Grāmata vai dators?

Zināmā mērā bibliotēka ir lauku ikdienas spogulis. Bibliotēkas vadītāja Olga Brenča norūpējusies — lasītāju skaits ar katru gadu sarūk. Vēl ne tik senā pagātnē viņu bija 230, bet 2006. gada laikā tika piereģistrēti tikai 160 lasītāji, šogad būs vēl mazāk. Jaunatne brauc projām uz pilsētām, pensionāri nomirst. Diemžēl demogrāfiskā situācija laukos ir tiktāl traģiska, ka vairs neviens šeit nelolo cerības, ka kaut ko varēs vērst uz labo pusi.

Šodien lasītāju kontingentu veido divas lielākās grupas: skolēni un pensionāri. Strādājošie, pēc bibliotekāres atzinuma, lasa maz. Viņiem vienkārši nav laika. Ja sievietes vēl šad tad atnāk, tad ar vīriešiem ir pavisam sarežģīti. Izskaidrojums nav tālu jāmeklē — diez vai pēc smaga fiziska darba mežā kādam vēl gribas lasīt grāmatu, jo vieglāk ir pasēdēt pie televizora.

Kā visur rajonā, arī Bērziņos ļoti labi lasa avīzes un žurnālus. Tikai nedaudzi pagasta iedzīvotāji spēj abonēt presi mājās. Bibliotēka periodikas pasūtīšanai tērē līdz 30 latiem mēnesī, gadā tas ir aptuveni 360 latu. Bet avīžu un žurnālu cenas tādas, ka atļauties var nedaudz: “Latvijas Avīze”, “Ezerzeme”, “7-sekretov”, “Vesti”, no žurnāliem “Ļubļu”, “Lilit”, “Ievas stāsti”, “Praktiskais Latvietis”. Bibliotēkas lasītāju vairākums ir krieviski runājoši, latviski lasa bērni un kādi desmit procenti no pieaugušo pulka. Pagasta pašvaldība grāmatām atvēl nedaudz — 60 latu. Vēl ir lasītāju dāvinājums jeb maksas abonements, kas gadā ienes līdz 90 latu. Par šo naudu bibliotēka pērn iegādājās 50 grāmatas krievvalodīgajiem lasītājiem, pamatā mūsdienīgus detektīvus un mīlas romānus. Latviešu lasītājiem grāmatu plauktus bibliotēka papildina, piedaloties projektos.

“Jau trešo gadu sekmīgi piedalāmies Bērnu žūrijā,” stāsta Olga. “Lietderīgs ir arī otrs projekts “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām”. Piemēram, šo vērtīgo un ļoti noderīgo grāmatu “100 Latvijas personību” saņēmām, pateicoties dalībai projektā.”

Bērziņu bibliotēkā ir divi datori — viens bibliotekārei, otrs bibliotēkas apmeklētājiem. Datori nodrošināti ar interneta pieslēgumu, iespējams, tālab gribētāju tos lietot ir ļoti daudz, galvenokārt — bērni. Praktiski tā ir vienīgā vieta pagastā, kur viņiem pieejams internets. Lai lietotāju plūsmu varētu regulēt, bibliotekārei nākas ierobežot datora lietošanas laiku, kā arī pierakstīt gribētājus rindā. Protams, pēc principa mācības pirmajā vietā! Ja kāds internetu vai datoru izmanto mācībām, tad laika ierobežojuma nav. Tas pastāv tikai uz izklaidi. Vai internets neatņem lasītājus?

Olga: “Nevaru sacīt, ka grāmatās viņi neskatās. Es jebkurā situācijā bērnus mudinu iemīlēt grāmatu, jo, atverot grāmatu, rodas pavisam cita uztvere. Protams ir daži, kas nāk tikai izmantot internetu, tur ātri atrod vajadzīgo un projām. Bet nevaru sacīt, ka tā dara visi skolēni. Citādāk ir ar pieaugušajiem, kuriem nav datorlietotāja iemaņu. Nākas sniegt individuālas konsultācijas. Starp citu, mums izveidojusies komanda, kas piedalās internetā izsludinātajā Letonikas konkursā. Kopīgi meklējam atbildes uz jautājumiem. Nāk arī krustvārdu mīklu cienītāji, kas tikpat kā visu atrisinājuši, izņemot pāris vārdus. Arī tad atbildes meklējam internetā un atrodam. Tas ir aizraujoši.”

Juris ROGA