Kļuvis daudz mājīgāk

Pērn Šķaunes bibliotēkai bija 344 lasītāji, viņu izvēlei tika piedāvātas 11452 grāmatas un 380 dažādi žurnāli par pēdējiem četriem gadiem. Šogad bibliotēkas pasūtīto preses izdevumu klāstā ir “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Latvijas Avīze”, “Pavards”, “Ezerzeme”, “Vietējā Avīze”, “Praktiskais Latvietis”, “Vesti”, kā arī žurnāli “Ieva”, “Veselība”, “Privātā dzīve” un “Katoļu dzeive”. Šim gadam preses abonēšanai atvēlēts 350 latu, grāmatām mazāk — 150 latu. Pērn par šo summu bibliotēka varēja iegādāties 56 grāmatas. Šogad tik daudz nesanāks, jo cenu kāpums skar arī grāmatas, bet bibliotekāre cer, ka varbūt pašvaldība piešķirs papildus līdzekļus grāmatu iegādei. Savāktie lasītāju ziedojumi (maksas abonements) tiek tērēti, lai iepirktu grāmatas krievu valodā. Lai arī Šķaunes pagastā latviešu dzīvo vairāk nekā mazākumtautību pārstāvju, bet krieviski labprāt lasa arī tie.

“Piemēram, ja grāmata ir latviešu un krievu valodā, tad pat latvieši ņem to, kura izdota krieviski,” apgalvo J. Jermakoviča. “Nezinu, kāpēc tā ir, bet tādu faktu esmu novērojusi.”

Par lasītāju pieplūdumu bibliotekāre nešaubās — tie būs arī šogad. Ne tikai tāpēc, ka bibliotēkā palicis daudz siltāk nekā bijis agrākajos gados, bet arī tāpēc, ka Šķaunes studējošā jaunatne labprāt izmanto savas bibliotēkas pakalpojumus. Liela loma ir tam, ka bibliotēka atrodas ciemata centrā, kur dzīvo daudz cilvēku un viņiem nav jāmēro tāls ceļš pēc grāmatām.

Protams, bibliotēkas apmeklētāju skaita statistiku uzlabo datortehnika ar interneta pieslēgumu. Bet apmeklētājiem ir pieejami tikai divi datori, bērni pēcpusdienā veido garas rindas. Rindā gaidītājus bibliotekāre mudina paņemt un palasīt kādu grāmatu. Netrūkst bērnu, kas atsaucas, daži pat ņem grāmatas uz mājām. Grūti pateikt, vai viņi tās arī izlasa, gribas domāt, ka lasa gan. Turklāt datoru lietotāji bez liekas mudināšanas arī atgādā atpakaļ izņemtās grāmatas, jo viņiem taču gribas tikt pie datora.

Juris ROGA