Ineses talanti

Turklāt, pēc savas būtības klusā un kautrīgā meitene uzplaukusi kā krāšņs zieds. Inese ir ļoti atsaucīga, labi strādā, sevišķi viņai padodas suvenīru izgatavošana un floristika. Brālībā meitene atbildīga par kultūras pasākumiem, kā arī par dzimšanas dienām, lai kādam to nepalaistu garām un laikā aizsūtītu apsveikumu. “Nema” valdes priekšsēdētāja Mārīte Zariņa apgalvo, ka Inesei piemīt augsta atbildības sajūta, uz viņu var droši paļauties jebkurā situācijā — vēl nekad nav pievīlusi.

“Mūsu Inesei ir Dieva dots talants,” uzsver M. Zariņa. “Lai cik ikdienišķu vāzi viņa paņem savās rokās, tā drīz vien pārvēršas par brīnišķīgu mākslas darbu. Šis talants līdzīgi izpaudās arī floristikā, kad veidojām Adventa vainagus un ziedu pušķu kompozīcijas: ja Ineses rokas pieskārušās kādam darbam, tad zini, ka tas būs ļoti, ļoti skaists. Viņa mums ir kā māksliniece!”

Starp citu, Inese savulaik iestājusies Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, kuru nepabeidza veselības problēmu dēļ. Meitenes dzīve jau kopš bērnības bija neskaitāmu grūtību pilna — Inesei ir astma.

“Piedzimu vesela, bet ar laiku attīstījās bronhiālā astma, bija lielas lēkmes, ārstējos pat Rīgā,” par veselības problēmām Inese izsakās ļoti skopi. Tomēr tās viņu nav salauzušas, jauniete vēlas iegūt labu izglītību un savu turpmāko dzīvi domā saistīt ar mācībām Jūrmalas koledžā.

“Es vēlētos daudz ko apgūt, bet ko īsti — pilnībā vēl nevaru izšķirties,” stāsta Inese. “Pamatskolas gados vienubrīd sapņoju kļūt par stilisti, bet tagad man radusies interese par mārketinga jomu. Ceru, ka mani uzņems koledžā, kur varēšu iegūt interesantu un noderīgu specialitāti. Esmu pateicīga Irīnai Ivanovai, kura mani ievilināja Dagdas invalīdu brālībā. Man šeit iepatikās, jo varu sevi pierādīt, realizēt dažus sapņus un vēlmes. Dzīve kļuvusi piepildītāka, jūtos daudz labāk nekā līdz šim. Protams, man ir jābraukā uz Dagdu, bet tas nav pārāk grūti, jo brālībā tiekamies reizi nedēļā.”

Inese dzīvo Andrupenes centrā privātmājā. Viņa nāk no lielas ģimenes, kurā abiem vecākiem ir darbs, kas viņas situācijā ir ļoti svarīgi, jo regulāri jāpērk zāles. Ineses mamma strādā veikalā par pārdevēju, savukārt tētis ir piena vedējmašīnas šoferis piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Avots”. Ineses brālis Arnis ir vecākais bērns ģimenē, kuram jau ir sava ģimene Astašovā. Ineses māsa Diāna strādā Anglijā. Jaunākais brālis Jānis mācās Andrupenes pamatskolas 5. klasē. Pie Ineses vecākiem dzīvo arī mazdēls — Diānas piecgadīgais dēls Normunds.

“Ģimenē es jūtu lielu atbalstu,” stāsta Inese. “Tas palīdz sadzīvot ar slimību, kura mani ļoti ierobežo. Gribētu aizbraukt pie māsas uz ārzemēm, bet tur ir citāds klimats, un man tas nav piemērots. Man ļoti patīk sportot, bet es nevaru atļauties lielas slodzes, nevaru pārmērīgi strādāt fiziski. Ir jāuzmanās.”

Jauniete apgalvo, ka slimība viņai nav traucējusi iegūt plašu draugu loku, turklāt viņa nav meklējusi draugus starp cilvēkiem ar līdzīgām veselības problēmām. Meitenes un zēni ir vienkārši cilvēki, ar kuriem Inese kontaktējas gan tiešā ceļā, gan caur internetu, ja nav iespējas tikties klātienē. Viņasprāt, apkārt ir daudz cilvēku, uz kuriem var paļauties un kuriem var uzticēties.

Inesei piemīt tās pašas meitenīgās vājības, kādas ir ikvienai jaunai meitenei. Viņa mīl pakavēties pie spoguļa un sakopt sevi, lai labāk izskatītos. Viņai patīk ilgāk pagulēt un ļoti garšo šokolāde. Mūzikas jomā Inesei patīk klausīties ārzemju roku un metālu. Viņas gaumei pieņemama šķiet arī dažu latviešu grupu mūzika, piemēram, tāda, kuru izpilda “Prāta vētra”, “Tumsa”, bet nepatīk krieviski skanošās dziesmas.

Inese: “Brīžiem vēlos būt jancīgā meitene, bet pēc tam gribas būt izteikti meitenīgai. Es nemitīgi mainu savu veidolu, jo nevaru atrast īsto, tāpēc daudz eksperimentēju. Tuvākie cilvēki mani saprot, tomēr bieži ir izbrīnīti par maniem gājieniem.”

Juris ROGA