Skolēni būvē pilis un raķetes

No labākajiem audzēkņu darbiem fotokorespondents izveidoja attēlā redzamo kompozīciju, pieaicinot dažus skolēnus. Pedagoģes — Larisa Špigunova, Tekla Juraga un Ilona Petunova — pastāstīja par matemātikas nedēļas norisēm skolā.

Izrādās, klases tika sadalītas grupās, katrai bija jāpilda savi uzdevumi. 5. un 6. klasēs notika matemātikas olimpiāde. 5. klasei tika sarīkota spēle “Gribi būt miljonārs?”, kurā nācās atbildēt uz jautājumiem par matemātiku. Atklājās, ka spēles formā apgūt matemātiku bērniem ļoti patīk. Balvas saņēma visi, tiesa, patīkamāk tās bija saņemt tiem, kuriem bija vairāk pareizu atbilžu. Savukārt 6. klasei bija jārealizē istabas remonta projekts: pēc dotiem istabas izmēriem jāaprēķina, cik vajag krāsas, lai nokrāsotu sienas, griestus un grīdas, cik — tapešu, cik naudas vajag, lai to visu nopirktu. Abu sesto klašu audzēkņi šo uzdevumu veiksmīgi atrisināja un tika apbalvoti atkarībā no tā, kura rezultāts tuvāks faktiskajam.

“Klases nelielas, gribas visus bērnus ieinteresēt strādāt, balvas pasniedzām visiem, kuri matemātikas nedēļā čakli strādāja,” uzsvēra matemātikas skolotāja L. Špigunova.

7.-12. klasēs bija mājas darbs ar uzdevumu komplektiem. Tas bija spēles veidā, taču tika iekļauti arī matemātiskie jēdzieni, ģeometriski un algebriski uzdevumi. Skolēnam bija jāpastrādā praktiski, lai atrastu risinājumu, kas reizēm slēpās zināšanās par iepriekšējās stundās izņemtajām tēmām. Mājas darbus savlaicīgi un aktīvāk izpildīja 7.-8. klašu skolēni. Skolēnu darbi tika novērtēti 10 ballu sistēmā, kā arī pasniegtas balvas. Ma-zāk čakli mājas darbu pildītāji bijuši 9.-12. klašu audzēkņi.

“Grūti pateikt, kas par iemeslu,” stāsta matemātikas skolotāja T. Juraga. “Varbūt tāpēc, ka vecāko klašu audzēkņi tolaik gatavojās arī absolventu vakaram.”

Vēl visu klašu skolēni ļoti aktīvi piedalījās radošo darbu kompozīcijā “Ģeometriskās figūras un ķermeņi ikdienā”. Šī uzdevuma mērķis panākt, lai skolēni, pielietojot telpisku figūru dažādību, veido ģeometrisko iztēli un uztveri. No atsevišķām ģeometriskām figūrām katram audzēknim klasē bija jāsaliek viena telpiska figūra. To paveica visi, tikai viens ātrāk, otrs lēnāk. Tiem, kuri uzdevumu izpildīja pirmie, tika iedota vēl viena figūra. Vērtējot darbus, par ļoti svarīgu faktoru tika uzskatīts radošais moments — kādā veidā un kādas figūras savienotas kompozīcijā, kā arī cik rūpīgi darbs paveikts. Lielākais klupšanas akmens izrādījās tieši šis: ne visi bērni figūras bija savienojuši rūpīgi. Cik komplicēta un interesanta figūra ir raķete, taču darbā trūkst rūpīguma!

“9. un 12. klases skolēni aktīvi piedalījās un parādīja savas praktiskās un matemātiskās spējas konkursā “Dzīvokļa remonts”,” turpina matemātikas skolotāja L. Špigunova. “Eksāmenos tagad jāmāk pielietot teorētiskās zināšanas praksē, skolēniem eksāmenu darbos ir jāpilda tamlīdzīgi uzdevumi. Mēs izmantojām kartona kārbas, no kurām bērni izveidoja dzīvojamo māju ar logiem un durvīm. Pēc tam skolēni aprēķināja, cik līmes un tapešu rullīšu vajadzīgs, lai aplīmētu sienas, cik daudz mate-riāla vajag jumta segumam u.c. Protams, tapetes līmēja kastei no ārpuses. Tika vērtēts, cik precīzi ir aprēķini, vai materiālu nav iegādāts pārāk daudz vai to pietrūkst. Bija jāveic sava darba prezentācija.”

Juris ROGA