Labs darbs, kas padarīts!

— Vispirms pasakiet, kāds kopumā bija 2006. gads?

— Salīdzinoši labs. Viens no gada būtiskākajiem politiskajiem notikumiem bija Saeimas vēlēšanas, kuras ienesa ko-rekcijas ikdienas dzīvē. Priekšvēlēšanu laiks bija izmainījis valdības darbu, kas, savukārt, vienmēr atsaucas uz pašvaldību darbu. Priekšvēlēšanu gados viss ir citādāk, tiek doti lieli solījumi. Uz rajoniem brauca deputāti, visi solīja investīcijas un atbalstu pēc Saeimas vēlēšanām, nevis pirms vēlēšanām, kā tas bija agrākajos gados, veicot budžeta grozījumus. Ar šo interesanto gājienu šoreiz būtībā tika pateikts: “Paskatīsimies, kā balsosiet, un tad redzēsim, ko un kā palīdzēt!” Ne jau katra partija, kas šurp brauca un solīja, visu izpildīja, bet daļa no solījumiem tika pildīta un vairākām rajona pašvaldībām tika atbalstīti reāli projekti. Tā nauda gan nav dāvinājums par skaistām acīm, visos gadījumos vajadzīgs savs līdzfinansējums un skaidrs pamatojums.

— Ko rajona padome īsti paveikusi pagājušajā gadā? Gribētu, lai nosaucat taustāmus darbus, kur ir saskatāms konkrēts galarezultāts.

— Pagājušajā gadā pabeigts projekts “Aleksandrovas speciālās internātskolas ūdenssaimniecības sakārtošana”, kuram tika piesaistītas investīcijas no Eiropas reģionālā attīstības fonda. Vēl šajā mācību iestādē atrisinājām ugunsdrošības problēmu, kas, izrādās, bija savlaicīgs un ļoti pareizs solis uz visiem zināmo pēdējā laika traģisko notikumu fona Latvijā. Pagājušajā vasarā kopā ar rajona padomes izpilddirektoru apmeklējām internātskolu un konstatējām, ka vietā, kur dzīvo bērni — internātā — nebija ugunsdrošības signalizācijas, citviet tā bija ļoti sliktā stāvoklī. Jāatzīst, arī attiecīgi ugunsdzēsēju priekšraksti bija. Par rajona padomes piešķirtajiem līdzekļiem tika uzstādīta jauna ugunsdrošības signalizācija internātā, katlu mājā un citās bīstamākās vietās. Skola par saviem līdzekļiem veica citus remontus.

Pērn ar rajona padomes atbalstu tika nopirkti jauni mūzikas instrumenti Krāslavas un Dagdas mūzikas skolai kopsummā par vairākiem tūkstošiem latu. Mēs labi saprotam, ka mums ir talantīgi bērni, bet viņu ģimenes ne vienmēr var atļauties nopirkt daudzmaz kvalitatīvus instrumentus, kuri ir ļoti dārgi.

Rajona padome līdzfinansēja 11. Latvijas tautas mūzikas svētkus, kas vasarā notika Krāslavā un bija viens no aizgājušā gada spilgtākajiem pasākumiem kultūras jomā. Protams, svētku norišu organizēšanā ļoti lielu naudu ieguldīja arī Krāslavas novada dome. Īpaša vērība tika pievērsta Krāslavas pils kompleksam. Ar padomes atbalstu tika paremontēts Krāslavas muzejs un konkrētas ap-rises ieguva laiva — muzeja iecerētā interesantā ekspozīcija “Pieci airi”.

2006. gads rajona padomei bija zīmīgs ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu izstrādāšanu un īstenošanu. Viens no tādiem bija projekts “Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem projektu sagatavošanas un finanšu vadības nozarē Krāslavas rajona padomē”. Tika izveidotas 10 darba prakses vietas, kurās jaunieši bez darba iemaņām guva darba pieredzi pašvaldībā. Projekta rezultātā rajona padomē tika piedāvāts darbs 4 jauniešiem, vēl pieci jaunieši strādā privātajā, pašvaldības un valsts sektorā.

