Aprīļa tēzes-2

Savā vēstulē redakcijai godājamais krāslavietis norāda, ka lūzuma periods labiekārtošanas jomā sākās līdz ar jaunā mēra Gunāra Upenieka atnākšanu uz novada domi. Mihails Rustamovs pa punktiem pārskaita visus pilsētas pēdējo divu gadu sasniegumus, taču es šo tēmu atstāšu “aiz kadra”, tāpēc ka “Ezerzeme” ļoti sīki atspoguļo visas labās pārmaiņas Krāslavā, kā arī saimnieciskās nodaļas darbu, kuru sekmīgi vada Ēvalds Cauņa. Ar šī cilvēka vārdu lielā mērā saistīta novada atdzimšana, kam izsenis bija Latgales Šveices slava. Plaukstošas pilsētas nosaukumu Krāslava nezaudēja arī padomju varas gados, bet, lūk, jaunajos laikos mums pastāvīgi neveicās ar autoritatīviem vadītājiem. Toties patvaļīga pilsētas īpašuma izsaimniekošana sasniedza tādus apmērus, ka pilsēta palika pat bez skatu laukuma pilskalnā. Nakts ielu modernizētais apgaismojums, ietvju noklāšana ar plāksnēm, kārtības ieviešana pie Plāteru pils un vecajā grāfu parkā, gaidāmā maģistrālo ielu rekonstrukcija, zālieni, puķu dobes, uzkarināmie puķu podi kļuva par ilgi gaidītiem atmodušās pilsētas simboliem. Ievērojot to, ka jaunā vara visbeidzot uzklausīja vēlētāju lūgumus un prasības, Mihails Rustamovs arī sagatavoja publicēšanai laikrakstā “Ezerzeme” veselu piedāvājumu klāstu.

Redakcijai atsūtītās vēstules autors uzskata, ka ir jāturpina uzsāktie darbi pienācīgas kārtības ieviešanā gan pie daudzdzīvokļu, gan pie privātajām mājām. Viņš labi atceras, kā līdz 1940. gadam vietējā vara stingri sekoja kārtības uzturēšanai pilsētā, tagad arī mēs esam tiesīgi gaidīt efektīvāku darbu no pašvaldības policijas. Vissāpīgākā pilsētas vieta ir daudzstāvu ēku pagalmi. Visur vērojama bēdīga aina: novārtā atstātie zaļie apstādījumi praktiski gājuši bojā zem automašīnu riteņiem un kļuvuši par patvaļīgām transporta stāvvietām. Šo problēmu zināmā mērā varētu atrisināt ar aizlieguma ceļa zīmju uzstādīšanu. Par aktuālu kļuvusi nepieciešamība ierīkot pilsētā maksas autostāvvietu, un autors nosauc konkrētu vietu Lakstīgalu ielā, tur, kur nesen atradās šūšanas fabrikas kopmītnes ēka. Viņš uzskata, ka stāvvietas teritorijai noteikti jābūt nožogotai, bet maksai par servisa pakalpojumu — mērenai, kas arī nodrošinās tās rentabilitāti.

Ne jau pirmo gadu pilsētas iedzīvotāji lūdz domi sakārtot celiņus vecajā katoļu kapsētā Rēzeknes ielā, kas lielā mērā apgrūtina sēru dalībnieku gājienu no kapličas uz kapu kopiņām. Pamatoti ir arī piedāvājumi ieplakā, bet tas tieši ir kapsētas centrs, izrakt dīķi.

“Cik ilgi mēs gaidīsim, kad visbeidzot tiks uzcelta kapliča Meža kapos? Nav līdzekļu? Domāju, ka nepieciešamo naudas summu varētu atrast, ja novada do-mes aparāts izdotu mazāk līdzekļu pašreklāmai. Pašvaldības darbu vēlētāji vērtēs atbilstoši konkrētajiem darbiem, nevis pēc izlaisto biļetenu un TV raidījumu skaita,” apgalvo Mihails Rustamovs.

