Nesūkstās, bet dara

“Es personīgi neizjūtu, ka būtu pasliktinājusies pasta piegāde, jo visa pasūtītā prese laikus nonāk manā pastkastītē,” apgalvo G. Grišāne. “Dzīvoju astoņus kilometrus no Skaistas centra, taču ceļš līdz mājām ir izbraucams. Bet es zinu, ka mūsu pagastā ir arī tādi ceļi, pa kuriem līdz pašai mājai ar automašīnu neaizbrauksi. Tur gan varētu būt problēmas. Tiesa, neviens mūsu pagasta iedzīvotājs pagasta pašvaldībai vēl nav sūdzējies par pasta darbu, lai gan motorizētā piegāde mūspusē ieviesta ar pērnā gada decembri. Strādā divas pastnieces, viena brauc ar pasta automašīnu, bet otra — ar personīgo.”

Šobrīd acīmredzamākā pašvaldības problēma ir bezdarbs. Ieviešot motorizēto pasta piegādi, Skaistas pagasta gandrīz 70 cilvēku lielais bezdarbnieku pulks papildinājās ar vēl diviem, abiem līdz pensijai patālu. Darbu zaudēja 1963. gadā un 1958. gadā dzimušas sievietes. Pagasts viņām neko nevar piedāvāt, kā tikai algotos pagaidu sabiedriskos darbus ilgstošajiem bezdarbniekiem, ja līdz tam laikam viņas vēl būs bezdarbnieces.

Jaunas darbavietas Skaistas pagastā faktiski nerodas. Labi, ja kāds zemnieks, uzņēmējs pieņem cilvēkus sezonas darbā. Ja cilvēks strādājis noteiktu laika posmu, par viņu samaksāti nodokļi, tad viņš var saņemt bezdarbnieka pabalstu. Diemžēl, lai saņemtu lielāku algu, cilvēki piekrīt strādāt nelegāli, tikai neviens to neafišē.

Priekšsēdētāja gan uzskata, ka Skaistas pagastā ir vērojama attīstība. Visuzskatāmāk tā izpaužas zemnieku saimniecībās, kuras izmanto Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Sasparojušies daudzi, piemērus tālu nav jāmeklē — viena no piena mājām redzama pa pagastmājas logu. Pie projektiem ķērušies ļaudis, kuri savas mājas nepametīs un uz ārzemēm neaizbrauks, bet grib turēt lopiņus. Droši vien nebūs liels pārsteigums uzzināt, ka vairākums nav jauniešu vecumā, pat ne vidējā paaudze, bet gan 50-60 gadīgie.

“Nozīmīgs pagasta attīstības rādītājs ir skola,” turpina G. Grišāne. “Īpaši rožaina situācija nav, jo izskatās, ka uz 1. septembri nebūs iespēju nokomplektēt pilnu 1. klasi. Šobrīd mums skolā divas apvienotās klases un pašvaldība piemaksā, lai svarīgākajos priekšmetos stundas bērniem notiktu atsevišķi. Tie ir lieki izdevumi, šos līdzekļus varētu izmantot lietderīgāk kaut vai tajā pašā skolā kabinetu modernizēšanai vai citām lietām. Taču mums jāiet pretī cilvēkiem, kuri vēlas, lai bērni skolā iegūst labas zināšanas.”

Runājot par savulaik realizēto skolas renovācijas projektu, priekšsēdētāja uzskata, ka tas bijis lietderīgs, jo devis elektroenerģijas, ūdens, siltumenerģijas patēriņa ekonomiju. Lai gan bērnu skaits skolā nepieaug, taču telpas ir savestas kārtībā, ja kādreiz rodas nepieciešamība, tās var arī pārstrukturizēt.