Esam pabeiguši agrāk iesāktus projektus. No 2005. gada līdz 2006. gada 30. oktobrim tika īstenots Phare 2003 programmas projekts “Nodarbinātības veicināšana Krāslavas rajonā”. Tajā tika izglītoti bezdarbnieki, kuriem bija interese par kokapstrādi. Veiksmīgākie seši apmācāmie saņēma Amatniecības kameras Zeļļa diplomu, kas ir atzīts dokuments gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Projekta partnere — Daugavpils 38.arodvidusskolas Krāslavas filiāle — ieguva mobilos kokapstrādes darbagaldus, kas lieti noderēs jauniešu izglītības kvalitātes uzlabošanai perspektīvā.

— Rajonā darbojas arī Dagdas arodvidusskola. Vai nav tā, ka, ceļot saulītē vienu skolu, otru — gremdējat?

— Nē, nē, gremdēta netiek neviena. Kā jau sacīju, šis ir sen uzsākts projekts. Dagdas arodvidusskola, pārejot no Zemkopības ministrijas paspārnes Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā un līdz ar to nonākot rajona izglītības pārvaldes paspārnē, arī var pretendēt uz mūsu atbalstu. Mēs centīsimies atbalstīt iniciatīvas, ja tādas būs. Ja abas skolas atrastos vienā pilsētā, varbūt savstarpējā konkurence brīžiem izpaustos negatīvi, bet mūsu gadījumā konkurence ir pat vēlama, turklāt audzēkņiem ir iespēja apgūt profesiju tuvāk dzīvesvietai. Jāatzīst, ka Daugavpils 38. arodvidusskolas filiāles vadītājs Arkādijs Petaško ļoti aktīvi meklē projektus, vēlas tos realizēt, tāpēc šī izglītības iestāde izvēlēta kā partneris.

— Vai pērn ir kaut kas darīts bezdarbnieku labā?

Jāsaka, Krāslavas rajona padome ir partnere vairākos vērienīgos projektos. Eiropas Kopienas EQUAL projekta “Apmācība datoru un interneta lietošanā Latvijas bezdarbniekiem” mērķauditorija ir bezdarbnieki bez informācijas tehnoloģiju pielietošanas zināšanām un prasmēm un interneta izmantošanas pieredzes. Ir beidzies projekta 3. posms, datoru un interneta lietošanā tika apmācīts vairāk kā 200 rajona iedzīvotāju — bezdarbnieki un reģistrētie darba meklētāji. Manuprāt, šis ir ļoti interesants projekts, kur bezdarbniekiem paredzētas tikai divas apmācību dienas pa 4 stundām. Maz ticams, ka bezdarbniekam mājās ir dators ar interneta pieslēgumu, bet katrā pagasta bibliotēkā ir interneta pieejas punkti. Īsajā apmācību posmā bezdarbnieku, kuram nav nekādu programmu lietošanas priekšzināšanu, praktiski iemāca sērfot internetā un parāda tā priekšrocības: internets ir tā vide, kura var palīdzēt atrast darbu, iepazīties ar likumiem, veikt saraksti. Tas ir vērtīgs projekts, tā ir iespēja cilvēkam. Projekts beigsies 30. jūnijā, iegūtās zināšanas un pieredze tiks apkopota, lai to tālāk varētu izmantot bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.

Rajona padome ir partnere arī Latgales reģionālās attīstības aģentūras projektā “Publisko interneta pieejas punktu izveide Latgales reģionā”. Realizējot šo projektu, tiks izveidoti publiskie interneta pieejas punkti 15 rajona pašvaldībās. Ir paredzēts arī liels materiāls ieguvums — divi līdz pieci datori kopā ar datorgaldiem katrā.

— Kāpēc tas nebūs visās pašvaldībās?

— Viens no nosacījumiem bija, lai vieta, kur tiks uzstādīti publiskie datori, būtu pašvaldības īpašums. Diemžēl ne visas mūsu rajona pagastmājas, bibliotēkas, tautas nami, izglītības iestādes un zeme ir ierakstīta Zemesgrāmatā.

