Dziesmu parks Krāslavā: atkāpties nav kur

Bija vajadzīgs pusotra desmita gadu, kamēr pilsētnieki no savas rūgtās pieredzes pārliecinājās, ka paši ievēl tādu varu, kas nav spējīga vadīt vitāli svarīgus sabiedrības procesus. Būtu nepatiesi arī nosodīt apjukušo tautu: samudžinātā daudzpartiju sistēma laupa vēlētājiem iespēju efektīvi ietekmēt valsts un pašvaldību lietas.

Stunda nu ir situsi, beidzot arī mēs esam sapratuši: vajag nevis pelt tagadējos laikus, bet izdarīt tajos grozījumus. Piemēram, pirms diviem gadiem Krāslavas vadītāju nomainīšana deva negaidītu efektu. Pārvēršas ne tikai rajona centrs, rosīgāki kļuva paši cilvēki, kuri noticēja savu ievēlēto pārstāvju godīgumam.

EstrādeSoli pa solim novada iedzīvotāji nonāca līdz visaktuālākajai problēmai. Lūk, kāds vietējais paradokss: lai arī rajonā kultūras dzīve ir visai rosīga, Krāslavas kultūras nams, kuram nav īstu saimnieku, kļuvis par padomju laiku dizaina muzeju bez nevienas Eiropai raksturīgas pazīmes. Starp citu, tolaik rajona kultūras centrs pilnībā atbilda savam nosaukumam un nozīmei. Jānorāda, ka Dagda beidz tautas nama renovācijas kārtējo posmu, bet mēs joprojām gaidām nezin ko...

Turklāt Krāslava palikusi par vienīgo Latvijas rajona centru, kur netiek organizēti valstī tik populārie Dziesmu un deju svētki. Tradicionālos Latgales Dziesmu un deju svētkus rīko pat tādas apdzīvotās vietas kā Višķi un Viļāni, bet mēs aizvien aizbildināmies ar sev ērtu atrunāšanos: sak, pie mums nav estrādes. Bija laiks, kad masu tautas svētki notika Daugavas kreisajā krastā, taču alkatīgie varasvīri pamanījās pārdot šo kāroto pilsētas īpašumu pat ar visu Pilskalna skatu laukumu. Sirdsapziņa pašlaik ir liels deficīts, tās trūkums netraucē cīnīties par varu tiem, kuri labi zina, kā veidot personīgo biznesu uz pilsētas budžeta rēķina.

Pati dzīve diktēja Krāslavai nepieciešamību realizēt estrādes celtniecības projektu tieši šogad. Oficiālā līmenī ir nolemts, ka VI Senioru dziesmu un deju svētku stafeti pārņem Krāslava, jo citās Latgales pilsētās tie jau tika rīkoti, pret ko arī novada domei nebija iebildumu. Vēl pirms gada tika uzsākti sagatavošanas darbi, bet latviešu biedrība, izmantojot pirmsvēlēšanu situāciju, prata savākt 25000 latu lielu starta kapitālu, lai realizētu projektu, ko Krāslava gaida pusotra desmita gadu. Pirms sākt darbu pie šī problemraksta, es pierakstījos uz pieņemšanu pie jaunā mēra Mečislava Lukšas. Notika vispusīga domu apmaiņa un, labi zinot, ka novada domes arhitekte un izpilddirektors līdz šim laikam neizrādīja personīgo iniciatīvu kultūras celtniecības jomā, es krāslaviešu vārdā palūdzu pirmo vadītāju uzņemties personīgu atbildību.

Tajā pašā laikā domes informatīvajā biļetenā parādījās aicinājums publiski apspriest jautājumu par estrādes celtniecību, kas arī pamudināja mani uzzināt godājamā krāslavieša Edmunda Gekiša domas. Viņa darba stāžs kultūras sfērā pārsniedz četrdesmit gadu.

Šim darbīgajam cilvēkam, kurš, kā es domāju, nav pa prātam tūļīgiem ierēdņiem, ir savs noteikts viedoklis. Viņš uzreiz palūdza publikācijā nejaukt dziesmu svētku estrādi ar koncertestrādi, tajā skaitā pārvietojamo. Lūk, mana sarunbiedra argumenti: “Pirmkārt, mums visiem jāsaprot, ka dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu kultūras dzīves tēls, kas veidojās vēstures gaitā, tās ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vizītkartes, kas pazīstamas visā pasaulē. Simts gadu garumā Krāslavai bija lieliska vieta, kur rīkot kultūrmasu pasākumus. Tas bija dziesmu parks pašā pilsētas centrā, liepu paēnā pie upes. Taču ar laiku iemīļotā vasaras atpūtas vieta tika laupīta un tas sarūgtināja ļoti daudzus krāslaviešus, kuru atmiņas par labākajiem dzīves gadiem saistītas tieši ar šo romantisko pilsētas stūrīti, kur notika liela mēroga svētki, koncerti, bet vakaros deju laukumā bija par šauru. Ja pilsētai rūp šīs problēmas risināšana, tad projektētājiem jāsaprot būvējamā objekta būtība.

