Meklē optimālu risinājumu

“Jebkurā gadījumā šis jautājums pašvaldībām būs jārisina,” stāsta K. Andžāns. “Ar trakumsērgu slimo daudz meža dzīvnieku, klaiņojošie dzīvnieki to pārnēsā un nopietni apdraud iedzīvotājus — pirmām kārtām bērnus un vecus cilvēkus. Neproduktīvo dzīvnieku patversmi varētu būvēt jebkurā no Dagdas zonas pašvaldību teritorijām, bet Šķaunes pagasts šim objektam ir vispiemērotākais. Šķaunē darbojas cūku komplekss, ir kautuve — tātad šeit uz vietas pietiekamā daudzumā ir subprodukti, kas nepieciešami dzīvnieku ēdināšanai. Tikai lielā pilsētā ir pietiekamā daudzumā pieejamas produktu atliekas sabiedriskās ēdināšanas sektorā, izglītības iestāžu ēdnīcās. Dagdā, piemēram, tādas iespējas nav. Ja dzīvnieku patversmi ierīkotu Dagdā, tad tur būtu jārisina barības piegādes problēma. Nevaru arī noliegt, ka esmu ieinteresēts saviem iedzīvotājiem sagādāt kaut dažas darba vietas. Arī tas mani mudināja izteikt kolēģiem šo piedāvājumu — neproduktīvo dzīvnieku patversmi ierīkot Šķaunē.” Ar šo ierosmi K. Andžāns sagādāja sev papildus galvassāpes. Suņu un kaķu patversmes izveidei nepieciešamas speciālas telpas, kā arī lieli finansu ieguldījumi. Pēc priekšsēdētāja domām, tikai 10-15% izmaksu varētu segt pašvaldības, tālab ir nolemts piesaistīt šim mērķim Eiropas Savienības līdzekļus, rakstot projektu. Tagad šis jautājums tiek risināts.

K. Andžāns: “Protams, kopīgi lemsim, kā darīsim. Šī lieta Latvijā būtībā sākas no baltas lapas — dzīvnieku patversmes ir reti kur. Nesen biju Rēzeknē, kur ierīkota neproduktīvo dzīvnieku viesnīca un patversme. Tas ir interesants risinājums. Ja iedzīvotājs atvaļinājuma laiku vēlas pavadīt kaut kur tālu projām, bet viņam nav iespējas ņemt līdzi četrkājainos draugus un nav kam tos uzticēt, tad var izmantot dzīvnieku viesnīcas pakalpojumus. Viņi aizved dzīvnieku uz viesnīcu, kur tas tiks pienācīgi aprūpēts, līdz saimnieks atgriežas mājas. Protams, tas ir maksas pakalpojumus. Savukārt patversmē uzturas bezsaimnieka neproduktīvie dzīvnieki, kurus izķer paš-valdībās. Interesants fakts — ar sludinājumu palīdzību vairākumā gadījumu tiem atrod jaunu saimnieku, kurš pieņem dzīvnieku savās mājās.”

Tuvākajā laikā K. Andžāns plāno apmeklēt arī Daugavpils dzīvnieku patversmi, lai iepazītos ar tās darbu. Ir jāmācās no svešām kļūdām, jo gribas izdarīt visu maksimāli labi. Priekšsēdētājs apgalvo, ka viņa pagastā netrūkst klaiņojošu suņu un kaķu, arī citos to nav mazums. Pilsētās un arī laukos klīst suņu un kaķu bari, iedzīvotāji ir norūpējušies par saviem bērniem, kuriem jāmēro ceļš uz skolu un mājup. Satikšanās ar četrkājainajiem draugiem var beigties bēdīgi arī pieaugušam cilvēkam. Priekšsēdētājs atcerējās, ka ne tik sen Šķaunē suns sakoda skolotāju. Tā kā rajonā nav dzīvnieku patversmes, tad pašvaldībām šobrīd ir sarežģīti risināt klaiņojošo dzīvnieku problēmu.

Lai gan neproduktīvo dzīvnieku patversmi Šķaunē veidos visas Dagdas zonas pašvaldības, K. Andžāns lūdz nevilkt šajā jautājumā paralēles ar administratīvi teritoriālo reformu un gaidāmo pašvaldību apvienošanos: “Vienkārši ir lietas, kas visām pašvaldībām jārisina kopā, jo tā ir izdevīgāk. Šī ir viena no tādām. Bet neredzu nekādu vajadzību pilnīgi visas pašvaldību darbības apvienot kopā. Vienīgais, kas mums šobrīd traucē risināt dzīvnieku patversmes jautājumu normālā tempā, ir valstī pastāvošā lielā birokrātija. Jautājums gadiem ilgi netika risināts, pasteidzināt to tagad arī nevaram.”

Juris ROGA