Vieta, kur tevi gaida

Pirmie lielie tautas nama sakārtošanas darbi tika uzsākti simboliskā laikā — 2000. gadā. Jauno tūkstošgadi tautas nams sagaidīja ar jauniem logiem lielajā un mazajā zālē, izremontētu foajē un mazo zāli, kā arī atbilstoši mūsdienu sanitāro normu prasībām labiekārtotām publiskām tualetēm. Šo pirmās kārtas remontdarbu veikšanai pašvaldība ņēma kredītu.

Iesāktie tautas nama sakārtošanas darbi turpinājās arī nākamajos gados. Paralēli lielajiem darbiem izremontēja arī speciālistu kabinetus. Vispirms gan tika aprīkotas darba vietas darbiniekiem, jo tautas nama direktors uzskatīja, ka viņš var pagaidīt, bet pirmām kārtām jārada apstākļi cilvēkiem, kuri organizē pasākumus. Šodien izremontēts, mēbelēts kabinets ir arī direktoram, kā arī ir visa nepieciešamā datortehnika un interneta pieslēgums tautas nama darbiniekiem.

Turpinot par lielajiem remontdarbiem: otrajā kārtā tika pabeigta visu agrāk nenomainīto logu nomaiņa, tajā skaitā nomainīti logi arī bērnu bibliotēkai trešajā stāvā, kur tie bija avārijas stāvoklī un varēja izgāzties jebkurā brīdī. Tika nomainītas centrālās ieejas durvis.

Pērn ir uzsākti trešās kārtas remontdarbi, kas tiks veikti vairākos posmos. Šī gada sākumā ir pabeigti skatītāju lielās zāles pirmā posma remontdarbi, kam bija atvēlēts 10000 latu. Vienkāršam cilvēkam tā varbūt šķiet liela nauda, bet, atskaitot nodokļus un paredzot kaut nelielu peļņu uzņēmējam, šī summa faktiski sarūk par dažiem tūkstošiem un grandiozus pārkārtojumus par to nepaveiksi. Tomēr, prasmīgi plānojot, kaut ko izdarīt var.

Lielā zāle prasīt prasījās pēc remonta, jo tā ir publiska telpa, kurā tiek rīkoti praktiski visi gada svarīgākie notikumi: valsts svētku svinības, koncerti, gadskārtu ierašas, izklaides un citi pasākumi. Zāle krasi kontrastēja ar sakārtoto tautas nama daļu, jo ilgu laiku atradās kritiskā stāvoklī gan no vizuālā, gan no tehniskā viedokļa.

Ir daži interesanti risinājumi, kas mūspusē nav redzēti. Piemēram, logiem nav tradicionāli aizvelkamo aizkaru, to vietā nama saimnieki izvēlējās žalūziju veida aizkaru sistēmu. Aizkari iemontēti logu ailēs, tos var ērti pacelt uz augšu vai nolaist lejā, ja telpu nepieciešams pilnībā aptumšot. Šādas sistēmas aizkari tik ātri nepieput un neaizsedz siltuma avotu.

“Tā kā tautas namā notiek dažāda rakstura pasākumi, tad lielo zāli nevarējām atļauties iekārtot tikai svinīgajiem pasākumiem,” stāsta tautas nama direktors Jāzeps Ornicāns. “Gadā dažādus pasākumus mūsu pilsētā apmeklē līdz 25000 cilvēku, ieskaitot estrādes pasākumus. Sevišķi iecienītas ir diskotēkas: apmeklējums ir 120-130 cilvēku vienā reizē, gadā notiek aptuveni 100 diskotēku. Pērn maksas pakalpojumos iekasējām 7000 latu.

Veicot zāles remontu, ņēmām vērā jauniešu intereses: lielā zāle ir viegli transformējama par diskozāli. Turklāt esmu pārliecināts, ka rajonā nav otras tik kvalitatīvi aprīkotas diskozāles. Diskotēku laikā strādā apsardze. Vēl pagājušajā gadā atrisinājām samilzušo apskaņošanas jautājumu — sapirkām jaudīgas un kvalitatīvas skaņas iekārtas. Zāles remonta laikā piepirkām safītus, ir arī moderna gaismas pults. Protams, šo izdevumu dēļ nācās paaugstināt ieejas maksu uz diskotēku — tagad ir viens lats no cilvēka. Mums nepieciešama arī apsardze — apmeklētāju attieksmi varētu vēlēties labāku.”

