Informātika Andrupenes pamatskolā

No lauku izglītības iestādēm Andrupenes pamatskola bija viena no pirmajām, kurā par pašvaldības līdzekļiem tika ierīkota datorklase: šim mērķim pašvaldība toreiz iedalīja 5000 latu. Kad sākās skolu informatizācijas projekta realizācija, pirmām kārtām datortehniku iedalīja “nabadziņiem”, kam nekā nav un stundas pasniegt nevar. Tas sarūgtināja tos, kur pašvaldība ar skolu vadību izmantoja visus resursus, lai saviem spēkiem nodrošinātu bērniem nepieciešamo.

“Tajā burzmā pa kādam datoram dabūjām,” atceras Andrupenes pamatskolas direktors Artūrs Babris. “Kad datorus saņēma pilsētas skolas, mēs saņēmām viņu lietotos, bet ne tādā daudzumā, lai atjaunotu visu klasi. Divus jaunus datorus mūsu skola saņēma 2003. gadā pēc izglītības iestādes akreditēšanas. Tie, protams, bija nepieciešami lietvedībai.”

Pašreiz datorklasē ir aprīkotas darba vietas 12 skolēniem, bet realitāte skaudra. Tādā klasē veiksmīgāk var ceļot informācijas tehnoloģiju vēsturē: vecākā datortehnika saņemta 1998. gadā! Būtībā nevar normāli strādāt uz visiem datoriem. Valda programmatūras dažādība, situāciju visspilgtāk raksturo operētājsistēmas: datoros instalēts Windows 95, Windows 98, Windows Millenium, Windows 2000, Windows XP. Īsts muzejs! Direktors akcentē pozitīvo, proti, skolēni šajā situācijā neuztver vienu ekrāna attēlu kā absolūto patiesību un neapjūk, ieraugot sev priekšā kādu citu. Vārdu sakot, pro- grammatūras dažādība bērnos veicina radošāku pieeju mācībām. Tomēr A. Babris atzīst, ka nav normāli, ka 21.gadsimtā skolās ir jāstrādā ar pavisam novecojušu programmatūru un lēniem datoriem, kas turklāt bieži bojājas.

A. Babris: “Jautājuma pedagoģiskā puse mums ir pilnīgā kārtībā — pamatskolā ir trīs speciālisti, kuri ieguvuši tiesības pasniegt informātiku. Šobrīd šīs stundas bērniem vada tikai skolotāja Anna Jubele. Jūtamies droši, jo nepieciešamības gadījumā ir ar ko aizvietot. Mums nekad nav bijis tā, ka kaut kur kaimiņu pagastā jāmeklē speciā-lists, kurš atbrauktu un pasniegtu stundas. Bet visnopietnākās problēmas ir tieši ar materiāli tehnisko bāzi — jūs paši redzējāt, kāda tā ir.

Lai gan mums datori ir sliktāki nekā pilsētu skolās, mācību ziņā stāvoklis nav sliktāks kā Dagdas vidusskolā, Krāslavas ģimnāzijā vai citā vidusskolā. Mūsu bērni, kas turpina izglītoties vidusskolās, informātikā saņem augstas atzīmes. Tātad, neskatoties uz vājo materiāli tehnisko bāzi, esam spējuši iedot labas un noturīgas zināšanas priekšmetā.”

Skaidrs, ka vidusskolās jābūt labiem datoriem, jo tur mācību programmā ir augstākas prasības. Tomēr uz šī fona lauki šobrīd šķiet visu aizmirsti un nevienam nevajadzīgi. Vēl viena lauku skolu sāpe ir interneta pieslēgums. Andrupenē šis jautājums tāpat tika risināts ar pašvaldības līdzdalību. Pēc tam, kad visu pagastu padomes saslēdza vienotā interneta tīklā, internets tika ierīkots arī skolā. Diemžēl šis pieslēgums ir lēns. Bet, kā apgalvo direktors, pietiek, lai bērni varētu iemācīties to, kas programmā paredzēts: atvērt savu e-pastu, nosūtīt vēstuli, apmeklēt mājas lapas u.c.

“Gribētos, lai pieslēgums būtu labāks, bet šajā gadā nav cerību,” saka A. Babris. “Mēs netikām projektā, kas paredz pieslēgt internetu vairākām rajona skolām, jo pagastam bija savi apsvērumi. Visur nepieciešami kaut kādi izdevumi, ir daudz citu steidzami risināmu problēmu.”

Pagājušajā gadā pēc stundām pamatskolas telpas un datorus izmantoja Nodarbinātības valsts aģentūra, lai uz skolas bāzes mācītu bezdarbniekiem datorzinības. Skolai tas bija materiāls ieguvums, arī skolotāji, kas pasniedza šīs stundas, papildus nopelnīja.

Juris ROGA