— Vai tā būtu katras konkrētas pašvaldības darbinieku nolaidība?

— Tā to nevar vērtēt, jo šajā situācijā pašvaldības nonāca finanšu trūkuma dēļ. Lai ierakstītu īpašumus Zemesgrāmatā, vajag izgatavot plānus, veikt inventarizāciju. Bet, tā kā pašvaldība normāli funkcionēja bez Zemesgrāmatas akta, šķita, ka tas var pagaidīt. Kad sākās Eiropas Savienības projektu realizācija, daudzi pēkšņi saskārās ar šo problēmu. Mums nebija saprotams — kā tā: pagasta māja, skola, attīrīšanas ierīces pieder pagasta pašvaldībai un atrodas uz zemes, kas iedalīta pašvaldībai, bet mums saka — nē! Eiropā īpašums ir svēts un tiek atzīts tad, kad tas ierakstīts Zemesgrāmatā. Nekādi mūsu skaidrojumi netiek ņemti vērā, vajag juridiskus dokumentus. Līdz ar to 15 pagasti, kas bija savlaicīgi ierakstījuši īpašumus Zemesgrāmatā, izrādījās vinnētāji. Neko darīt, tāda ir dzīve!

— Kāds ir rajona padomes devums tūrisma attīstībā?

— Tas ir ļoti apjomīgs projekts “Velo maršrutu tīkla attīstīšana Baltijas Ezeru zemē”, kuru Interreg III A programmas ietvaros īsteno Biedrība Eiroreģions “Ezeru zeme”, kurā kā viens no 19 partneriem piedalās arī Krāslavas rajona padome. Varētu sacīt, ka mūsu pilsēta un rajons šajā projektā ir vadošais partneris visā Latvijā un Latgalē. Tajā aktīvi piedalās vairākas mūsu rajona pašvaldības. Projekta galvenais uzdevums ir popularizēt velotūrisma attīstību Baltijas Ezeru zemē, t.sk. Latgalē, izstrādājot velomaršrutus un aprīkojot tos ar vienāda dizaina mazās koka infrastruktūras elementiem (šūpoles, soliņi, galdiņi, nojumes, tualetes). Krāslavas rajonā ir izstrādāti septiņi velomaršruti, kuros jau ir aprīkotas dažas atpūtas vietas. Ārzemju tūristu ērtībām ir ideja visus šos velomaršrutus ieslēgt globālās navigācijas sistēmas tīklā, lai tūristi, kuru velosipēdi aprīkoti ar navigācijas iekārtām, varētu pārliecināties par savu atrašanās vietu maršrutā. Projektā paredzētas apmācības mūsu speciālistiem, lai viņi varētu instruēt tūristus. Šogad tiks uzbūvēts 25 metrus augsts skatu tornis Robežniekos. Skatu torni paredzēts uzbūvēt arī “Daugavas loku” teritorijā. Tas ir grandiozs projekts, par kuru jau izrādīta ļoti liela interese, sevišķi nesenajā “Baltour 2007” izstādē.

Tā kā Krāslavas rajona padome ir Biedrības Eiroreģions “Ezeru zeme” biedre, tā netieši piedalās arī divos citos Interreg programmas projektos: “Baltic Euroregional Network” (Baltijas Eiroreģionu tīkls) un “New Destinv” (Jaunais galamērķis).

— Mūsu rajonā tomēr dominē lauksaimniecisks dzīvesveids. Arī lauciniekiem gribas realizēt savus nelielos projektus, piemēram, izremontēt kādas telpas, iekārtot atpūtas vietas.

