Maskas mūsu dzīvē

— Maskām un maskošanās tradīcijām tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, šī lieta acīmredzami iet plašumā.

— Jā, to pierāda arī nesenais festivāls, kad divās dienās masku grupas no visiem Latvijas novadiem ciemojās Nīcā, Bārtā, Rucavā, Otaņķos un Liepājā. Notika daudz un dažādu izdarību — viesošanās pagastu iedzīvotāju mājās, masku grupu saiets Bārtas kultūras namā, seminārs, Lielais masku gājiens un Meteņa dzīšana, kurā iesaistīties varēja ikviens liepājnieks.

— Kas tik ļoti piesaista cilvēkus šai tradīcijai?

— Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tau-tu reliģijās un kultūrās. Šo tradīciju pamatnozīme ir saistāma ar to, ka maskās iedzīvināts mirušo senču gars. Līdz ar to maskas ir kā logs uz citu pasauli, kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību arī ar augstākiem spēkiem.

MaskaMaskošanās mērķis ir viens — palīdzēt cilvēkam. Daudzu pasaules tautu tradīcijās tās tiek izmantotas visos svarīgākajos dzīves brīžos: maskas aizsargā māju no slimībām, ļauniem gariem, nelaimēm, maskas dziedē, nodrošina auglību un ražu nākamajam gadam, veiksmi medībās utt. Arī latviešu tradicionālajā kultūrā maskām un maskošanās tradīcijām ir liela un nozīmīga vieta. Visvairāk saglabājušās ir masku gājienu tradīcijas rudens un ziemas laikposmā no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Tās bija sevišķas svētku dienas, kurām gatavojās gan nācēji, gan sagaidītāji. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tradīcija ar maskām ierasties arī kāzās.

— Vai katram novadam raksturīgas savas maskas?

— Cik savdabīgi un atšķirīgi dažādos novados ir saglabājušies mūsu tautas tērpi, tikpat dažādi ir arī maskošanās paņēmieni, veidi, galu galā arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā ir zināmi vairāk nekā 70 masku grupu nosaukumi. Uzsveru — masku grupas, nevis maskas! Visu masku nosaukumus būtu pat grūti saskaitīt. Parasti ļaudis māk nosaukt vairāk pazīstamās masku grupas: ķekatas, budēļi, čigāni. Taču visa masku tradīciju bagātība ar to tikai sākas, jo vēl ir arī miežvilki, buki, talderi, skutelnieki, pelnu āži, vecīši, spokstiņi, Andrejbērni, kūjinieki, būzuļi, dādi, galenkas, pakukas, kaladnīki, kaitys, danča bērni un daudzi, daudzi citi.

Lielākā daļa no masku grupu nosaukumiem, protams, ir sinonīmi, vienas un tās pašas masku tradīcijas apzīmējums dažādos dialektos un izloksnēs. Latvijā ir vismaz desmit principiāli atšķirīgas masku tradīcijas. Pirmais masku tradīciju festivāls notika Daugavpilī 2000. gadā, kad arī tika nolemts, ka viens apjomīgs, ikgadējs, masku tradīcijām veltīts festivāls Latvijā ir nepieciešams. Lai arī pasākums norisinājās februārī, Meteņa laikā, tomēr festivāla nosaukumā tika ietverta ideja par visām masku tradīcijām. Tāpēc šajos svētkos piedalās arī rudens un ziemas perioda, kā arī kāzu tradīciju maskas. Pirmos četrus gadus festivāls notika Daugavpilī, bet pēc tam iesāka ceļojumu pa Latviju. Tā masku saieti jau ir notikuši Madonā un Bauskā, bet šogad norisinājās Liepājas pusē.

— Kas īsti notiek masku festivālā? Tas ir kāds gājiens vai masku parāde?

— Festivāli tiek veidoti tādējādi, lai būtu iespējams parādīt visas tradīcijas to daudzveidībā. Kā ir izteikušies paši svētku dalībnieki, tad viena no jaukākajām norisēm parasti ir saistīta ar māju apmeklējumiem. Tā ir īsta izdarība, kas norisinās reālā vidē un laikā — pagalmos, dārzos, laukos. Turklāt pa īstam, ar visām neparedzamajām notikumu attīstībām. Nozīmīga festivāla sastāvdaļa ir masku grupu saiets. Tajā var redzēt maskas darbībā iekštelpā — istabā. Tāpat interesants un aizraujošs ir lielais masku gājiens, kur visus var redzēt kopā. Savukārt individuālo masku skates laikā var novērtēt, cik liels darbs ir jāiegulda tās darinātājam, lai izskatītos iespaidīgi un pārsteidzoši.

— Cik dārgs ir izrādījies šis maskošanās prieks jums un jūsu kolektīvam?

— Finansiāli tas nav dārgi, jo mums nav jāpērk modernus tērpus, audumus, rekvizītus, mums jāatrod un jāsaglabā vecais. Mēs ģērbjam mugurā kažokus, par kuriem pēc tam veselu gadu uztraucamies, lai tik kāda kode neiemetas. Aunam kājās tos pašus vecvecāku velteņus, kurus vairs pat nopirkt nevar. Mūsu vislielākais ieguldījums ir pašu laiks un darbs: programmas izstrādāšana un neskaitāmi mēģinājumi, jo katru reizi gribas parādīt kaut ko jaunu. Maskojoties sajūtas ir fantastiskas. Kad atbraucām no iepriekšējā festivāla Bauskā, visiem bija tik pacilāts garastāvoklis, ka bijām gatavi braukt uz nākamo festivālu, lai gan vēl nezinājām, ka tas būs tālu — Liepājā.

