Jautājums — atbilde

A. Badūns: “To darīt var jebkurā situācijā, bet atbalsta princips ir nostiprināts rajona padomes nolikumā, proti, rajona padome sniedz finansiālu atbalstu kopā ar vietējo pašvaldību. Jā, ļaudis ir dažādi, ne katrs uztur labus kontaktus ar pagasta vadību, bet neesmu manījis, ka kāds pašvaldības vadītājs iespēju robežās nepanāktu pretī nelaimē nokļuvušam cilvēkam. Kad gadās nelaime, katrs priekšsēdētājs ir iejūtīgs, neskatoties uz savstarpējām antipātijām. Katrā ziņā pagaidām mums nav bijušas pamatotas sūdzības, ka kāda pašvaldība atstātu cilvēku nelaimē un neatbalstītu. Bieži vien, nezinot likuma nianses, cilvēks uzskata, ka taisnība viņam, bet izrādās, ka tā tas nav. Katrā ziņā problēmu gadījumā mums visiem ir jākomunicē, tad mazāk būs pārpratumu.

Ja tomēr cilvēkam gadās kāda problēma, kurai viņš nevar rast risinājumu vietējā pašvaldībā, tad var vērsties arī rajona padomē. Taču jāsaprot, ka rajona padome nav tā institūcija, kas būtu kā tāds pārvaldnieks virs pagasta, proti, mēs nevaram likt pašvaldībai darīt tā vai citādi. Bet mums ir savi speciālisti un cilvēku resursi, kas var profesionāli izskatīt jautājumu. Mēs varam vērsties pašvaldībā un kopīgi pārrunāt risinājuma ceļus. Par problēmu jārunā, tikai tad būs rezultāts vai vismaz skaidrība, kāpēc saņemts atteikums.

Iesniegumos, kurus ik pa laikam saņem rajona padome, ļaudis sūdzas par dažādām problēmām. Sūdzību vienmēr izskatām un situāciju izpētām, kā arī lūdzam sniegt mums atbildi no tām institūcijām, kur cilvēkam radušās problēmas. Galu galā jebkuras pašvaldības uzdevums ir palīdzēt cilvēkam tikt skaidrībā par viņa problēmu.
Varbūt turpmāk mums visiem būs vieglāk, jo Latvijā ir apstiprināts tiesībsargs un cilvēki varēs meklēt palīdzību arī šajā jaunajā institūcijā. Tāpat darbojas administratīvā tiesa, kurā cilvēki vēršas, ja neapmierina pašvaldības lēmums viņa jautājumā. Protams, šī palīdzība jāmeklē galvaspilsētā, tas ir sarežģītāk, bet tāda iespēja pastāv.”