Meteņa svētki Krāslavā

Tikai trūka galvenā: pankūku taisni no uguns, karstas tējas un mēriņa piparota degvīna. Tautas svētki taču ir arī saskarsme, bet lai aukstā laikā noskaņojums būtu možs un lai sasildītos, noteikti vajadzīgs kaut vai patvāris. Labi atceros, ka tajos laikos, kurus tagad ir moderni pelt, mūsu slavenais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums prata pacienāt visus gribētājus ar karstu tēju un pankūkām. Bez tā taču arī Metenis nav nekādi svētki. Tajā ziemas sestdienā karsto cienastu dabūja tikai ķekatnieki, kuri godam nopelnīja tādu uzmanību, dāvādami Krāslavai jautro gājienu pa pilsētas ielām. Turklāt astoņi jātnieki tradicionālos svētkus papildināja ar īpašu kolorītu. Kad Santa Lapsa demonstrēja konkūra elementus, publika spiedza sajūsmā: cimdos skaļi neaplaudēsi. Vārdu sakot, Daugavas kreisais krasts efektīgi prezentēja savu lolojumu: šķirnes sporta zirgus, kuriem jau ir īpaša loma tūrisma attīstībā.

Bija arī jautra vizināšanās no kalniņa, kur draiskojās ķekatnieki un bērni. Tad uzliesmoja milzīgs ugunskurs, kurā dega cilvēku netikumi. Spilgtā liesma aprija slinkumu un žūpību, uguns agonijā locījās pļāpīga kaimiņiene un ļauna sievasmāte, kuru daži vīri spiesti liekulīgi dēvēt par māmiņu. Humors un jautrība sita augstu vilni...

Cenšoties apskatīt visu, es izstaigāju tirgus rindas. Visur neticamas atlaides. Acīmredzot krāmu tirgus laiks nu ir beidzies. Manu uzmanību saistīja miniatūras brilles skaistā ietvarā tikai... par divarpus latiem. “Nevar būt, es vakar tieši tādas par sešiem latiem nopirku!” iesaucās sarūgtināta pircēja, kura atradās blakus. Man nācās mierināt viņu ar vārdiem, ka pavisam nesen par tādu pašu preci es gandrīz vai astoņus būtu izlicis. Nē, tāda tirdzniecība tomēr vēl ir vajadzīga. Pazīstama pārdevēja pasūrojās: “Par tirgus vietu sāka plēst visus desmit latus, nekad tik dārgi vēl nav bijis!” Nācās tikai just līdzi. Lielie komercmonopolisti visiem līdzekļiem cenšas iznīdēt sīkos konkurentus, kas bagātajiem lieliski izdodas, bet daudziem vietējiem cilvēkiem sīktirdzniecība ir vienīgā iespēja uzturēt ģimenes budžetu.

Folkloras svētki no laukuma pārcēlās uz kultūras namu. Lielajā izrādē pazīstamie folkloras un tautas kolektīvi no tuvām un tālām vietām sacentās asprātībā, izjokošanā un jautrībā. Maskās bija grūti atpazīt pat pazīstamus pašdarbniekus. Lieliski uzstājās “Izvoltīši” un “Olūteņi”, “Skaista” un “Rudzutaka”. Skanēja krievu un baltkrievu dziesmas ansambļu “Ivuška” un “Kutok” izpildījumā, bet Varavīksnes skola bija sagatavojusi veselu programmu par Meteņa tēmu. Bija, protams, arī izrādes “nagla” — folkloras kopa “Vuškoņīši” no kaimiņu Daugavpils rajona. Ar vienādu degsmi tās dalībnieki uzjautrināja tautu gan ārā, gan telpās. Sadziedāšanās un masku demonstrācija saplūda vienlaidu balagānā: draiskojās velni, māva govis, Cūkas gadā netrūka jautrības arī rukšiem. Svētki karuselī ņirbēja tautas tērpi: latviešu, krievu, baltkrievu. Meteņa svētki beidzās ar Sniega karalienes balli. Sponsori: Kultūrkapitāla fonds, Krāslavas novada dome, Krāslavas rajona padome.

Aleksejs GONČAROVS