— Atgriežoties pie Liepājas festivāla: pēc individuālās masku skates rezultātiem “Olūteņu” maskai “Rupucs” tika piešķirta veicināšanas balva, bet masku grupa “Valnu põŗs” izcīnīja trešo vietu. Otrajā festivāla dienā pasniedza galvenās Uzslavas par lokālās maskošanās tradīcijas izrādīšanu. “Olūteņi” saņēma Uzslavu “Par izcilu mīta izspēli”. Kas ir tie, kuri tiesā maskas?

— Masku grupu izrādes un individuālo masku skati vērtē ļoti nopietna žūrija. Liepājā žūrijā strādāja: Aīda Rancāne (masku tradīciju pētniece), Anna Jansone (režisore), Anda Beitāne (etnomuzikoloģe), Daina Kraukle (mākslas zinātniece), Andris Kapusts (folkloras speciālists).

Mūsu augstais sasniegums apstiprina, ka vietējās tradīcijas tiek pētītas un veiksmīgi rekonstruētas. Starp citu, arī Krāslavā parādījām to pašu maskošanās tradīciju, ko Liepājā. Diemžēl šeit tauta mūs nesaprata. Skatītājiem ir jāiedziļinās tēlos, viss nav tik vienkārši. Maskošanās notika tieši Ziemassvētku laikā, turklāt ar lielu nozīmi, zemtekstu. Šodien ir amizanti skatīties, kad maskas izdala apkārtējai publikai saldumus. Tā ir milzīga kļūda! Iedomājieties: atnāk mirušā gars un kaut ko jums iedod. Cilvēkiem ir kaut kas jādod maskām, jo dzīvie ziedo mirušajiem, nevis otrādi. Senatnē tas bija domāts kā ziedojums. Ja cilvēks ziedo, tad viņš aizpērk sev un ģimenei labklājību uz nākamo gadu. Tu atnesi maskai ziedojumu, viņa nesīs tev auglību.

Mums caur maskām jāizspēlē procesi, kas notiek dabā Ziemassvētku laikā. Bet tur notiek tas, ka tumsa cīnās ar gaismu, diena kļūst garāka, nakts pēc kaujas atkāpjas, uzvar gaisma. Nāk Jaunais gads, vecais tiek nomests nost. Tas ir jāieliek tēlos. Šoreiz bijām ņēmuši dzīves situāciju, kurā ir gan gaišā puse, gan — tumšā, gan tie, kas dara pareizi, gan — kas nepareizi. Protams, tiesnesis notiesā vainīgo — tumšo, viņam jāizcieš attīrīšanās, lai varētu atdzimt. Attīrīšanās varētu notikt caur uguni, mēs likām tautā sauktās bankas, jo tās lietoja, lai organisms kļūtu vesels. Viss tiek izspēlēts caur simboliem. Ja skatītāji par šīm lietām neko daudz nezina, tad viņi redz to, ko acis rāda un nekādu lielo gandarījumu neiegūst. Tālab, uzstājoties ārpus festivāla, parasti pārveidojam programmas, taisām vienkāršāk, jo visbiežāk mūspusē maskošanās tiek uztverta kā teātris, bez dziļās jēgas, ko gribam pateikt.

— Cik gadus nodarbojaties ar tradīcijas izpēti?

— Astoņus gadus, no tiem sešus gadus piedalāmies festivālos. Lieta tāda, ka Latgales pusē pārsvarā ir Ziemassvētku čigāni. Festivāla dalībnieku sarakstā ir ļoti daudz čigānu, tāpēc man radās ideja pameklēt šīs puses maskas tradīciju, kas ir maz izpētīta. Dzirdēju no mammas, ka agrāk par interesantu cilvēku sacīja: “A, viņš ir kā Ziemassvētku kaita!” Es izjautāju vairāk, un mamma pastāstīja, ka maskotos Ziemassvētku ļaudis saukuši kaitas — viņi bijuši kā izjokotāji. Ievācu detalizētāku informāciju, pamēģinājām uztaisīt pirmo programmu un piedāvāt žūrijai. Mums uzreiz sacīja, ka tas atbilst tautas tradīcijai, kas ir maz pazīstama un ceļama gaismā.

Pirmsākumos bija arī semināri, apmācības. Vienreiz ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu kursi notika arī Dagdā, bet bija maza kultūras darbinieku atsaucība. Līdz ar to uz festivāliem braucam tikai mēs, jo tur rādītajai tradīcijai vajag dziļu pamatojumu. Rajonā ļaudis maskojas, bet zināšanu trūkuma dēļ piedalīties festivālā viņi nevar. Nākamgad festivāls būs Rīgā.

— Šodien daudzi kultūras darbinieki raud, ka trūkst pašdarbnieku. Kā jums izdodas saturēt kopā kolektīvu?

— Būtībā tas ir jautājums, kāpēc cilvēkiem patīk maskoties? Uzģērbjot masku, viņiem rodas iespēja nebūt pašiem. Dzīve ir smaga, bet tu uzģērb masku, iedzīvojies tēlā un aizej no visām problēmām. Tēlā patiesi jāiedzīvojas, jo panākumus negūsi tikai ar maskas uzģērbšanu. Masku tradīcijas ir ļoti svarīga mūsu pasaules uzskata sastāvdaļa. Tas ir Rituāls visas mūsu tautas dzīvības un radošo spēku saglabāšanai un atjaunotnei.
— Paldies par interviju!

Juris ROGA