— Krāslavas rajona padome bija iniciatore biedrības “Krāslavas rajona partnerība” dibināšanai ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību Krās-lavas rajonā, iesaistot organizācijas un iedzīvotājus vietējā līmeņa problēmu risināšanā. Partnerības uzdevums ir izstrādāt Krāslavas rajona lauku attīstības stratēģiju. Tās kvalitatīvas izstrādes pamatnosacījums ir apmācības, kuras organizēs 2007. gadā Zemkopības ministrija “LEADER” programmas laikā. Paralēli notiks lauku attīstības stratēģijas izstrāde. 2008. gadā ir paredzēts darba kvalitāti izvērtēt ZM atklātajā stratēģiju izvērtēšanas konkursā. Tām, kuras tiks atbalstītas, būs pieejams finansējums stratēģijas ieviešanai ar sagatavotiem projektiem no rajona biedrībām. Uz šo brīdi biedrībā ir iesaistījušās: Krāslavas rajona padome un pašvaldības: Skaistas, Robežnieku, Kombuļu, Asūnes, Sķeltovas, un Izvaltas. Partnerībā jau iesaistījušies: biedrība “Ģimenes atbalsta centrs “Atvērtība”“ un “Skaistas atbalsta centrs”, kā arī uzņēmēji SIA “Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Krāslavas rajona nodaļa” un SIA “Nemo”. Var pievienoties citi interesenti.

— Lauki grimst nabadzībā, tur daudz sociālu problēmu, bet speciālistu trūkst. Kā rajona padome reaģējusi uz šo problēmu?

— Pērn tika realizēts ES sociālā fonda atbalstīts projekts “Krāslavas novada un Krāslavas rajona pašvaldību sociālo darbinieku, plānotāju un lauksaimniecības konsultantu kapacitātes stiprināšana ESF pasākumu ieviešanai”, kurā Krāslavas novada Sociālā dienesta un rajona pašvaldību (Skaistas, Aulejas, Grāveru, Kombuļu, Konstantinovas, Ūdrīšu, Izvaltas, Indras, Robežnieku, Kalniešu, Piedrujas un Šķeltovas) sociālie darbinieki, kā arī atsevišķu pagastu plānošanas speciālisti un lauksaimniecības konsultanti (kopumā 26 dalībnieki) attīstīja savas prasmes un iemaņas sociālo problē-mu apzināšanā un risinājuma konstruēšanā. Dalībnieki guva zināšanas par sociālo karti kā metodi, kura tiek pielietota vietējas sabiedrības vajadzību un problēmu izpētei un to novēršanai un mazināšanai nepieciešamo pasākumu un resursu plānošanai. Kartes izdotas un ir pieejamas projekta dalībpašvaldībās. Pašvaldību darbinieki tika apmācīti iegūtās zināšanas izmantot praktiski un sagatavoja četrus projektus iesniegšanai ESF.

Nākamā gada 30. jūnijā beigsies interesants projekts “Krāslavas rajona sociālo darba speciālistu profesionālo iemaņu pilnveide, sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana”. Rajona 20 sociālā darba speciālistiem nodrošināta iespēja iegūt sociālā aprūpētāja pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību kvalitatīvu pakalpojumu un palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, tādējādi mazinot sociālo atstumtību un nevienlīdzību rajonā.

Nav noslēpums, ka augstskolās pieaug studiju maksa, liedzot izglītošanās iespējas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem. Šo speciālistu studijas apmaksā no Eiropas sociālā fonda. Bet tas nozīmē, ka mums rajonā būs 20 profesionāli izglītoti sociālie darbinieki. Ņemot vērā rajona sociāli ekonomisko stāvokli, situāciju lauku pašvaldībās, šie cilvēki ir ļoti nepieciešami.

Tiek īstenoti vairāki citi projekti, viens no tiem “Sociālās rehabilitācijas programmas plāna izstrāde un ieviešana vardarbībā cietušajām ģimenēm BSRC “Mūsmājas” ar mērķi atbalstīt un motivēt vardarbībā cietušās ģimenes, sniedzot iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus centrā “Mūsmājas”.

— Līdz šim runājām par aktīvā vecuma ļaudīm, bet “Ezerzemes” lasītāju pulkā daudz pensionāru. Ko esat veikuši viņu labā? Vai rajonam tagad nav tādas tiešas funkcijas?

