Viena diena arodvidusskolā

Tas noticis, pateicoties Latvijas Pirmās partijas atbalstam: arodvidusskolai tika piešķirtas valsts investīcijas remontu veikšanai. Skolā regulāri viesojas šīs partijas deputāts Anatolijs Mackevičs, kurš vienmēr painteresējas, kā skolai klājas, kas ir nepieciešams. Deputātam notiek tikšanās gan ar administrāciju, gan ar audzēkņiem.
Iesāktais izglītības iestādes sakārtošanas darbs tiks turpināts. Līdz rudenim jauns jumta segums būs arī dienesta viesnīcai jeb kopmītnei — notiek cenu aptauja par darbu veikšanu. Līdz maijam dienesta viesnīcā tiks ierīkota jauna ugunsdrošības signalizācija, kas atbildīs mūsdienu prasībām ugunsdrošībā.

Spicie zēni

Remontdarbi rit arī pašā arodvidusskolā — klašu telpas remontē audzēkņi, kurus, savukārt, pieskata un pamāca prakses vadītājs. Dienā, kad mēs apmeklējām arodvidusskolu, divi jaunieši — Leonīds Ņikitins un Viktors Belouss — strādāja latviešu valodas un literatūras kabinetā. Laika gaitā šīs telpas bija zaudējušas savu sākotnējo izskatu un pārvērtās neglītā kabinetā, bet pēc remonta, kurā tiek pielietotas jaunās tehnoloģijas, te viss būs citādi.

“Sienas bija apsistas ar DSP plāksnēm, kas noklātas ar laku,” stāsta prakses vadītājs Valdis Bogrecs. “Tāds risinājums pat bija pretrunā ar drošības tehniku — viegli uzliesmo. Tālab visu plēsām nost, pie sienām stiprinājām profilus, skrūvējām klāt reģipša plāksnes, gruntējām špaktelējām, klājām dekoratīvo apmetumu, kuru krāsosim. Tā kā griesti “lēkāja” 2-3 cm, tad tos arī līdzinājām, izmantojot profilu un veidojot piekarināmos griestus. Klasē paredzēta lamināta grīda. Skola iepirka būvmateriālus, visu pārējo dara audzēkņi.”

Izmantojot jaunās tehnoloģijas, darbs rit uz priekšu ātri. Sarunā izskanēja doma, ka latviešu valodas un literatūras kabinets tiks izremontēts, pirms šis raksts taps publicēts. Vienlaikus tiks izremontēta arī palīgtelpa skolotājiem, kur glabāt mācību materiālus. Pēc tam audzēkņi kopā ar prakses vadītāju ķersies klāt trešā stāva gaitenim, kas daļēji jau bija sagatavots remontam — tā sienas bija atbrīvotas no vecā apšuvuma.

DirektoreAbi jaunieši, kuri teorijā iegūtās zināšanas pielieto praktiskajā apmācībā apdares darbos, pauda lielu apmierinātību ar izvēlēto profesiju, kas, viņuprāt, ir ļoti ienesīga. Pēc puišu izteikumiem varēja nojaust, ka viņi zina, ko īsti vēlas dzīvē sasniegt. Viņi pat nedomā par došanos peļņā uz Īriju. Kāpēc to darīt, ja tepat Latvijā var ne slikti nopelnīt? Tiek uzskatīts, ka vienas reģipša plāksnes piestiprināšana un nošpaktelēšana maksā 5 latus, bet dienā iespējamas nopelnīt vismaz 25 latus.

Par uzcītību un labu attieksmi pret darbu Leonīdu un Viktoru uzslavēja gan arodvidusskolas direktore Ināra Zavadska, gan prakses vadītājs Valdis Bogrecs. Viņuprāt, ja jaunietim ir vēlēšanās, tad visu var iemācīties. Kam ir vēlēšanās, tam — izdodas. Ja kāds visu dara pa roku galam, tādam neko neiemācīsi.

Pamats visam — teorija

Teorētiskās apmācības apdares darbu tehnoloģijā vada skolotāja Aina Bluka. Skolotāja mums parādīja telpas, kuras agrāk izremontējuši audzēkņi līdzīgas mācību prakses gaitā. Arī šajā klasē sienām bija veikta dekoratīvā apmešana ar sauso maisījumu, kas nokrāsots ar ūdensemulsiju. Interesanta tehnoloģija, kas vairākumam vienkāršo iedzīvotāju noteikti ir maz pazīstama vai vispār nezināma. Ļoti iespējams, ka vienai daļai tā būs nepieņemama — latgalieši vairāk pieraduši pie cita materiāla — koka, kas ir dabisks, dzīvs un ļoti vērtīgs. Bet realitāte ir tāda, ka koks aiziet otrajā plānā.

“Šī kabineta remontā izmantota tehnoloģija, kas ir izplatīta mūspusē un ko varam finansiāli atļauties,” uzsver A. Bluka.

Apdares darbu strādnieku profesija Dagdas arodvidusskolā ir salīdzinoši jauna — šeit to māca tikai ceturto gadu.

Sākums bijis ļoti smags — faktiski no nulles, jo šai profesijai skolā nebija it nekādas bāzes. Arī kadru. Aina ir absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti, kur ieguva ūdenssaimniecības un kanalizācijas inženiera profesiju, kurā tā arī nepastrādāja. Viņai pavērās iespēja strādāt Dagdas arodvidusskolā, ko tad izmantoja. Tiesa, nācās pārkvalificēties — tie bija regulāri braucieni uz Rīgas būvamatniecības skolas centru. Arodvidusskola un tās koletīvs ieguldīja visus spēkus un pieejamos resursus, lai uzsāktu jaunu speciālistu sagatavošanu. Pateicoties skolas sadarbībai ar firmām, audzēkņiem, kuri izvēlējušies apdares darbu strādnieku profesiju, ir iespējams iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām nozarē.

A. Bluka: “Šodien mums ir bāze, bet arvien klājas grūti tieši tāpēc, ka būvniecības jomā tehnoloģijas nemitīgi attīstās. Šī attīstība ir tik strauja, ka, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, mēs vienkārši nespējam tikt tam visam līdzi. Jau otro gadu sadarbojamies ar firmu “Maxi”, tās reģionālais pārstāvis Iļja Pečorkins brauc pie mums ciemos, lasa mūsu bērniem lekcijas teorijā, parāda visu praksē. Galarezultātā audzēkņi saņem šīs firmas sertifikātu. Pērn lekciju tēma bija veltīta apmešanas darbiem, šogad — flīzēšanai. Tā mūsu audzēkņiem ir vienreizēja iespēja iegūst zināšanas par jaunākajiem materiāliem. Firmas sertifikāts nākotnē jauniešiem varbūt palīdzēs iekārtoties darbā. Ja arī gadījumā kāds topošais apdares darbu strādnieks nepabeigs mācības arodvidusskolā, viņš sev līdzi varēs paņemt vismaz firmas izsniegtu sertifikātu, kas gan neapliecina izglītību, bet tas var izrādīties noderīgs dokuments jaunieša turpmākajā dzīvē.

Mūsu arodvidusskola sadarbojas arī ar firmu “Knauf”. Tā izpaužas kā firmas speciālistu bezmaksas lekcijas par sausās būves tehnoloģiju. Pateicoties “Knauf”, audzēkņiem ir iespēja piedalīties profesijas konkursos. Firma sponsorē būvmateriālus, lai varam sagatavot bērnus konkursiem. Mēs neizcīnām godalgotās vietas, bet ļoti noderīga ir konkursā gūtā pieredze. Piedalīsimies starptautiskajā konkursā apdares darbu strādniekiem, kurp arī gatavojam savus bērnus.

Mums ir ļoti svarīgi, ka iegūt profesiju nāk ieinteresēti bērni. Viņi apzinās, ka šī profesija ir labi apmaksāta, kas paver plašas nākotnes perspektīvas. Būvniecība plešas plašumā, apdares darbu strādnieki ir pieprasīti tāpat, kā elektriķi un santehniķi.

Tomēr šai profesijai ir medaļas otra puse — problēma tur, ka bērni raujas projām no dzimtās puses. Pārsvarā mūsu audzēkņi ir laucinieki ne no bagātām ģimenēm, tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Prakses laikā jaunieši atrod labas darbavietas un izmanto radušos iespēju izrauties no lauku vides. Turklāt viņi labi saprot, ka mūsu pusē samaksa par darbu atpaliek no Rīgas cenām vismaz pāris gadus.”

