Viņš ir dzimis Aizputē, dzīvoja Skrundā, pabeidzis Mālpils tehnikuma lauksaimniecības un civilās celtniecības nodaļu. Diplomēts būvtehniķis.
Darba gaitas sāka atbilstoši specialitātei sovhozā, kādu laiku mēģināja saimniekot uz mantojamās zemes, strādāja Rīgas finiera rūpnīcā un vairākus gadus — galvaspilsētas celtniecības profila firmās, brauca peļņā uz Īriju.
Kādu reizi jaunībā pirms Līgosvētkiem viņš atbrauca uz ziņģu svētkiem, kas notika Krāslavā, kur romantiskajā krastā, Raimonda Paula pļaviņā satika savu likteni. Aina, deju kolektīva vadītāja, nomainījusi pēc kāzām uzvārdu Orupe pret uzvārdu Guba, dāvāja Igoram dēliņu Jēkabu. Jau-nais tētis savu profesionālo karjeru turpināja jau Krāslavas firmās “Rols” un “Stivuls”, bet ar pagājušā gada 1. novembri Igors Guba, uzvarējis konkursā, ieņēma Krāslavas rajona būvvaldes speciālista vakanto vietu.
— Kāds ir jūsu amata pienākumu loks? — mans pirmais jautājums speciālistam.
— Mūsu būvvaldes štati ir nelieli: vadītājs Valdis Viļums plus trīs speciālisti (viens Dagdā). Es galvenokārt kārtoju dokumentāciju lauksaimniecības nozīmes objektu, kā arī dzīvojamo māju un komunikācijas sistēmu būvei. Mūsu pārziņā arī elektropārvades līnijas un ceļi būvniecības stadijā. Pastāvīgi nākas noņemties ar objektiem, kas tiek būvēti ar Eiropas un valsts līdzekļu piesaistīšanu, kā arī ar pašvaldību līdzfinansējumu. Mūsu dienests strādā visā rajonā, izņemot Krāslavas novadu, kur ir sava būvvalde. Turklāt kopš šī gada jauno objektu nodošanas laikā es strādāju pieņemšanas komisijas sastāvā. Tā ka nākas kārtot attiecīgo dokumentāciju.
— Vai paspējāt iepazīties ar mūsu rajonu?
— Amata braucieni to veicināja, lai gan es vēl neesmu paspējis pabūt visās apdzīvota-jās vietās. Taču esmu sapratis galveno: Krāslavas rajons ir unikāls skaistuma ziņā, un man tagad ir skaidrs, ka šim novadam ir nopietna tūrisma perspektīva. Te dzīve nedrīkst ap-sīkt, lūk, kāpēc man ir patīkamas jebkuras celtniecības iniciatīvas. Gribas cerēt, ka labiekārtošana, tāpat kā inženiertīklu renovācija ciematos veicinās dzīves aktivizāciju laukos.
Janvārī komisija pieņēma realizēto Andrupenes ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijas projektu. Februārī tādi paši inženiertīkli pieņemti ekspluatācijā Dagdas pagastā, bet pavisam nesen tikpat svarīgs objekts lielā mērā uzlaboja ekoloģisko situāciju Kombuļos.
Pagājušā gada beigās es kārtoju dokumentus pierobežas ceļa pirmās kārtas nodošanai Robežnieku pagastā, bet Daugavas kreisajā krastā — piebraucamo ceļu, kas ved uz plānojamām pilsētas attīrīšanas būvēm, nodošanai ekspluatācijā. Lauki un pilsēta sekmīgi izmanto iespēju piesaistīt in-vestīcijas, kas iepriecina. Patlaban tiek veikti priekšdarbi inženiertīklu rekonstrukcijai Andzeļos un Konstantinovā.
— Kas vēl ietilpst jūsu pienākumu lokā?
— Apmeklētāju pieņemšana, konsultatīvo pakalpojumu sniegšana reālajiem un potenciālajiem būvētājiem. Pagājušais gads paliks rajona vēsturē kā piena telpu un citu nelielu lopkopības būvju aktīvās celtniecības periods. Šī tendence turpinās arī šogad. Acīmredzama ir lauku iedzīvotāju augošā interese par māju celtniecību un rekonstrukciju. Manuprāt, tas liecina par dzīves kvalitātes manāmu uzlabošanos.
— Kas sakāms par darbu, tad viss ir skaidrs, bet kāds ir Igora vaļasprieks?
— Patīk meistarot, it īpaši aizraujos ar apdares darbiem. Sakārtoju pilsētas dzīvokli, patīk pielikt savu roku lauku objektos, tāda iespēja man ir. Mēs ar Ainu esam sabiedriski cilvēki, tāpēc bieži dodamies braucienos pa Latviju. Mums ir daudz radu un paziņu Skrundā, Kuldīgā, Liepājā un, protams, Rīgā, kurus pastāvīgi apciemojam. Mums arī pašiem patīk uzņemt ciemiņus. Autotūrisms nemanot kļuvis par ģimenes hobiju. Tas ir labi, ka ģimenē ir divi autovadītāji, bet nesen nopirktais automobilis “Mazda” kalpo uzticami. Vēl man patīk ceļot pa Internetu.
Aleksejs GONČAROVS