Kļūstot siltākam laikam, Latvijā atkal strauji pieaug ugunsgrēku skaits, kas saistīts ar kūlas dedzināšanu. 2006. gadā Latvijā reģistrēti 7453 kūlas ugunsgrēki, no tiem 191 Krāslavas rajonā. Taču, kā rāda prakse, reāli to ir bijis daudz vairāk. Visvairāk kūlas ugunsgrēku notika Kalniešu pagastā — 35, Ūdrīšu pagastā — 18, Grāveru pagastā — 17 ugunsgrēku.
Dedzinot sauso zāli, cilvēki neiedomājas, ka uguns ir neprognozējama. Degot kūlai, cilvēkiem liekas, ka viņi kontrolē situāciju, bet vai viņi var paredzēt laika izmaiņas? Uzpūš vējš, kas paātrina zāles degšanu. Kad jūtam, ka paši netiekam galā, zvanām 01 vai 112. Bet ugunsdzēsēju resursi diemžēl ir ierobežoti. Dzīvē gadās arī tā, ka vējš spēj degošu zāles stiebru aiznest vairāku metru radiusā ceļam vai upei pāri un izraisīt degšanu jau citā lauka daļā, var aizdegties dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. Ja tas ir lauks un uguns nevar izplatīties uz ēkām, tad uzskatiet, ka Jums ir paveicies. Par pērnās zāles dedzināšanu 2006. gadā Krāslavas rajonā sastādīti 46 administratīvie protokoli.
Pērnās zāles dedzināšana ir aizliegta ar likumu, un par kūlas dedzināšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm, bet, ja dedzināšanas rezultātā nodarīts fizisks kaitējums cilvēkiem vai viņu mantiskajām vērtībām, var tikt piemērota kriminālatbildība. Sakopiet savu īpašumu teritoriju un veiciet visus nepieciešamos pasākumus, lai nenotiktu kūlas degšana.
Andris SERGEJEVS, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadets
.jpg)
04.07.2025.JPG)