— Gan nav, gan ir. Attiecībā uz veciem ļaudīm mūsu vislielākā vēlme, kā arī jebkuras pašvaldības vēlme, lai viņiem būtu normāla dzīve savās mājās, sētā, lai viņus apciemo un aprūpē bērni un mazbērni. Šajā ziņa mēs neko nevaram līdzēt, priecājāmies, ja tā ir. Ja tā nav vai notiek kas neparedzēts un cilvēks nokļūst situācijā, kad ir neiespējami vienam sevi apkopt, tad pašvaldībai nekas cits neatliek, kā palīdzēt — šie cilvēki nonāk mūsu pansionātos un sociālajās gultās. Diemžēl. Jo, kā minēju, vislabākais ir dzīvot savā mājā vai dzīvoklī ar saviem tuviniekiem vai vismaz just viņu atbalstu un aprūpi.

— Cik labi viņi tur jutīsies — tas atkarīgs no rajona padomes?

— Arī no rajona padomes. Finansējam veco ļaužu pansionātus Krāslavā, Dagdā un Robežniekos. Šogad finansējums pieaudzis, jo augusi minimālā darba alga un citi saimnieciskie izdevumi. Gan Krāslavas, gan Robežnieku pansionātam finansējums pieaudzis aptuveni par 25%, vēl lielāks pieaugums ir Dagdas pansionātam, jo saskaņā ar valsts programmu Dagdas slimnīcai arvien mazāk tiek finansētas slimnīcas gultas un parādās iespēja arvien vairāk pieņemt vecos cilvēkus pansionātā, to paplašinot uz slimnīcas rēķina. Neskatoties uz būtisko vietu skaita palielināšanos, vietu trūkuma problēma pansionātos rajonā arvien pastāv. Cilvēki vēlas būt pansionātā, kurš tuvāk viņa mājām, bet Krāslavas pansionātā vietu skaits ir ļoti ierobežots un šī iestāde nevar paplašināties bez lielām investīcijām. Dagdā pastāv iespēja paplašināties, tāpēc Dagdai finansējums tika palielināts: tur jau mīt cilvēki gan no Krāslavas novada, gan no Krāslavai tuvākiem pagastiem.

— Bērni ir mūsu nākotne, bet viņu arvien mazāk... Tas pirmām kārtām draud ar bezdarbu skolotājiem.

— Viss ir ļoti saistīts. Rajona padomes iespējas ir minimālas, situāciju var uzlabot tikai paši iedzīvotāji. Jebkura skola būs un pastāvēs, ja šajā skolā būs bērni. Ja kāda jāslēdz, tā nav pagasta vai rajona padomes vēlme, bet gan objektīva situācija. Valstī apstiprināts minimālais bērnu skaits klasē. Nav pareizi, ja mums 21 gs. laukos sāks veidoties arvien vairāk apvienoto klašu, kur blakus pirmklasniekam mācās otrklasnieks, trešklasnieks, bet skolotājam jāspēj izstāstīt vielu katrai klasei stundas laikā — tas kļūst nereāli. Es uzskatu — tas ir zaudējums bērnam. Lai arī klasīte ir neliela, bet apvienota, skolotājam jāsadala savs laiks mazākais uz divām klasēm. Rajona padomes šeit īpaši neko līdzēt nevar. Vienīgais ko darām, izlīdzam izlaiduma klasēs — mēs vēl varam nedaudz pakoriģēt skolotāju algu un piemaksāt skolotājiem, kuri strādā nepilnā izlaiduma klasē, lai nebūtu jāapvieno klases bērnam tik svarīgā dzīves posmā, kad viņam jālemj par savu nākotni. Bet pat šī mūsu palīdzība balansē uz likumības robežas.

— Ir situācijas, kad ļaudis cieš dabas stihijā, piemeklē nelaimes, slimības. Kādas iespējas šajā jomā?

— Visus gadus esam atbalstījuši cilvēkus stihiskajās nelaimēs. Sistēma tāda: ja notiek nelaime, jautājumu vispirms izskata vietējā pašvaldībā. Ja tā atbalsta, tad proporcionāli pašvaldības atbalstam cilvēkam palīdz arī rajona padome. Vietējā pašvaldība ir tuvāk cilvēkam, viņa redz un zina, kas par lietu.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA