Andrupenes Jaunavas Marijas Skapulāru godam celtā mūra baznīca tapusi 1849. gadā par muižnieka Ignācija Šadurska līdzekļiem. Konsekrēta 1850. gada 24. septembrī. Baznīca ir bez torņiem, četrstūrainas formas, ar lēzeniem griestiem. Laika gaitā baznīcu no visām pusēm ieskāva koki, kas, veci kļuvuši, apdraudēja ne tikai ēku, bet arī cilvēkus. Janvāra beigās kokus nozāģēja.
“Par šo darbu nesen saņēmām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Krāslavas rajona inspektores Dzintras Bukevičas atzinību, kura sacīja, ka sen jau vajadzēja atklāt skatu uz baznīcu,” stāsta draudzes prāvests Mihails Sivickis. “Pateicoties pagastam, tika atrasti cilvēki Krāslavā, kas trīs dienu laikā kokus likvidēja. Tagad ir jānogaida, lai laukums apžūst — tad varēs kaut ko turpināt.
Tā kā mūsu baznīca ir iznākusi laukā no meža, kļuvis acīmredzams, ka ēkas fasādei nepieciešams remonts. Vienīgi frontons bija atremontēts uz baznīcas 150 gadu jubileju. Andrupenes seja ir atsegta, tagad tā jāuzpoš. Sienas jākrāso, jānomaina logi, jāpalabo jumts, kā arī nepieciešams labiekārtot sakrālo laukumu. Perspektīvā koku vietā iestādīsim tūjas.”
Tas ir vairāku gadu projekts. Paralēli baznīcai jāsakārto īpašuma jautājums, kas nav juridiski līdz galam noformēts. Kad būs Zemesgrāmata, varēs cerēt uz dalību kādā Eiropas Savienības projektā.
Vēl baznīcā ar Andrupenes pašvaldības un Krāslavas rajona padomes finansiālu atbalstu ierīkota apkure. Baznīcas atbalstītāju pulkā ir Andrupenes draudze, vairāki priesteri un tautieši ārzemēs — Vilis Mileiko ar savu ģimeni. Bijušais andrupenietis Mileiko kungs rūpējas, lai baznīca saņemtu Kanādas latviešu apvienības atbalstu, kā arī ziedo baznīcai pats savus līdzekļus.
Jaunu veidolu iegūs ne tikai baznīca, remontdarbi nepieciešami arī prāvesta mājai. Tur plānots ielikt jaunus logus, pateicoties pašvaldībai, mājā ir kanalizācija un ūdensvads. Vēl šeit nepieciešams kāds mini žogs, košumkrūmi, ziedi.
Tas būtu par veikumu saimnieciskajā dzīvē. Savukārt sociālajā sfērā baznīca uzsākusi aptauju ar mērķi precizēt informāciju par draudzes sastāvu: cik cilvēku draudzē, kas viņi ir (katoļi, nekatoļi, kristīti, nekristīti), kādi sakramenti pieņemti u.c.
M. Sivickis: “Rēķinot pēc oblatēm Ziemassvētkos, draudzē ir 630-650 ticīgo, bet tie nav precīzi dati. Tāpēc griezāmies pie cilvēkiem ar attiecīgu lūgumu un šajā gavēnī pie mums notiek draudzes locekļu reģistrācija.
Garīgās dzīves jomā esam uzsākuši katehēzes kursus skolā — bērni tiks gatavoti pirmajai svētajai komūnijai. Gavēņa laikā mums notiek dievkalpojumi, katru piektdienu ir Kusta ceļš, bet Lielajā piektdienā plānojam jaunievedumu — būs Krusta ceļš Andrupenes ielās.
Izmantojot izdevību izteikties avīzē, gribu aicināt pedagogus padomāt par kristīgo mācību skolās. Rēzeknē tiek organizēti kursi, kuri ilgs divus gadus. Mācības varēs savietot ar darbu, jo uz Rēzekni pie bīskapa būs jāaizbrauc reizes 10-12. Tie tomēr ir nopietni kursi pēc valsts akreditētas mācību programmas. Labi būtu, ja no katras rajona skolas būtu viens vai divi skolotāji, kas būtu ticīgi un apgūtu papildus profesiju — kristīgās mācības skolotājs — ko apmaksā valsts.”
Juris ROGA