Mazliet gaismas

Tam sekoja pensionāru biedrības revidentes ziņojums par veikto pārbaudi, kurā konstatēts, ka pēc tāmes biedrībai 2006. gadam bija paredzēts Ls 2600, t. sk.: Ls 2500 novada domes līdzekļi un Ls 100 — sponsoru. Faktiski ieņēmumi bija Ls 3710, t.sk.: pašvaldību budžeta dotācija — Ls 2760, ieņēmumi no masāžas krēsla pakalpojumiem — Ls 78, ziedojumi un dāvinājumi — Ls 872. Pavisam izlietoti 2006. gadā Ls 3332.

Turpmākajā gaitā izskanēja iestāžu vadītāju un pārstāvju atbildes uz pensionāru jautājumiem, galvenokārt — iepriekš sagatavotiem, jo no zāles tādu izskanēja maz.

— Kāpēc nekas netiek darīts ūdens kvalitātes jautājumā slimnīcas rajonā, bet tarifi visu laiku aug?

SIA “Krāslavas ūdens” pārstāvji skaidroja, ka katrā kvartālā tiek ņemti ūdens paraugi dažādās pilsētas vietās un iestādes laboratorijā tiek veiktas analīzes, lai saņemtu apstiprinājumu, vai ūdens atbilst MK noteikumiem. Tad, lūk, mūsu ūdens nav bīstams veselībai, patīk tas pēc garšas un smaržas kādam vai nē. Lai attīrītu dziļurbumā iegūto ūdeni, ir ūdens attīrīšanas stacija. Taču piesārņojums veidojas arī maģistrālajos un māju iekšējos tīklos.

Uzņēmums veic metāla cauruļvadu nomaiņu pret polietilēna, tādējādi ūdens kvalitāte aug. Slimnīcas rajonā tiek veikta cauruļvadu mazgāšana, bet nākotnē arī tur novecojušie metāla cauruļvadi tiks nomainīti pret jauniem un mūsdienīgiem.

— Kā risinās skaitītāju jautājumu?

Tika paskaidrots, ka tuvākajos mēnešos (aprīlis, maijs) visi vecie skaitītāji tiks nomainīti uz augstākas klases skaitītājiem, precīzākiem. Nomaiņu veiks uzņēmums par saviem līdzekļiem, skaitītāji piederēs SIA “Krāslavas ūdens”. Līdz ar to arī skaitītāju pārbaudes jautājums būs uzņēmuma ziņā, un iedzīvotājiem par to nebūs jālauza galva.

Kāds pensionārs pauda neapmierinātību ar skaitītāju biežajām nomaiņām. Neapmierināti būs arī tie, kuri nesen uzstādīja skaitītājus. Ja tas nebūs “C” klases, skaitītājs būs vienalga jānomaina, bet iztērēto naudiņu cilvēkiem neatmaksās. Nav būtiski, tas ražots Vācijā vai kur citur, būtiska ir precizitātes klase. Šis moments dažam pensionāram bija absolūti neskaidrs — kā tā, viņa vācu ražojuma skaitītāja kvalitāte tiek apšaubīta? Sapulces gaitā bija situācijas, kas liecināja, ka pensionāriem ir ļoti grūti izprast specifiskus jautājumus.

Nākamajam vajadzēja uzstāties Valērijam Maslovam, lai atbildētu uz jautājumiem par siltumapgādi. Gekiša kungs klātesošos informēja, ka V. Maslovs kulturālā formā atteicies piedalīties pensionāru sanāksmē. Atbildi uz visbūtiskāko jautājumu viņš nodeva caur Gekiša kungu — pārrēķins par apkuri būs.

Medicīnas jautājumi

Veselības Obligātās Apdrošināšanas Valsts Aģentūras Latgales nodaļas vadītāja Sandra Buzajeva informēja par būtiskākajiem jauninājumiem, kas stājās spēkā ar 1. janvāri. Valsts budžetā veselības aprūpei kopumā iedalīts 514 miljonu latu. Šī summa lielāka nekā iepriekšējā gadā, tajā pašā laikā pacienta iemaksa nav palielināta. Apmeklējot ārstu speciālistu, jāmaksā 2 lati. Pensionāriem, kuriem pensija mazāka par 60 latiem, jāizņem izziņa un pacienta iemaksa par vizīti pie ārsta speciālista būs viens lats. Pacienta iemaksa par ģimenes ārsta apmeklējumu ir 50 santīmu, Krāslavas slimnīcā pacienta iemaksa ir trīs lati par gultas dienu. Valsts par katra slimnieka pavadītu vienu gultas dienu slimnīcā maksā 26,48 latus. Ja tā ir atbrīvotā kategorija, piemēram, bērni līdz 18 gadiem, tad valsts gultas dienu slimnīcā apmaksā pilnībā. Daugavpils reģionālajā slimnīcā par gultas dienu maksā 29 latus, plus pacienta iemaksa — pieci lati.