Uzsāktā Jāņupītes krastu labiekārtošana jāturpina līdz Raiņa ielai. Ūdenskritums pie tilta blakus autoostai, kā arī nelielā ūdenskrātuve uz upītes atstāj nepabeigtības iespaidu. Arhitektam un apzaļumotājiem derētu padomāt, kā skatu no tilta padarīt pievilcīgāku. “Uzskatu, ka uz sestdienas talku, kas tiks izsludināta ar nolūku sakopt šo svarīgo vietu, cilvēki atnāks labprāt,” raksta mūsu senais lasītājs.

Tālāk autors iesaka domei būt prasīgākai pret firmu un veikalu īpašniekiem, uzliekot viņiem par pienākumu uzturēt priekšzīmīgu kārtību un aktīvi piedalīties pilsētas labiekārtošanā. Jau sen ir laiks sakārtot bijušo tautas namu, lai tam būtu normāls izskats. Tā taču ir pilsētas vēsturiskā centra svarīga daļiņa.

Pilsētu nerotā arī pareizticīgo baznīcas bēdīgais izskats. Fasādei sen nepieciešams kosmētiskais remonts, jāatjauno vajadzīgais kupols un tā pamatne. Uzskatu, ka par Aleksandra Ņevska baznīcas atjaunotnes galveno iniciatoru jākļūst mācītājam. Ja pareizticīgo draudzei nav līdzekļu, jāizmanto projektu iespējas, lai piesaistītu Eiropas un budžeta finanses vēstures un arhitektūras pieminekļa restaurēšanai. Konkrētajā gadījumā runa ir par salīdzinoši nelielām summām.

Gausi rit darbi pašā pilsētas centrā, kur pēc tradīcijas tiek rīkoti kultūrmasu pasākumi. Plākšņu ietvju kvalitāti 18. Novembra laukumā krāslavieši jau paspēja novērtēt, tagad pienācis laiks tādus pašu modernus celiņus ierīkot arī pretējā pusē.

Arī Brīvības ielai, pa kuru notiek gājieni, jākļūst par labierīkotāju paaugstinātas uzmanības objektu. Tieši te varas iestādēm jāizvirza stingras prasības ēku īpašniekiem par to uzturēšanu. Steidzami jāremontē akmens žogs pretim dzīvojamai mājai Brīvības ielā 26. Pagaidām tam nav vajadzīgi lieli līdzekļi, bet vilcināšanās var tikai sadārdzināt atjaunošanas darbus.

“Gribu novēlēt mūsu jaunajam domes priekšsēdētājam un tās aparātam modrību. Pavisam blakus domes ēkai, Pārceltuves ielā, ļoti nepievilcīgā izskatā ir bijušais alus bārs. Pussimta metru attālumā no domes ēkas pie paša tilta palikuši Aparnieka dzirnavu turbīnu daļas pamati. Šī vieta tagad pārvērtusies par izgāztuvi. Uz saglabātā stabilā pamata taču varētu ierīkot kaut ko citu, pat skatu laukumu, jo tieši no tilta Krāslavas viesi tīksminās par gleznaino Daugavas panorāmu. Esmu pārliecināts, ka interesanta arhitektoniskā ideja varētu atraisīt vietējo uzņēmēju iniciatīvu, kuriem rastos iespēja apstiprināt īstu krāslaviešu godpilno nosaukumu.

Un pēdējais, ko gribu pateikt. Krāsotājus gaida un nevar sagaidīt tilts pāri Daugavai ar “mākslinieciskiem ornamentiem” uz sarūsējušām margām. Bet zem tām palikušās montāžas sijas, kas rada nopietnus draudus ūdens tūristiem. Tagad metāllūžņi maksā dārgi, un ieilgušās problēmas risināšanai, manuprāt, trūkst domes atbildīgo darbinieku iniciatīvas,” uzskata krāslavietis Mihails Rustamovs.

Aleksejs GONČAROVS