.
Varnaviču iedzīvotāji mani vairākkārt aicināja uz jautriem pasākumiem, bet visu laiku kaut kā nesanāca. Pēdējoreiz Zoja tā arī pateica: “Ja neatbrauksiet, apvainošos.”
Atbraucu un nenožēloju. Pie svētku galdiem sēdēja vismaz simts viesu. Tajā skaitā jaunais pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Uzuls ar dzīvesbiedri, pamanīju arī citus krāslaviešus, kuri nav aizmirsuši savas dzimtās lauku saknes. Uzņēmējs Valērijs Križanovskis, slavēdams savu mazo dzimteni, negaidot atklāja noslēpumu: uz šīs zemes piedzimuši pieci spēkavīri, kuri izpildījuši sporta meistaru normu. Pasaules čempions senioru grupā brīvajā cīņā tajā vakarā līksmoja ar savu kompāniju pēc sirds patikas: jo atmosfēra uz to noskaņoja. Uz skatuves kāpa tikai vietējie talanti. Jauktais ansamblis “Skani, dziesma!” atklāja koncertuzvedumu. Skanēja melodijas, kas lika vecākās un vidējās paaudzes pārstāvjiem atgriezties savas jaunības gados. Duetā dziedāja dzīvesbiedri Zoja un Pēteris Juzefoviči. Bija arī skečs: Aina Butāne un Pēteris Šparkovskis tā uzjautrināja skatītājus, ka klātesošie zālē ilgi nevarēja rimties. Kādi gan var būt pavasara svētki bez Lieldienu kompozīcijām, kuru autori saņēma piemiņas balvas. Protams, neiztika arī bez draiskām častuškām. Kad sāka spēlēt akordeonists Iļja Pancirs, uz skatuves izskrēja Akilina Smirnova un Anna Latkovska. Tad nu sākās... Vārdu sakot, pirms dejām publika jau bija pilnībā uzkarsēta, turklāt vēl gaidīja anekdošu konkurss. Lai jau kas, bet es gan skaidri zinu: panākumi prasīja ilgus mēģinājumus. Skaidri neatceros, kurš man iečukstēja ausī tādus vārdus: “Mēģinājumi un koncerti dod mums galvenos spēkus, un vai tad tas ir brīnums, ka lauku klubs saglabājies? Paskatieties, cik daudz jauniešu zālē. Žēl, ka Aina Butāne un Anita Seņkāne šodien nedziedāja. Lielisks duets!”
Dzīvā mūzika aizrāva visus jau ar pirmajiem akordiem. Uzstājās grupa “Dana” — Izvaltas muzikanti un dziedātāji Kristīne Stivriņa un Valērijs Zamjatins, plašajā zālē reizēm trūka vietas draiskajiem dejotājiem. Jautrība sita augstu vilni un turpinājās līdz pirmajiem gaiļiem.
Aleksejs GONČAROVS