Uz upes, uz ezera

... Visbeidzot ziema attapās un uzsūtīja tādu salu, ka bail iziet uz ledus: veselība tomēr ir dārgāka. Tikai arī februāra sākums ar ciešamu āra temperatūru nesagādāja ilgi gaidīto prieku. Es apzvanīju vairāk nekā desmit pazīstamu ezeru makšķernieku, un visi vienprātīgi atzinās, ka nav ar ko lielīties. Tiesa, paklīda valodas, ka Sīverā labi ķērušies brekši, arī Saveļa ezerā šur tur gadījušies plauži. Valodas momentā aplidoja rajonu, taču turpmākās dienas uz laimīgajiem ezeriem vairs ne ar ko neiepriecināja copmaņus, kuri bariem gāja uz ledus. Arī sīkas zivis ķēra ēsmu “gariem zobiem”. Pēc ticamiem faktiem pirmajās ledstāves dienās Jazinoka ezerā uz vizuļa uzķērās brangi asari. Bet uz ezeriem Robežnieku pusē ķērās tikai apnicīgas sīkzivis, kas arī kalpo par zināmu mierinājumu man, jo es tā arī neesmu atklājis ziemas sezonu. Darbi, darbi...

Nesen man piezvanīja bērnības draugs Georgs un par apstiprinājumu iepriekš teiktajam pastāstīja neiepriecinošus jaunumus: arī ezeros Rīgas apkaimē cope nav nekāda dižā. Taču viņš, asaru ķeršanas meistars, iemanās vienā bļitkošanas reizē izvilkt piecus sešus lielus eksemplārus. Noslēpums ir vienkāršs: ļoti mazs dzeltens volframa vizulis ar vienu vai diviem oda kāpuriem uz āķa. Tomēr pat 300 gramu smagi asari ēsmu ķer ļoti piesardzīgi.

Neparasti šoziem uzvedas Daugava. Pēc janvāra paliem ūdens līmenis upē sāka strauji kristies: pāris nedēļās tas nokritās par trim metriem. Spēcīgā straume aizkavēja ledstāvi upē, taču klusajos līčos tomēr parādījās vietas, kas ir piemērotas bļitkošanai. Ir zināms, ka Galonska atvarā jau izmēģina veiksmi gan mūsējie, gan arī zemledus zvejas cienītāji no Daugavpils, taču lomos pārsvarā ir sīkas raudas un pliči. Tāda pati aina arī uz upes Indricas apkaimē.

Pieredzējušais copmanis uz upes Viktors Zaviša uzskata: kamēr Daugava nav pārklājusies ar vienlaidu ledus kārtu, būs ļoti grūti atrast mak-šķerēšanai piemērotas vietas. Viņš jau paspēja astoņas reizes iziet uz ledus un divas reizes atgriezās mājās ar piecu kilogramu lomiem. Raudas nebija lielas. Otrais prasmīgais copmanis Sergejs Isajevs zināja stāstīt, ka lomos tomēr sāk parādīties lielas raudas. Bet Viktoram Petrinčikam liecinieku klātbūtnē palaimējās noķert mārciņu smagu apakšmuti. Kaplavas bļitkotājs Fjodors Siņica paziņoja man, ka tā saucamajā karjerā pie pašas upes ķērās lieli asari, taču viņš šo iespēju nokavēja. Pēdējie jaunumi: brīvdienās Daugava pilnībā pārklājās ar ledu.

Februāra sals neapturēja makšķernieku laimes meklētājus Igaunijā. Dagdas copmaņu kompānija pirmā iezīmēja pazīstamo maršrutu uz kaimiņvalsti. Jau paklīda runas par to, ka Perešeikā veiksmīgākie bļitkotāji trijās dienās izvilka pa 50 - 60 kilogramiem asaru un raudu, kas vieš cerības, jo iepriekšējā sezonā Peipusa ezers vairākkārt lika vilties tālo ceļojumu cienītājiem.

Starp citu, laika anomālijas traucē bļitkotājiem jau piecus gadus pēc kārtas. Pat Rāzna ezers, tā saucamā Latgales jūra, pastāvīgi “piemuļķo” copmaņus. Tomēr tas nav iegansts vilties. Cerība... Tikai tai līdz galam paliek uzticīgs makšķernieks. Vācot februāra informāciju, piezvanīju savam labajam paziņam, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākajam inspektoram Konstantīnam Dilbam. Viņš pastāstīja, ka ledstāves periodā zivju aizsardzības inspekcija strādā spraigā režīmā. Pēc reidiem uz Indras, Sīvera, Ižūņa un Ežezera zivju aizsardzības inspektoriem pat radās patīkams iespaids par makšķernieku augošo disciplīnu. No desmit makšķerniekiem tikai vienam nebija līdzi makšķerēšanas kartes, mazāk atrasts malu zvejnieku atstāto ūdu.

Konstantīns apgalvoja, ka sarunas ar makšķerniekiem pilnībā apstiprināja to faktu, ka uz pirmā ledus cope esot bijusi ļoti slikta, par ko visuviet sūdzējušies makšķernieki. Inspektors uzskata: tas, ka nav atrastas parastās “nevienam nepiederošās” ūdas, visdrīzāk izskaidrojams nevis ar bļitkotāju augošo apziņu, bet gan ar grūtībām noķert dzīvo ēsmu. Un atgādina: “Atļauts pielietot tikai divas makšķeres ar dzīvo ēsmu, ja makšķernieks atrodas blakus.” No ledus atļauta rūpnieciskā zveja ar licenci, taču tīklu atrašanās vieta precīzi jāapzīmē ar karodziņiem.

Inspektors ir noraizējies par to, ka arī ziemas periodā turpina uzdarboties malu zvejnieki. Par visiem aizdomīgiem gadījumiem Konstantīns Dilba lūdz ziņot pa mobilajiem telefoniem 26557874 (Krāslava) un 26105704 (Dagda). Malu zvejnieku visatļautībai upēs un ezeros inspektoru un dabas draugu kopīgiem pūliņiem jādara gals.

Nobeigumā laba ziņa. Panākta vienošanās ar Krāslavas mēru Mečislavu Lukšu par to, ka tradicionālās vasaras individuālās un komandu sacensības pie Daugavas notiks 9. jūnijā. Sponsors būs Krāslavas novada dome.

Aleksejs GONČAROVS