Interesanti un aizraujoši!

Stikla un auduma mākslinieciskās apgleznošanas pamatus invalīdiem mācīja Žanna Garbrēdere. Visu nepieciešamo — profesionālu vitrāžu krāsu, kontūrzīmuļus un citus materiālus iepirka par projekta naudu. Nodarbībās iesaistījās 1. un 2. grupas invalīdi, tostarp arī kurlmēmie, ar kuriem sazinājās surdotulks — Ž. Garbrēdere.

Pārsteidz nodarbību dalībnieku bagātīgā iztēle — cilvēki ar īpašām vajadzībām apgleznoja vāzes, glāzes, šķīv-jus, panno ne sliktāk kā mākslinieki. Kuram bija pavisam grūti, tas apgleznoja nelielus stikla fragmentus, un, ņemot vērā šo cilvēku veselības problēmas, viņu paveiktais uzskatāms par milzu sasniegumu.

Ž. Garbrēdere: “Apmācības izgāja 11 dalībnieku, katru dienu grupas sastāvs mazliet atšķīrās, jo invalīdi daudz slimoja — gripa. Katrs veselais zina, cik smagi ir slimot, bet invalīdi saslimšanu panes divtik un trīstik grūtāk. Tāpēc nodarbības ievilkās, faktiski tām bija jābeidzas februārī. Mēs daudz izmantojam internetu, lai apskatītos dažādas izstādes par vitrāžām, noskatītu kādu ideju, apgūtu metodiku.”

Visi projekta dalībnieki ļoti vēlas izstāžu zāli, kur invalīdi varētu parādīt savus darbus plašākai sabiedrībai. Telpu trūkuma dēļ šodien savus darbiņus to autori ņem mājās. Mūsu tikšanās laikā invalīdi vairākkārt akcentēja to, ka šis projekts bijis interesants un aizraujošs, tas viņiem devis iespēju izpausties. Piemēram, kurlmēmajiem stikla un auduma mākslinieciskās apgleznošana ir ļoti spēcīgs izteiksmes līdzeklis, jo tā viņi var paust savus pārdzīvojumus, kurus citi spēj pateikt dziesmā vai dzejā.

“Žannas vadībā divus mēnešus mēs iepazinām mākslu kā tādu, uzzinājām par vitrāžu vēsturi un paši izgatavojām savus darbus,” stāsta projekta dalībniece Irēna Vilmane. “Apgleznot stiklu — tas ir smalks darbs ar skaistu galarezultātu. Stikla apgleznošana attīsta cil-vēku, paplašina viņa redzesloku. Mums katram bija savas idejas, kā varam realizēt sevi mākslā labākā vai sliktākā līmenī un apgūt jaunas iemaņas. Vienlaikus tas ir sarežģīts darbs, strādājām ar dažādām tehnoloģijām.”
Projekta dalībnieki apgalvo, ka jaunās iemaņas lieti noderēs dzīvē. Piemēram, lai sagādātu prieku sev un dāvanu draugam. Nevajag neko sarežģītu, paņem krūzi, uzzīmē sirsniņu un uzraksti “Santai” — dāvana gatava! Skaisti un labi. Tiesa, izejmateriāli ir dārgi, un no savas pensijas invalīds to nevar atļauties bieži.

Atliek piebilst, ka 2005. gada 1. jūnijā uzsāktais projekts strauji tuvojas nobeigumam. Projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Velta Jakovele informēja, ka projekta realizācijas 22 mēnešos ir beigušās jau 32 no 33 šajā projektā paredzētajām sociālās rehabilitācijas aktivitātēm Krāslavas Dienas centrā pensionāriem un invalīdiem. Tajās aktīvi iesaistījās 50 Krāslavas novadā dzīvojošie darbaspējīgie invalīdi. Projektā arī bija paredzēts iesaistīt 50 novada darbaspējīgos invalīdus. Uz marta sākumu projekta dažādu aktivitāšu realizācijai iztērēti Ls 30000 no kopējām izmaksām Ls 37472,18. Līdz projekta pēdējai dienai — 30. aprīlim — notiks dažādas sporta nodarbības, kā arī turpināsies invalīdu aprūpes mājās operatīvās vienības darbs 12 pirmspensijas invalīdu aprūpē viņu dzīvesvietā.

Juris ROGA