Rezerves vēl ir

Lielākas, plašākas un nopietni attīsta ražošanu aptuveni desmit. Šķaunes pusē zemnieki pamatā nodarbojas ar lopkopību un graudkopību. Tūrisms šaipusē pagaidām nav attīstīts, lai gan te ir krāšņa daba, bet kaut kā šis bizness nevienu nav ieinteresējis. Iespējams, ka iemesls ir nelielajā ezeru skaitā. Lai vai kā, bet šī joma nav apgūta un ieskaitāma neizmantotajās rezervēs.

A. Adileviča: “Diemžēl arī ezeriem pieguļošās zemes ir nonākušas to cilvēku īpašumā, kuri šajā virzienā neko nedara, bet citiem, kas varbūt gribētu attīstīt tūrismu, nav pieejas zemei pie ezera.”

Šķaunes pagasta zemnieki čakli rakstījuši projektus gan standartu sasniegšanai, gan pusnaturālo saimniecību projektus, aktīvi būvējuši piena mājas. Viena saimniecība plāno rekonstruēt fermu, lai atdalītu liellopus no cūkām.

Pēc A. Adilevičas domām, atbalsts lauksaimniekiem ir ļoti labs, diez vai par saviem līdzekļiem cilvēki būtu uzbūvējuši kaut vienu piena māju, bet te tapušas kādas astoņas. Tā ir iespēja atdzesēt pienu un nodrošināt pienācīgu produkcijas kvalitāti. Arī cenas ziņā ir izdevīgāk nodot kvalitatīvu pienu. Paši cilvēki par projektiem izsakās pozitīvi.

Visbiežāk ļaudis žēlojas par produkcijas realizācijas jautājumu — transportēšanas izdevumi lieli, iepirkuma cenas mazas. Piemēram, līdzekļus, kas ieguldīti graudu audzēšanā, nemaz nav tik viegli atgūt. Daudz lielāku apmeklētāju pulku par tā saucamajiem oficiālajiem zemniekiem veido piemājas saimniecību īpašnieki, kas tur 1-2 gotiņas. Tieši viņiem pagasta lauku attīstības speciāliste ir visvairāk nepieciešama, jo šiem cilvēkiem nav tādu iespēju, kā zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuri paši bieži vien ir pilsētā darba darīšanās un savus jautājumus nereti noskaidro pie speciālistiem paši. Sīksaimniecību īpašnieku jautājumi ir ļoti dažādi: par piena kvotām, dzīvnieku pārvietošanu, dzīvnieku apzīmēšanu, nākas piepalīdzēt viņiem aizpildīt zemes kartes un daudz ko citu. Visu nav iespējams uzskaitīt. Ja konsultanta pagastā nebūtu, visvairāk ciestu gados veci cilvēki, kuriem būtu ļoti grūti izbraukāt uz Krāslavu pēc katra sīkuma.

“Nāk daudz un visādos jautājumos, cik varu — palīdzu,” stāsta A. Adileviča. “Ja man nav skaidra atbilde uz kādu jautājumu, tad uzreiz nekonsultēju, vispirms noskaidroju un tad tikai cilvēkam visu izstāstu. Negribu nevienam sagādāt problēmas, pasniedzot neprecīzu informāciju. Ja vajag, zvanu juristiem, lauku konsultāciju birojam, Valsts ieņēmumu dienestam un citām iestādēm. Nākas konsultēt pat par sociālajiem jautājumiem — cilvēki jautā par visu ko. Gadās, ka vedu dokumentus uz iestādēm, tos, kurus pieņem bez konkrētās personas klātbūtnes. Ne jau visus pieņem, bet ir tādi dokumenti, kurus aizgādājot uz pilsētu, varu palīdzēt cilvēkam.”

Pagasta lauksaimniecības konsultante atzīst, kamēr lauciniekiem maksā par pienu un zemi, viņi rosīsies un kaut ko darīs. Diemžēl paaudžu maiņa laukos vairs nav nodrošināta — uz vietas paliek maz jauniešu. Viņi aizbrauc mācīties un atgriežas retais. A. Adileviča momentā zināja nosaukt tikai vienu 22 gadus jaunu cilvēku, kur nodarbojas ar lauksaimniecību. Jaunietim nav savas saimniecības, viņš piepalīdz mammai, bieži nāk konsultēties. Bet pamatā Šķaunes pagastā ar lauksaimniecību nodarbojas vidēja vecuma ļaudis līdz pat pensionāriem.

A. Adilevičas stāstītais daudzējādā ziņā sakrīt ar Krāslavas Lauku Konsultāciju biroja lauku attīstības speciālista Aleksandrs Buko viedokli par Šķaunes pagasta zemniecību: “Šejienes zemnieku aktivitāte ir vidēja, katrā ziņā šajā un daudzos citos rādītājos šis nav sliktākais pagasts. Te ir vairāki nopietni zemnieki ar daudzu gadu stāžu, bet ir parādījušies arī daži jauni, kuri strauji attīstās. Viņi drošāk ņem kredītus, cenšas “ielīst” visās atbalsta programmās, kur vien var to izdarīt. Lauksaimnieciskās izglītības ziņā zemniekiem šeit problēmu nav — katram kāds izglītību apliecinošs dokuments rokās ir. Taču uz dažādām apmācībām no Šķaunes brauc pamaz cilvēku, laikam ietekmē attālums.

Es nepiekrītu, ka stiprām un stabilām zemnieku saimniecībām produkcijas noiets būtu šejienes lielākā problēma. Pienu savāc no liela un maza zemnieka, gaļa ir periodiski, vienīgi graudi ir patālāk vedami — uz Ezerniekiem, Rēzekni vai Daugavpili. Lūk, ikdienas dzīve šeit cilvēkiem patiešām smagāka: aptuveni 80 km līdz Krāslavai, tikpat līdz Rēzeknei.”

Pēc A. Buko rīcībā esošās informācijas, Šķaunes pagastā nav neviena zemnieka, kas būtu izmantojis Eiropas Savienības priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Bet viens otrs šejienietis drīzumā uz to varētu pretendēt. Protams, jāmaksā nodokļi. Vajadzētu, lai gadā kopā ar subsīdijām deklarācijā varētu uzrādīt 10000 eiro ienākumu.
“Tas, kurš šobrīd nodarbojas ar lauksaimniecību un līdz 2013. gadam apritēs 55 gadi, var cerēt uz šo pensiju. Būtībā cilvēkam vēl ir laiks, lai palielinātu saimniecības ienākumus un saņemtu labu pensiju. Ar mūsu starpniecību rajonā ir tapuši kādi 20 projekti pieci no tiem ir izskatīšanā. Turklāt tas noteikti nav viss, jo cilvēks var pats rakstīt projektu, vai vērsties pēc palīdzības citur, ne tikai pie mums. Šī atbalsta programma tiek aktīvi izmantota, mūsu rajons ir pat līderu skaitā. Paši negaidījām, “uzpeldēja” tādi klienti, par kuriem nebijām pat iedomājušies.”

Juris ROGA