Otrs būtisks jautājums, uz kuru pensionāru uzmanību vērsa S. Buzajeva, ir reģistrēšanās pie ģimenes ārsta. Ja kāds to nav izdarījis, tad tas ir obligāti jāizdara, jo ar 1. janvāri medicīnas iestādes nesaņems naudu par cilvēku, kurš griezies tur plānveida kārtībā, bet nav reģistrējies pie ģimenes ārsta. Ja neesi reģistrējies pie ģimenes ārsta, tad saņemtais pakalpojums no valsts netiek apmaksāts. Saskaņā ar statistiku Latgalē pie ģimenes ārstiem nav reģistrēti 5% iedzīvotāju, kas ir 11000 jeb viena Krāslava.

Trešā lieta: no šī gada Ministru kabineta noteikumi precīzi nosaka, kas ir profilaktiskā apskate, kuru jāiziet ikvienam iedzīvotājam reizi gadā pie sava ģimenes ārsta. Profilaktiskā apskatē ārstam būs jāizpilda virkne konkrētu darbību, vairs nebūs iespēju pateikt, ka redzēju pacientu, kaut ko ierakstīju kartiņā. Turklāt šī apskate var notikt ne tikai pēc cilvēka paša iniciatīvas, bet arī ārsta pienākums izsaukt iedzīvotāju uz profilaktisko apskati, ja viņš pats neierodas. Reizi gadā tiks vērtēts, kā ir aptverts ar profilaktiskajām pārbaudēm ārstam pierakstītais pacientu loks — tas būs viens no darba kvalitātes rādītājiem. Jāaptver vismaz 65% pieaugušo un 90% bērnu.

— Pie ģimenes ārstiem jau tagad nevar tikt. Vai būs ārstu skaita palielinājums?

S. Buzajeva skaidroja, ka situācija ar ģimenes ārstiem reģionā ir ļoti sarežģīta. Sešu gadu laikā atnāca seši ārsti, reģionu apkalpo 189. Pensijas vecumā (kuri strādā virs 60 gadiem) mūsu reģionā ir 22 tādi ārsti. Ja viņi vienā gadā aizies pensijā, situācija kļūs ārkārtīgi sarežģīta.

S. Buzajeva: “Daugavpilī pirms diviem gadiem bija ārste, kura nostrādāja līdz 70 gadiem. Decembrī viņa pateica: ”Aizeju pensijā, gribu atpūsties.” Janvārī mēs viņu apglabājām...”

Pērn valsts oficiāli paziņoja, ka piedāvā vienreizēju pabalstu 15000 latu apmērā tiem ārstiem, kuri rindā gaida savu praksi Rīgā (tādu ir 39), ja viņi brauc strādāt uz rajoniem tur brīvajās ģimenes ārstu prakšu vietās. Neviens no 39 ārstiem, kuri dzīvo Rīgā, gaida rindā savu praksi un strādā kaut ko citu, neparakstījās uz 15000 latu, lai brauktu uz laukiem. Krāslavas rajonā oficiāli pieteiktas divas prakses. Pēdējais jaunais ārsts tieši no mācību iestādes uz Krāslavu atnāca 1991. gadā...

S. Buzajeva atveda dažādus informatīvus materiālus, tostarp bukletu par kompensējamiem medikamentiem. Starp citu, pateicoties mūsu ārstei Jeļenai Ogorelovai, latviešu variants tika iztulkots uz krievu valodu, un valsts to izdeva, lai ar šo informāciju cilvēki varētu iepazīties abās valodās.

Kad 100% nav simts

Tieši kompensējamie medikamenti ir pensionāriem viens no visneskaidrākajiem jautājumiem. Valsts saviem iedzīvotājiem medikamentus kompensē dažādi: atbilstoši slimības raksturam, smaguma pakāpei un zāļu lietošanas mērķim (dzīvības uzturēšana, veselības stāvokļa uzturēšana u.c.). Atkarībā no slimības pacients medikamentus var saņemt ar 100% kompensāciju, vai arī kompensāciju 90%, 75% vai 50% .