Dziesmu estrāde ir apvienoto koru uzstāšanās vieta un pēc lieluma tai jāatbilst reģionālo svētku rīkošanas prasībām. Turklāt estrādes priekšā jābūt laukumam, kur varētu uzstāties apvienotie deju kolektīvi. Tāpēc ceturto diskutējamo variantu (pārvietojamās estrādes nomu) izdomāja tie, kuri mēģina izvairīties no ļoti svarīgā projekta realizācijas.

Otrkārt, Gurķu dienas organizēšana parka stadionā atstāja neaizmirstamus iespaidus simtiem skatītāju un dod impulsu problēmas risināšanai: kultūras un atpūtas parkam jāatrodas tieši pilsētas centrā. Tā būs ērtāk un labāk visiem krāslaviešiem, tajā skaitā veciem cilvēkiem, invalīdiem un jauniem vecākiem ar bērnu ratiņiem. Kultūras nama tuvums — tā ir vēl viena papildu iespēja svētku dienās uzaicināt skatītājus apmeklēt izstādes un ekspozīcijas, kas parasti notiek reizē ar lieliem svinīgiem pasākumiem. Visi šie argumenti izslēdz diskutējamo jautājumu pirmo variantu: pabeigt uzsākto estrādes celtniecību pilsētas nomalē.

Treškārt, man šķiet, ka otrais un trešais variants: uzbūvēt jauno estrādi pie kultūras nama stadionā vai starp sporta laukumu un šautuvi, pelna vislielāko uzmanību. Ar jautājuma galīgo lēmumu jānodarbojas profesionāļiem, ņemot vērā finanšu iespējas, akustiskas un citas tehniskas prasības, kas tiek izvirzītas ana-loģiskiem sarežģītiem objektiem. Ne mazāk svarīgi ir ievērot ģeogrāfisko stāvokli. Vecajā grāfu Plāteru parkā pašlaik notiek atjaunošanas darbi, un ir jādara viss iespējamais, lai mūsu paaudze atstātu labu piemiņu par sevi nākotnē. Kopā ar Mečislavu Lukšu mēs jau apskatījām paredzamo estrādes celtniecības vietu — starp volejbola laukumu un šautuvi, pret ko es principā neiebilstu. Taču praktisku apsvērumu dēļ uzskatu, ka stadions ļautu izmantot masu atpūtas vietu ne tikai kultūras, bet arī sporta pasākumu norisei. Vēl Gunārs Upenieks piedāvāja iegādāties pārnēsājamos solus skatītājiem, kā tas plaši tiek praktizēts citās pilsētās un valstīs. Pašreizējais Saeimas deputāts arī uzskata parka stadionu par vispiemērotāko vietu dziesmu svētku estrādes būvniecībai. Konkrētu vietu un skici mēs piedāvājām tieši pirms gada.”

Pilnībā piekrītot Edmunda Gekiša argumentiem, es gribu izteikt arī savu viedokli. Pati dzīve sagatavojusi tagadējam deputātu korpusam sarežģītu pārbaudījumu, kas steidzami jānokārto. No tā būs atkarīgi depresijā nonākušās Krāslavas atjaunotnes tālākie tempi. Protams, svarīgās iniciatīvas rezultātu izšķirs pašvaldības finanšu iespējas. Varas partiju labvēlība mūsu pilsētai, Eiropas investīciju piesaistīšana dod tādu iespēju. Manā izpratnē demokrāti ir atbildīgi par to cilvēku likteņiem, kuri viņus atveda pie varas. Kādam no opozicionāriem ļoti nepatika Mečislava Lukšas iestāšanās Tautas partijas rindās. Manuprāt, šādu soli diktēja patiesa vēlēšanās palīdzēt savai dzimtajai pilsētai. Lūk, arī pienāca tas brīdis, kad novada domes vadītājam nav citas izejas, kā vien izmantot visvarenās varas partijas palīdzību. Tā gribas ticēt, ka mēs, vēlētāji, spēsim reāli pārliecināties, ka visietekmīgākā Latvijas partija patiešām kalpo tautai.

Aleksejs GONČAROVS