Par putnu gripas draudiem un profilaktiskajiem pasākumiem

Putnu gripa ir ļoti kontagioza (lipīga) slimība. Izraisītājs ir putnu gripas vīruss no ortomiksovīrusu dzimtas, kas bojā elpošanas, gremošanas orgānus un nervu audus. Vīrusam ir vairāki apakštipi. Sastopamas divas vīrusa patogēnās formas:

1. Zemi patogēni vīrusi, kam raksturīgas slimības pazīmes ir šķaudīšana, trokšņi plaušās, asarošana, depresija, dējības pazemināšanās un olu kvalitātes pasliktināšanās.

2. Augsti patogēni vīrusi, pie kuriem pieder pašlaik plaši izplatīts H5N1 vīrusa tips, ar kuru var inficēties arī cilvēks. Šiem vīrusu tipiem raksturīga putnu masveida nobeigšanās, depresija, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, nespēks, drudzis, grīļīga gaita, tūska un zilgana nokrāsa galvas ādā, sekstē, profūza ūdeņaina caureja.

Infekciju izplata savvaļas ūdens putni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgām slimības pazīmēm. Uzņēmīgākie mājputni ir vistas, zosis, pīles, tītari, paipalas, fazāni. Saslimšanas risks ievērojami palielināsies līdz ar gājputnu migrācijas uzsākšanos (pēc ornitologu prognozēm — marta sākums), tāpēc iesakām putnu audzētājiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai pasargātu mājputnus no iespējamā kontakta ar savvaļas putniem:

* Turēt mājputnus norobežotās telpās (aplokos), nepieļaujot to tiešu kontaktu ar savvaļas putniem;

* Nedot mājputniem dzert ūdeni no vaļējām ūdenstilpēm (upes, dīķi, ezeri);

* Neturēt barību vietās, kur brīvi var piekļūt savvaļas putni, barot tikai telpās, pārsegtos aplokos, nojumēs).

Ja novēro vairāku mājputnu vai savvaļas putnu nobeigšanos, nekavējoties jāziņo pagasta veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta Krāslavas pārvaldei, bet jāņem vērā, ka pēc ziemas vienmēr atrodam pa kādam vienam mirušam putnam, kas nebūtu iemesls uztraukumam.

Ārija KOLOVZA, veterinārā inspektore