No zāļu pircēja pozīcijas vienmēr tas tā nav, jo aptiekā gadās piemaksāt, iegādājoties zāles pat ar 100% kompensāciju. Šeit ir runa par kompensējamo medikamentu A sarakstā iekļautām zālēm, kas ir sagrupētas, ņemot vērā iespēju tās savstarpēji aizvietot. Katrai grupai noteiktas references (lētākās) zāles. Tas nozīmē, ka dārgākās zāles iespējams aizstāt ar savstarpēji aizvietojamām lētākām zālēm. Gadījumos, ja zāles ir uzskatāmas par savstarpēji aizvietojamām (vienāda aktīvā viela, forma, deva, indikācijas, blakusparādības u.c.) valsts maksā tikai par lētākajām zālēm aizvietojamo zāļu grupā. Gadījumā, ja pacientam nepieciešamas dārgākas zāles, viņam būs jāsedz summas starpība. Ja ārsts izvēlas izrakstīt zāles, kuru cena pārsniedz references cenu attiecīgajā grupā, tam ir jābūt ārstnieciski pamatotam lēmumam, kā arī pacientam jābūt informētam par šo lēmumu. Diemžēl ģimenes ārsti ārkārtīgi noslogoti, viņiem, iespējams, visos gadījumos neatliek tam laika.

References cenas princips ir salīdzināms ar jebkuru ikdienas situāciju, kurā galvenajās lomās ir prece un samaksa par to. Neviens taču nevēlēsies maksāt par dārgu preci, ja ir iespējams tādas pašas kvalitātes, lietošanas veida un piemērotības ziņā vienādu preci iegādāties par zemāku cenu. References cenas principa ieviešana devusi iespēju arvien vairāk pacientiem saņemt kompensējamos medikamentus.

Pensionāriem arī bija jautājums, kāpēc ir jāmaksā Ls 5,70, ja pie speciālista cilvēks devies ar ģimenes ārsta nosūtījumu? Tik maksā valsts ārstam par konsultāciju, ja ir ģimenes ārsta nosūtījums. Taču varētu būt situācija, kad cilvēkam nepieciešama kāda konsultācija, kuru valsts neapmaksā. Valsts pērk konkrētus pakalpojumus, piemēram, valsts neapmaksā briļļu piemeklēšanu pieaugušajiem — tas ir maksas pakalpojums, par to jāmaksā.

Būs, viss būs...

Pensionārus interesēja, vai sociālajā centrā būs mediķis viņiem atņemtā ārsta vietā. Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks pacietīgi izskaidroja, ka ārstam jāstrādā kā ārstam, lai viņš nezaudētu kvalifikāciju. Sēžot sociālajā centrā, tas tā arī notiktu, jo viņš nevarēs iziet resertifikāciju. Kāda situācija ar ārstiem, visi dzirdēja. Sociālajā centrā būs medmāsa. Savukārt, ārsta dermatovenerologa (tautā — ādas ārsta) Krāslavā nebūs, jo šis dienests atrodas reģionālā ādas veneroloģiskā dispansera pakļautībā, kuram situācija ar kadriem ir vēl smagāka nekā Krāslavas vai citā slimnīcā. Esošie speciālisti pieņem pacientus Daugavpilī.

Arī sociālā dienesta vadītāja Vaira Cauņa apliecināja, ka medmāsa sociālajā centrā būs, kad centra speciālisti pārvāksies uz telpām Plāteru ielā 6. Tas varētu notikt augustā. Pensionāri uzzināja, ka Ziemassvētku pabalsts būs tikai 8 lati. Ja kādam nepieciešams pansionāts, tad jādodas pie sociālā dienesta vadītājas, lai risinātu šo jautājumu. Bet jārēķinās, ka uz vietu pansionātā ir rinda.

VSAA Krāslavas nodaļas vadītāja Dzintra Jakovele izstāstīja par pensiju indeksāciju un piemaksu. Informācija tiks publicēta arī avīzē.

9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks atbildēja uz jautājumu par autobusu maršruta ieviešanu pilsētas teritorijā: “Saeimā tiek skatīts jautājums par to, ka pilnīgi visi sabiedriskā transporta maršruti tiks izsolīti. Likums visai slidens, mēneša laikā būs zināms, kā attīstīsies situācija. Pērn mums jau bija sarunāta firma, kas gribēja Krāslavā attīstīt šos pārvadājumus, bet iecere apstājās tieši jaunā likuma dēļ. Kā apgalvo Satiksmes ministrija, maršrutus izsolīt liek Eiropa.”

Juris ROGA