Laiku pa laikam “Ezerzemes” slejās parādās raksti par būvniecības tēmu, tomēr daudz retāk nekā par lauksaimniecību un citām dzīves jomām.
Vienkārši būvniecība agrāk nebija aktuāla. Diemžēl ilgu laiku rajona būvniecības nozarē valdīja stagnācija, kam par vainu bija mūsu nabadzība. Laikam ritot, situācija ir mainījusies. Skaidrs, ka, šai nozarei attīstoties, nebūs ilgi jāgaida dažādus strīdus starp būvēt gribētājiem un pārējiem iedzīvotājiem. Interesanti, cik izglītota ir mūsu tauta? Savā mājas lapā internetā www.ezerzeme.lv jautājām, kāda ir Jūsu attieksme pret būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ko pašvaldības veic saskaņā ar likumu? Uz šo jautājumu pavisam atbildēja 50 respondentu (30 — latviešu mājas lapas versijā, 20 — krievu). Godīgi sakot, bijām cerējuši uz lielāku aktivitāti. Vai aptaujas rezultāts būtu uzskatāms par pārsteigumu — vērtējiet paši!
“Vienmēr piedalos, jo no sabiedrības viedokļa atkarīgs būvniecības ieceres rezultāts,” šo variantu izvēlējās 3 latviski un 4 krieviski lasošie (10% un 20% katrā mājas lapas versijā).
“Ignorēju, jo iedzīvotāju viedokli vienalga neviens neņems vērā,” šim atbildes variantam jau bija nedaudz vairāk piekritēju: 13 latviski un 7 krieviski lasošie (43% un 35%).
“Kas tā tāda ir?” jautā 14 latviski un 9 krieviski lasošie (47% un 45%), ja jau izvēlējās tieši šo atbildes variantu.
Piebildīšu vienīgi to, ka būvniecības ieceres publiskās apspriešanas jautājumā vairākums rajona iedzīvotāju jūtas līdzīgi autovadītājam biezā miglā: mazliet jau to ceļu redz, bet pārliecības par savu drošību nekādas. Tāds iespaids radies, ikdienā tiekoties ar rajona ļaudīm un pārspriežot ar viņiem būvniecība jautājumus. Pašvaldību speciālistiem tomēr būtu visos iespējamos veidos iedzīvotājiem populāri jāizskaidro publiskās apspriešanas nozīme: kas tā ir, kā piedalīties, kāpēc tas nepieciešams? Šis tomēr ir viens no būtiskākajiem savu tiesību aizstāvēšanas instrumentiem. Nemācēsim pielietot, varam sagaidīt visai nepatīkamus pārsteigumus.
Juris ROGA