Jautājumi par adaptāciju un līdzdalību sabiedrības dzīvē

Šogad konferences tēma skanēja šādi: “Skolēnu adaptācija vispārējās vidējās izglītības programmu apguves sākumposmā”. Tradicionāli zālē pulcējās skolotāji, vecāki, rajona skolēni un skolu administrāciju pārstāvji. Pavisam konferencē bija reģistrējušies 156 cilvēki. Pasākuma viesi bija rajona izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska, LVAVA projektu koordinētāja Ērika Pičukāne, aģentūras partneris mūsu rajonā, firmas “Kristafors” valdes loceklis Ilgvars Ugars. Pēc apsveikuma vārdiem konferences dalībniekus uzrunāja psiholoģe Inta Gribule, kura nolasīja nelielu lekciju par skolēnu adaptācijas psiholoģiskajiem aspektiem vidusskolā. Apbruņojušies ar teorētiskajām zināšanām, konferences dalībnieki sāka praktisko darbu grupās. Pavisam bija izveidotas četras grupas: skolu administrācija, skolotāji, vecāki, vecāko klašu audzēkņi. Katra grupa saņēma savu uzdevumu. Grupas “pieaugušie” (administrācija, skolotāji, vecāki) bija norūpējušies par to, vai devīto klašu absolventiem patiešām piemīt pietiekams paškontroles, pašdisciplinētības līmenis, vai viņi saprot visu izvēles pareizību par labu vidusskolai, kā arī mēģināja noskaidrot, vai iesācēji vecāko klašu au-dzēkņi ir gatavi aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Patiesībā tēma ir ļoti nopietna. Mācības 10. klasē stipri atšķiras no mācībām pamatskolā. Mainās skolotāji, parādās jauni priekšmeti, paaugstinās prasības. Kā tad padarīt desmito klašu audzēkņu adaptācijas procesu mazāk jūtamu, mazāk sāpīgu un iespējami īsāku? Pie šīs problēmas arī strādāja konferences dalībnieki. Vairāk nekā 100 mū-su rajona pedagogu pieredze bija galvojums tam, ka problēma tiks atrisināta. Bez ievērības nepalika arī latviešu valodas apguves programma. Kopš 2004. gada mācības nacionālo mazākumtautību skolu vecākajās klasēs notiek galvenokārt latviešu valodā. Mūsu rajonā tā ir visai aktuāla problēma. It sevišķi Krāslavai. Vai skolēni pietiekami labi zina latviešu valodu, lai bez problēmām apgūtu priekšmetus, kurus pirms tam nācās mācīties dzimtajā valodā?

“Bērnu grupa” strādāja pie šādām problēmām:

1. Vai pamatskola dod visas nepieciešamās iemaņas sekmīgām mācībām vecākajās klasēs?

2. Vai tagadējiem pamatskolas absolventiem piemīt pietiekamas sadarbības un saskarsmes iemaņas?

Darbs grupās ritēja spraigi un saskaņoti. Pēc gandrīz divām stundām konferences dalībnieki atkal pulcējās zālē, lai dalītos sava darba rezultātos.

Visi pastrādāja raženi. Jāsaka, ka LVAVA organizētās konferences ir godīgas un nav ārišķīgas. Pedagogi, vecāki un skolēni bija atklāti. Lai ātrāk un vieglāk adaptētos, izdarīts ļoti daudz. Bija gan skolu projekti, gan ārpusklases pasākumi, gan nodarbības ar psihologu, gan daudz kas cits... Labi strādāja arī pamatskola. Skolotāji nežēloja savus spēkus, lai viņu audzēkņi vidusskolā justos pārliecinoši. Līdztekus tam ir pie kā piestrādāt. Grupu dalībnieki bija ļoti uzmanīgi viens pret otru. Kā gan citādi: kur tad vēl var dzirdēt par savu sasāpējušo problēmu uzreiz tik daudz viedokļu? Neviens, šķiet, nesāks apšaubīt pazīstamo sakāmvārdu par divām galvām, kas krietni gudrākas par vienu. Konferencē pulcējās pusotra simta galvu: domājošu, ieinteresētu, talantīgu. Kā allaž viena no visinteresantākajām grupām ir vecāko klašu audzēkņi. Viņu uzstāšanās bija visneaizmirstamākā. Viņi atcerējās visus projektus, kuros piedalījās, visus interesantos pasākumus, mācību stundas. Neaizmirsa arī par problēmām, taču runāja par tām viegli un ar pilnu pārliecību, ka tās tiks pārvarētas...

Jau vairākkārt es rakstu par LVAVA un atkal gribu teikt pateicības vārdus aģentūras darba koordinatorei mūsu rajonā Ludmilai Buhalovai. Ar viņas pūlēm darbs valsts valodas apgūšanā mūsu rajonā organizēts prasmīgi, lietderīgi un pareizi: te ir gan kursi, gan semināri, gan konkursi. Valodas apguvei radīti lieliski apstākļi. Arī rezultāti acīmredzami. Par spīti tam pašam bēdīgi slavenajam valodas vides trūkumam. Mēs taču paši radām šo vidi.

Andrejs JAKUBOVSKIS