Pirmais vakara pasākums svaigi izremontētajā tautas nama zālē bija Valentīndienas balle. Mūsdienās vadītāji sūktās par cilvēku nesaudzīgu attieksmi pret otra darbu, kultūras, garīgām un citām vērtībām. Dagdas tautas nama direktors pārliecināts: jo labāk sakārtota un skaistāka vide, jo cilvēki izturas saudzīgāk. Cita ceļa vienkārši nav. Cilvēkus jāaudzina ar labiem piemēriem, ar represīvām metodēm vien neko nevar panākt. Panākumus var gūt, iedarbojoties uz cilvēka apziņu, piedāvājot labāku kvalitāti visās jomās. Tas noteikti dos pozitīvus augļus, bet tas ir ilgs process.

J. Ornicāns: “Sakārtotāka vide cilvēku rosina uz saudzīgāku attieksmi — tā ir mana pārliecība. Protams, ir vajadzīgs finansējums, bet tikai tāds ceļš ir ejams. Varbūt pat nevajag sakārtot visas kultūras iestādes — kur nebūs cilvēku, tur nav jāizmet nauda. Dažreiz valstī par visām varītēm grib sakārtot visu, bet ir jāpadomā, vai būs kam apmeklēt izremontēto iestādi.”

Nauda Dagdas tautas nama lielās zāles remontam bija iedalīta budžeta grozījumos, kas tika veikti pēc partiju principiem — desmit tūkstošus piešķīrusi “Tautas partija”. Pēc tam pašvaldība veica cenu aptauju, rezultātā bija pieteikusies tikai viena firma, kas uzņēmās apjomīgo remontu par šādu naudu.

Trešās kārtas otrajā posmā direktors plāno skatuves remontu, kuram finansējums vēl jāmeklē. Tomēr daži darbi jau paveikti — par pašu naudu nomainīti elektrosadales skapji un pievadi, kas bija avārijas stāvoklī. Tagad vajadzētu sakārtot pašu skatuvi: jāsaved kartībā grīda, izmantojot mūsdienīgus materiālus. Tomēr vissmagākais jautājums būs skatuves tehniskais aprīkojums — apgaismojums, kulises, pacelšanas mehānismi u.c., jo šajā jautājumā būtībā nekas nopietns netika darīts, kopš ēka nodota ekspluatācijā. Jāiegādājas mūsdienīgi sofīti, kas ir ar lielāku lietderības koeficientu un nebūs tik smagi, kā padomju laika prožektori.

“Vedam sarunas ar Daugavpils teātri, kas sola profesionāla skatuves gaismotāja konsultācijas,” turpina J. Ornicāns. “Viņš novērtēs situāciju un ieteiks nepieciešamās apgaismes ierīces, kā arī pateiks, kā labāk atrisināt jautājumus par stangām, kulisēm un citām lietām. Firma, kas gādāja aizkarus lielās zāles logiem, sastādīja mums provizorisku tāmi — skatuves aizkari vien izmaksās 2500 latu. Ar skatuves remontu labi ja piecos tūkstošos latu ieliksimies, bet vispār nepieciešams divtik vairāk līdzekļu, lai skatuves jautājumā visu izdarītu tā, kā vajag.

Kad skatuve būs savesta kārtībā, jāķeras klāt lielās zāles grīdai. Esam to tikai nedaudz palabojuši, bet patiesībā tai vajadzīgs nopietns remonts — jānomaina visa grīda. Šī situācija izveidojusies tāpēc, ka grīda vietām stipri iegūlusi, jo nokrišņu ūdens satek zem tautas nama ēkas un tur arī paliek. Ja pilnība pacels grīdu, domāju, atklāsies liela problēma. Pirms gadiem četriem šiem darbiem bija sastādīta tāme — tā laika cenās izmaksas sasniegtu 17000 latu.”

Juris ROGA