Kopīgiem spēkiem

Tomēr tas nav vienīgais, ar ko šis pagasts izceļas uz citu fona. Piemēram, pagasta teritorijā arvien darbojas divas bibliotēkas — Robežniekos un Skukos. Tās strādā, sadarbojoties un savstarpēji izpalīdzot, nevis konkurējot.

Nesen apmeklēju Robežnieku bibliotēku, kurā pērn bija reģistrējušies 220 lasītāji. Ar katru nākamo gadu reģistrācijas process tiek sākts no nulles, uz šodienu bibliotēkai ir kāds simts lasītāju. Acīmredzot pērnā gada līmenis tiks noturēts, kas ir ļoti svarīgi, jo lasītāju skaits laukos galvenokārt sarūk uz iedzīvotāju mirstības rēķina. Izmirst vecā lasītāju paaudze, un tā būtībā ir šīsdienas galvenā problēma.

Pašvaldība šai savai bibliotēkai šogad ieplānojusi 350 latu grāmatām un preses izdevumu abonēšanai. Protams, tas nav daudz, bet parasti gada laikā vēl kaut kādu summu pieliek klāt. Tā pērn grāmatu iegādei tika atvēlēti 249 lati un 183 lati — periodikai. Bibliotēka ar katru gadu pasūta vairāk periodikas, jo veidojas rinda uz avīzēm un žurnāliem. Tālab vispirms nākas apmierināt to intereses, kuri lasa ātrāk, lai visi paspēj saņemt periodiku, pirms tās saturs pavisam novecojis.

Grāmatu plauktus bibliotēka papildina, piedaloties projektos, kā arī no citiem avotiem. Gada sākumā fondā bija 7884 grāmatas un brošūras. Salīdzinoši neliels, bet, pateicoties sadarbībai ar Skuku bibliotēku, lasītājiem ir krietni lielāka izvēles iespēja. Lasītāji pamatā nāk uz to bibliotēku, kas tuvāk dzīvesvietai, tāpēc grāmatu apmaiņa būtiski paplašina katras bibliotēkas iespējas. Izrādās, tās ne tikai apmainās ar grāmatām, bet racionāli plāno literatūras iegādi. Iepirkt jaunas grāmatas bibliotekāres brauc kopā, tādejādi izdodas iegādāties plašāku literatūras klāstu un izvairīties no tā, ka abu bibliotēku plauktos iegultu vienādas grāmatas. Vēl grāmatu apmaiņas jomā Robežnieku bibliotēkai ir senas sadarbības saites ar Aizkalnes bibliotēku.

Sāpīgi atzīt, bet arī Robežnieku bibliotēkas apmeklētāju pulkā gadās pa kādam garnadzim. Grāmatas zog, bet bibliotekārei vēl ne reizi nav gadījies kādu pieķert aiz rokas. Ja grāmata pazūd, bibliotekārei tās vietā nākas pirkt jaunu par savu naudu. Laikam jau zaglis domā, ka nočiepis grāmatu no bibliotēkas, bet patiesībā viņš nodara pāri bibliotekārei.

Lasītāju nepieprasītās grāmatas tiek norakstītas. Tā izdevies izbrīvēt vietu ceturtajam datoram. Pēcpusdienā bibliotēkā valda liela rosība — pilns bērnu. Ir iekārtota klade, kurā pieraksta rindu un laiku. Kamēr skolēni gaida savu kārtu pie datora, viņi var palasīt grāmatas. Patiesībā bibliotekāres nostāja ir stingra — grāmata, tikai pēc tam dators! Ja atnācis daudz bērnu, tad katram iznāk labi ja pa 15 minūtēm. Parasti datoru izmanto izklaidēm, tāpēc nopietna darba veicējiem ir priekšroka un laiks faktiski netiek ierobežots.

Nav šaubu, ka ikvienas bibliotēkas nākotne lielā ziņā ir jaunās paaudzes rokās. Kā ieinteresēt bērnus lasīt? Kā atraut viņu no interneta un pievērst grāmatai? Robežnieku bibliotēkā jau trešo gadu bērni aktīvi piedalījās projektā “Bērnu žūrija”. Pateicoties projektam un pagasta bērnu patiesi lielajai lasītkārei, pērn bibliotēka saņēma grāmatas par 120 latiem, turklāt divos eksemplāros, jo bija daudz lasītāju — vairāk nekā 30 bērnu žūrijas dalībnieku. Tas ir labs papildinājums bibliotēkai, turklāt šīs satura ziņā vērtīgās grāmatas ir biezos vākos, tādēļ saglabājas ilgāk. Panākumi varēja būt vēl iespaidīgāki, jo bija situācijas, ka viens bērns izņem grāmatu un ilgi nenes atpakaļ, bet tie, kas lasa ātri, bija spiesti gaidīt rindā un ne visi sagaidīja. Visas 24 grāmatas izlasīja Anita Krūmiņa, sākot ar pirmajai klasei paredzētām, līdz pat devītajai. Vladimirs Ivanovs un Liāna Murāne izlasīja pa 22 grāmatām katrs. Vēl 12 bērni izlasīja vairāk par 10 grāmatām.

Katram bērnu žūrijas dalībniekam ir pienākums aizpildīt anketu, kurā jāveic grāmatas satura analīze. Vienkārši pateikt, ka izlasīju, — tā nevar. Papildus bibliotekāre ar katru bērnu apspriež grāmatas saturu, interesējas, kas paticis un kas — nē. Protams, bija arī tādi, kas izlasīja tikai pa vienai grāmatai. Tomēr, kopumā vērtējot, projekts “Bērnu žūrija” ir laba ideja, kas bērnus aizrauj un mudina lasīt grāmatas. Valda veselīgs sacensības gars. Kāds zēns iesāka lasīt vēlāk par citiem, panāca un apsteidza vairākus konkurentus cīņā par balvām.

Jaunos lasītājus atbalsta arī pagasta pašvaldība, kas vienu gadu jau iedalīja 20 latu, bet šoreiz — 45 latus dāvanām. Par šo naudu tika no-pirktas grāmatas un suvenīri čaklākajiem lasītājiem. Šīs dāvanas, kā arī diplomus un “Bērnu žūrijas” pildspalvas “Lasīšanas eksperts” saņēma 20 bērni, kuri izlasīja visvairāk grāmatu.

“Māc bažas, ka tik šo projektu “neapcirptu”, jo tas patiesi ir ļoti vērtīgs tieši jauno lasītāju piesaistē grāmatai un viņu izglītošanā,” uzskata V. Loce, kura aizvieto bibliotekāri R. Kovaļevsku viņas mācību laikā.

Šobrīd Robežnieku bibliotēkai ir viena liela problēma — telpas. Logi būtībā ir savu laiku nokalpojuši, tapetes vecu vecās, grīda nolietojusies, apgaismes ķermeņi jāmaina. Kā iziet akreditāciju — Dievs vien zina. Pašvaldībai nav pa spēkam veikt tik lielus ieguldījumus, bet iecerētais bibliotēkas paplašināšanas projekts iestrēdzis kaut kur Rīgā.

Juris ROGA