Flīžu mākslinieki

Nesen arodvidusskolā notika apdares darbu strādnieka nedēļa, kas tika veltīta flīzēšanai — “Flīzē ar prieku!”. Tās mērķis bija iegūt praktiskas iemaņas flīžu griešanā un flīzēšanā. Šī arī bija unikāla iespēja audzēkņiem atvērt savu dvēseli, pildot uzdevumu. Tā, piemēram, no nelieliem flīžu gabaliņiem tapa unikāla Latvijas karte. Apdares darbu strādnieka nedēļā piedalījās arī firmas “Maxi” pārstāvji, kuriem bērni rādīja savus darbus. Vienlaikus audzēkņiem tā bija tikšanās ar potenciālo darba devēju. Nedēļa beidzās ar svinīgu līniju, kurā arodvidusskolas direktore apsveica visus dalībniekus un katru apbalvoja, pasniedzot Atzinības rakstu ar dāvanu.

Pastāvēs, kas mainīsies

“Jau tuvākajā nākotnē arodvidusskolā apgūs jaunas profesijas,” stāsta arodvidusskolas direktore I. Zavadska. “2007./2008. mācību gadā mēs uzņemsim audzēkņus programmās ar četru gadu apmācības laiku: autotransporta programmā sagatavosim automehāniķus, bet ēdināšanas servisa programmā — pavārus. Viņi iegūs vidējo izglītību. Citu izmaiņu nebūs, jo mums atļauts uzņemt piecas grupas. Paliks gan divas korekcijas grupas (galdnieka palīgs un pavāra palīgs), gan apdares darbu strādnieku grupa. Nākotnē ceram ieviest vēl kādas jaunas profesijas, tamdēļ jālicenzē programmas.”

Šobrīd arodvidusskolā ir 15 dažādas grupas, kurās kopskaitā mācās 302 audzēkņi. Salīdzinot ar agrākajiem gadiem, tas ir maz, bet tāda realitāte. Daudzi skolas audzēkņi aizbrauc uz Rīgu un ārzemēm, nepabeiguši mācības. Iegūst kādu pamatdokumentu, kādas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un dodas laimi meklēt. Tā nav tikai Dagdas arodvidusskolas problēma, tāda situācija ir daudzviet valstī.

I. Zavadska: “Tā ir mūsu reģiona nabadzības problēma. Jaunieši, iekārtojoties praksē Rīgā, ierauga lielu naudu un paliek tur. Atceros gadījumu, kad mūsu bijušais audzēknis, kurš strādā Rīgā, pajautāja meistaram: “Cik tad jūs saņemat?” Kad atbilde izskanēja, viņš sacīja: “Hm, es bišķin vairāk, un prom bija.” Situācijā, ka lauku ģimene dzīvo no rokas mutē, šī nauda bērniem ļoti nepieciešama. Tagad arī Latvijā var atrast labu darbu ar labu atalgojumu. Cerams, ka jaunieši vismaz paliks strādāt savā valstī.”

Atslodzes brīdis

Gada sākumā Dagdas arodvidusskolas komanda izcīnīja 2. vietu Latgales novada izglītības iestāžu skolotāju un darbinieku sporta spēļu kopvērtējumā, kuras notika Viesītes arodvidusskolā. Komanda, kurā bija 8 dalībnieki, pārveda mājās LR izglītības un zinātnes ministrijas diplomu un kausu. Šīs ir tradicionālas sacensības, kas notiek katru gadu ar obligātu direktoru piedalīšanos trīscīņā (basketbola soda metieni, šautriņu mešana un florbols). Dagdas arodvidusskolas direktore Ināra Zavadska mājup devās ar dalītu 1.-2. vietu direktoru trīscīņā. Pēc saspringtas sportiskas dienas sekoja atpūtas vakars.

I. Zavadska: “Ikdienā mums ir darbs, darbs un vēlreiz darbs. Nepieciešams kāds brīdis aktīvai atpūtai. Šādas sacensības no vienas puses ir atpūta, bet no otras — pieredzes apmaiņa, jo uz pasākumu ierodas direktori no visām Latgales reģiona skolām. Tā ir kontaktēšanās iespēja klātienē, kuras laikā pārspriežam dažādas problēmas un to risinājuma ceļus, arī sporta jautājumus.”

Juris ROGA