Ar labumu nākotnei

Skolās pastāvīgi tiek rīkotas tikšanās ar augstskolu, tehnikumu, arodskolu pasniedzējiem. Taču neviens nesāks apstrīdēt to, ka labāk ir vienu reizi ieraudzīt, nekā simts reižu dzirdēt. Tieši lai ieraudzītu, Varavīksnes skolas vecāko klašu audzēkņi devās ekskursijā uz vienu no vispazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem — Līvānu stikla rūp-nīcu.

Rūpnīcas muzejs atrodas nelielā telpā, un visa ekspozīcija aizņem tikai vienu zāli. Taču cik daudz pārsteidzošu lietu ir šajā zālē. Te var atrast produkcijas paraugus, kas tika ražoti rūpnīcā vēl pirms 100 gadiem! Ūdens blašķes, kas tika paredzētas Krievijas armijas karavīriem, zāļu pudelītes, zelterūdens pudeles... Tālāk atrodas Pirmās republikas laika stikla trauku daudzie paraugi... Starp muzeja eksponātiem bija patīkami ieraudzīt trauku paraugus, kas līdz šim saglabājušies gandrīz katrā mājā. Tā ir 70. - 80. gadu produkcija. Ļoti pārsteidzošu iespaidu atstāj kristāla trauki, kurus rūpnīca ražoja 80. - 90. gados. No mazām glāzītēm līdz milzīgām vāzēm, kas tika gatavotas pēc Latvijas KP CK pasūtījuma augstajiem Maskavas partijas vīriem. Lielu iespaidu atstāja arī kafijas servīze, kas izgatavota kā dāvana Kuveitas emīram.

Rūpnīcas mūsdienu produkcija ārējā izskata un estētikas ziņā vairs nav tik iespaidīga kā agrāk, taču joprojām ir interesanta. Lieta tāda, ka pašlaik rūpnīca pieder Vācijas uzņēmējam, firma saucas “LATTGLASS”. Galvenā produkcija — gaismas ķermeņu stikla abažūri, akvāriji. Lielākā daļa produkcijas tiek sūtīta uz Eiropu. Diemžēl tāda ir realitāte... Pēc muzeja apmeklējuma ekskursijas dalībnieki devās uz rūpnīcas noliktavu, kur viņiem bija iespēja iegādāties dažus produkcijas paraugus par rūpnīcas cenām. Gribētāju netrūka, un drīz vien, apkrāvušies ar papīra kastēm, kurās bija iesaiņoti trausli un skaisti priekšmeti, vecāko klašu audzēkņi kāpa autobusā, kas stāvēja pie caurlaides telpas. Viņus gaidīja visinteresantākais — ekskursija uz cehu.

Jāsaka, ka kopš Romas impērijas laikiem stikla trauku ražošanas procesā notikušas minimālas izmaiņas. Stikla pūtēji visā pasaulē nu jau vairāku tūkstošu gadu garumā izmanto metāla caurulītes ar sifona ieliktņiem. Kādreiz ieliktņus gatavoja no vērša pūšļa, tagad tie ir no gumijas. Pats ražošanas process atgādina burvestību. Lūk, no krāsns stikla pūtējs izņem mazu oranžu sakaitēta stikla lodīti. Tad lodīte kļūst lielāka... Ar strauju kustību stikla pūtējs tai iedod saplacinātu formu un saspiež ar īpašu spiedi. Vēl mirklis, un no spiedes tiek izņemts tas, kas pēc dažām minūtēm kļūst par modernu vāzi vai akvāriju. Tiek nogriezts viss liekais, tad tiek slīpēts, pārbaudīts... Ja gadās vismazākais trūkums, meistars bez žēlastības sasit brāķi. Kad kvalitātes kontrole ir izieta, pēc izstrādājuma atdzišanas (krāsnī temperatūra taču sasniedz 1600 grādu!) tas tiks saudzīgi iepakots un nosūtīts uz veikaliem.

Jāsaka, ka rūpnīcas darbinieki ir pieraduši pie ekskursijām. Viņiem šis darbs ir atbildīgs un svarīgs. Tāpēc savu darbu viņi papildina ar tādiem kā šova elementiem un ar prieku vēro radīto iespaidu.

Vecāko klašu audzēkņu galvenais jautājums ekskursijas vadītājam bija “Kur var apgūt stikla pūtēja profesiju?” Izrādās, ka tikai rūpnīcā! Atnāc strādāt par mācekli, kļūsti par meistari, bet tur jau arī līdz stikla māksliniekam nav tālu. Viņi aizdomājās, visu aplēsa, painteresējās par algu. Iespējams, ka, lūk, tā ir vieta, kur var kļūt slavenam?!

Atliek tikai piebilst, ka šī ekskursija kļuva iespējama tāpēc, ka tika realizēts projekts “Profesionālās orientācijas veicināšana Krāslavas rajona izglītības iestādēs” (Nr. 2006/0165/VDP1/ ESF/PIAA/05/APK/3.2.7.2./0052/0276).

Kas tur ko teikt, laiku, kas pavadīts nākotnes labā, neviens nekad nenosauks par zaudētu...

Andrejs JAKUBOVSKIS