Ārkārtas situācija uz Daugavas: avārija vai katastrofa?

Pēc trim dienām kaimiņvalsts informācijas avotos tika nosaukts apkārtējā vidē nokļuvušās dīzeļdegvielas aptuvenais daudzums — 100 tonnu. Desmit dienu garumā Latvijas masu mediji minēja visai pretrunīgus naftas produktu noplūdes skaitļus: no dažām tonnām līdz pusotram tūkstotim. Taču fakts paliek: trijās dienās, sākot ar 26. martu, cauri Krāslavai nepārtraukti plūda dīzeļdegviela, par ko liecināja skaidri redzamie violetie plankumi uz upes virsmas. Piesārņojuma josla izpletās simtiem kilometru garumā, tā ka tie, kuri runāja par neievērojamu naftas produktu noplūdi, noklusēja patiesību.

Ekoloģiskajā nelaimē iesaistītas trīs valstis. Baltkrievijas puse uzskata, ka atbildība jāuzņemas Krievijas kompānijai kurai pieder naftas vads. Spriežot pēc vieniem avotiem, tas ir “ZapadTransņefteprodukt”, pēc citiem — “LatRosTrans”. Taču tieši ir zināms, ka dīzeļdegvielas pārsūknēšana notika zem 45 atmosfēru spiediena! Te arī nespeciālistam ir skaidrs: noplūde sasniedza katastrofālus apjomus.

Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” žurnālists Jānis Domburs nosauca oficiālus datus, kas saņemti no Baltkrievijas: noplūda 400 tonnu naftas produktu. Mūsu ministri Atis Slakteris, Ivars Godmanis un Raimonds Vējonis mēģināja nepiekrist šādam apgalvojumam, taču precīzu pretargumentu valdības locekļiem nebija. Nezinot tiešo naftas produktu daudzumu, kas nokļuva ūdens artērijā, nav iespējams noteikt ekoloģiskās nelaimes apmērus, tāpat kā nevar atbildēt uz jautājumu: “Avārija vai katastrofa?” Ārkārtējais notikums, kas norisinājās martā, sarīkoja īstu pārbaudījumu ne tikai Latvijas, bet arī kaimiņvalstu glābšanas dienestiem. Gribas ticēt, ka kļūdas un neveiksmes kalpos par nopietnu mācību nākotnē, bet kaimiņvalstu sadarbības pieredze arī nāks par labu. Populārajā TV raidījumā pamatoti izskanēja mūsu rajona padomes priekšsēdētāja Andra Badūna piedāvājums uzbūvēt stacionāros balstus bonu iežogojuma montāžai uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Naftas plankums, kas izpletās uz upes simtiem kilometru tālu, man ļauj domāt, ka ekoloģiskās avārijas lielums tuvs katastrofālam. Nav jāaizmirst, ka upes augštece mūsu valsts teritorijā — tā ir apsargājamā zona “Daugavas loki”, kur saglabājušās retas floras un faunas sugas. Pastāvīgi pavadot atvaļinājumu pie Daugavas, piecu kilometru attālumā no Krāslavas es redzēju gan melnos stārķus, gan baltos gārņus. Ir tāds zinātnisks definējums: biocenoze — augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopa, kuri apdzīvo minēto sauszemes vai ūdensbaseina platību ar noteiktu savstarpējo attiecību un pielāgojamību apkārtējās vides apstākļiem. Ja ķīmiska piesārņojuma dēļ zivju bojāeja bija vērojama tikai lokāli, tad ekologi un biologi pašlaik ir vienisprātis: naftas plēve uz ūdens virsmas radīja nopietnu kaitējumu mikroorganismiem, kas kalpo par galveno barības bāzi ūdens iemītniekiem. Barības ķēdītes izjaukšana negatīvi ietekmēs faunu vairāku gadu garumā. Ar naftas produktiem piesārņotos krastos ierastās ligzdošanas vietas var pamest putni, tajā skaitā retas sugas.

Ekoloģiskai nelaimei ir arī otrais aspekts — ekonomiskais. Attīstot tūrismu, mūsu uzņēmēji uzcēla četras viesu mājas upes krastos. Skaidra lieta: ķīmiskā “dāvana” martā Daugavai nepalielinās ūdens tūristu pieplūdumu. Izteikt savu viedokli par šo aktuālo problēmu piekrita Jānis Skerškāns, piekrastes viesu mājas saimnieks. Personīgi viņa sašutumu izraisa notikušā apjomu pārspīlējums. Nosaucot telekameras priekšā nelaimi pie Krāslavas ne citādi kā par “otro Čerbiļu”, daži intervējamie aizmirsa galveno: viņi neviļus gatavoja antireklāmu savai pilsētai. Pārmērīga ažiotāža ap upes ķīmisko piesārņojumu var stipri kaitēt Krāslavas gurķu audzētājiem, kuru produkcijai allaž bija īpašs pieprasījums Latvijas tirgū. Jānis Skerškāns saka: “Esmu pārliecināts, ka mūsu dārzeņu audzētāji arī šogad izaudzēs lieliskus un visgaršīgākos gurķīšus, bet vai tie būs pieprasīti tirgū kā agrāk? Protams, pieredzējušie gurķu audzētāji neņems laistīšanai aizdomīgu ūdeni, bet kā lai to izskaidro pircējiem?

Ar bažām jauno sezonu sagaidām arī mēs, tūrisma organizētāji. Vēl nav aizmirsts tas bēdīgais gads, kad knišļu uzbrukums pavasarī Latgalē masu medijos bija tiktāl “izpušķots”, ka ievērojami samazināja gaidāmo tūristu pieplūdumu. Baidos, ka analoģiska situācija var atkārtoties arī šajā sezonā, kurai rūpīgi gatavojas Latgales viesu māju saimnieki. Mēs saistām cerības ar jauniem velomaršrutiem, bet vai tūristi vēlēsies doties ekskursijās gar upes krastiem, kuru piesārņojums ir pārāk pārspīlēts. Nodarītais kaitējums sakarā ar Daugavas piesārņojumu ar naftas produktiem jāaprēķina, uzskaitot arī ekonomiskos zaudējumus, kas tika nodarīti piekrastes viesu mājām, kuru īpašnieki ir tiesīgi cerēt uz kompensāciju saņemšanu.”

Aleksejs GONČAROVS