Augu aizsardzība aprīlī

Siltais, saulainais laiks martā veicināja ziemojošo kultūraugu ataugšanu un barības vielu iztērēšanu, tāpēc bija nepieciešama augu virsmēslošana. Turpmāk, ja būs nepieciešams, jāveic savlaicīga sējumu aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem.

Ziemāju labību sējumi atrodas cerošanas beigu un stiebrošanas sākuma stadijās, uz augu vecajām lapām ir miltrasas vecā — rudens infekcija. Miltrasa inficē visus ziemāju laukus, inficēti 12-100% augu un slimības attīstība 1-25% no lapu virsmas. Ziemas kviešu un rudzu sējumos būs jāveic aizsardzība pret graudzāļu miltrasu, brūno rūsu un citām lapu slimībām. Rudzu sējumos tripši sāks dēt olas lapu makstīs.

Vasarāju graudaugu sēklas pirms sējas jākodina, jo pagājušajā gadā slimību izplatības spektrs bija plašs. Cīņā ar slimībām būtiska nozīme ir kvalitatīvai kodināšanai ar pareizi izvēlētu kodni. Graudu kodināšana vienu mēnesi pasargā dīgstošos augus no slimībām, stimulē augu augšanu, nodrošina labāku lauka dīdzību, vienmērīgāku sēklu sadīgšanu, spēcīgu, veselīgu augu veidošanos. Kodinot, precīzi jāievēro rekomendētās kodnes devas. Svarīgi, lai katra grauda virsma būtu vienmērīgi noklāta ar kodni. Būtiski, lai kodne iesūktos sēklas apvalkā un grauda dziļākajos slāņos. Sēklas materiāla kodināšana jāveic vismaz 2-3 dienas, bet optimāli 7 dienas pirms sējas. Sējot uzreiz pēc kodināšanas, preparāta iedarbība ir ievērojami zemāka. Kodinot vasaras kviešu sēklas, sējumi tiks pasargāti no cietās melnplaukas, vārpu plankumainībām un daļēji no sakņu puvēm. Miežu sējumos var ierobežot putošo melnplauku un lapu plankumainības. Dīgstošos vasarāju graudaugu dīgstus siltā, sausā laikā bojās labību spradži, to ierobežošanai jālieto insekticīds.

Marta pēdējā dekādē krustziežu spradži sāka atdzīvoties un baroties uz dīgstošajiem krustziežu nezāļu un mārrutku asniem. Aprīlī, pieturoties siltam, sausam laikam, krustziežu spradži apdraudēs kāpostus, redīsus, rutkus un vasaras rapša pirmos dīgstus. Smidzinājums jāveic ar kādu no kontaktiedarbības insekticīdiem, ja spradži invadē katru trešo augu.

Bioloģiskās saimniekošanas piekritēji spradžu ierobežošanai var izmantot pelnus, skuju miltus, tabakas putekļus, var arī nosegt dobes ar agrotīklu.

Ziemas rapsis pārziemoja normāli, labi pārziemoja sējumi, kuri rudenī tika apstrādāti ar augšanas regulatoru - fungicīdu. Mēneša beigās ziemas rapša sējumus apdraudēs krustziežu spīdulis, insekticīdu lietošana ir nepieciešama, ja ziedpumpuru attīstības sākumā uz viena auga konstatēti 1-3 spīduļi. Ziemas rapša sējumos sāks izplatīties lapu sausplankumainība, jo uz augu lapām ir saglabājusies vecā infekcija.

Kartupeļu bumbuļus uzglabāšanas laikā inficēja vairākas slimības. Novērojumi rāda, ka kartupeļu stādījumos nopietna slimība ir melnais kraupis jeb rizaktonija. Lai mazinātu kartupeļu dīgstu puves infekciju, pirms stādīšanas rūpīgi jāatlasa slimību skartie bumbuļi un jāveic stādāmā materiāla kodināšana. Lai ierobežotu melno, sudraboto un parasto kraupi, jālieto pieskares iedarbības fungicīds. Lai samazinātu sprakšķu (drātstārpu) kāpuru bojājumus, pirms stādīšanas kartupeļu bumbuļus jāapstrādā ar kodni, kas satur insekticīdu.

Bioloģiskajās saimniecībās melnā kraupja ierobežošanai var izmantot bioloģiskos preparātus.

Kartupeļus vēlams stādīt, kad augsne ir sasiluši līdz +7°...+10°C nediedzētiem bumbuļiem, bet diedzētiem augsnes temperatūra var būt virs +4°C.

Augļu dārzos pirms ziedpumpuru izvirzīšanās jāveic pirmais smidzinājums pret ābeļu un bumbieru kraupi. Ābeļu ziedu smecernieks iziet no ziemošanas vietām un sāk virzīties uz vainagu, kur ziedpumpuru izvirzīšanās laikā sāks dēt olas. Ja augļu dārzos ziedēšana nebūs intensīva, tad jāveic smidzinājums ar insekticīdu, bet, ja ābeles ziedēs intensīvi, smidzinājums nav nepieciešams, smecernieks noderēs kā ražas retinātājs.

Ja slimību un kaitēkļu apkarošanai ir jāizmanto augu aizsardzības līdzekļi, to vislabāk ir darīt pēc konsultācijas ar speciālistu. Par augu aizsardzības līdzekļu izvēli un lietošanu konsultāciju var sniegt Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, plaša informācija ir atrodama arī VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv.

Anita TRUPA, VAAD Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)