Par apkuri runājot, jāatzīmē, ka katrā pašvaldības iestādē sava katlu māja, savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvokļu īpašnieki ierīkojuši individuālo apkuri — kolhozu laikiem beidzoties, samūrēja krāsnis. Priekšsēdētāja atzīt, ka daudzdzīvokļu mājas ir diezgan bēdīgā stāvoklī, iemeslu daudz. Viens no tiem — ne visi dzīvokļi ir apdzīvoti, jo to īpašnieki dzīvo citur. Tukšās telpas netiek apkurinātas, līdz ar to veidojas mitrums, izplatās pelējums. Arī jumtā parādījušās plaisas, jo tie ir padomju laika plakanie jumti, kas slikti novada nokrišņu ūdeņus. Pagastam pieder vien skolotāju māja, bet pārējās trijās dzīvokļi izpirkti par pajām, mājas skaitās dzīvokļu īpašnieku īpašums, īstena apsaimniekotāja tām faktiski nav. Vienīgi skolotāju mājai pašvaldība likumīgi drīkst veikt kādus remontdarbus, ja ir par ko.

Skaistas pagasta padomes pamatbudžets ir Ls 268690, ieskaitot mērķdotāciju kultūrai Ls 900 un skolotāju algām Ls 75660. Izdevumi izglītībai sasniedz Ls 121080, pagasta aparāta uzturēšanai atvēlēts Ls 61000, sociālā dienesta vajadzībām paredzēti Ls 19300, t.sk. pabalstiem — Ls 5000, komunālas saimniecības vajadzībām ieplānoti Ls 15800, tautas nama vajadzībām — Ls 15400, bibliotēkai — Ls 4800, pagasttiesai — Ls 2900, veselības aprūpei — Ls 8400, savstarpējiem norēķiniem — Ls 7600, kredīts — Ls 10500, procentu atmaksa — Ls 2150.

Speciālo budžetu veido autoceļu fonda nauda un dabas resursu nodoklis, kopsummā Ls 26062. No šīs naudas visvairāk (Ls 25000) plānots izlietot tieši autoceļu uzturēšanai.

G. Grišāne: “Šogad nācās piešķirt vairāk naudas sociālā dienesta vajadzībām, sociālajiem pabalstiem, jo valsts paaugstināja garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lieli līdzekļi nepieciešami komunālajai saimniecībai, jo esam iesākuši projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Skaistas ciemā”, kas paredz jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību, jo esošās ir pārāk lielas un neekonomiskas. Paredzēts uzbūvēt arī ūdens atdzelžošanas staciju un veikt maģistrālo cauruļvadu nomaiņu. Plānots nokrāsot ūdenstorni, kas kalpo labi. Ja būs atdzelžošanas stacija, tad ar laiku nav grūti ielikt hidroforus, un tornis vairs nebūs vajadzīgs.

Ir mums arī citi plāni, bez tiem šodien nevar. Visu gan negribu stāstīt, jo tad var nepiepildīties. Atklāšu tikai to, ka šogad vecajā skolā gribam izremontēt telpas bibliotēkai un izveidot publisko Interneta pieslēguma punktu. Remonts iesākts, vēl ir jānomaina logi un grīdas segums, jānokrāso, tad uz rudens pusi Jurģi varētu notikt. Tur bibliotēkai būs plašāk un apmeklētājiem ērtāk.”

Pašvaldības atbalsts kultūras jomai ir liels, tas izpaužas gan rūpēs par mūziku, gan par zāles noformēšanu, arī autobuss, ja vajadzīgs, kursē, palīdzam tērpu iegādē un citādi. Skaistā notiek dažādi kultūras pasākumi. Viens no pēdējiem — Mīlestības balle par godu Valentīndienai. Sarosījušās pagasta dāmas — kopš pērnā gada novembra skolotājas Sandras Matejas vadībā aktīvi dejo līnijdejas. Tostarp arī pati pagasta priekšsēdētāja, kura aizņemtības dēļ gan visas nodarbības nav apmeklējusi, tomēr cenšas neatpalikt. Jaunā pagasta sieviešu aizraušanās sasniegusi tādu līmeni, ka pašvaldība iegādāsies tērpus līnijdejotājām.

Vienīgi sporta dzīve Skaistā ir iesūnojusi, jo nav izteikta aktīvista, kas vilktu līdzi pārējos. Taču vakaros kultūras namā ir kas spēlē volejbolu un basketbolu, galvenokārt jaunieši.

Juris ROGA