Izvaltas skolai 190

Arī tad šajā skolā bija priekšzīmīga kārtība visā tā laika mācību procesā, teicama disciplīna, galvenais skolēnu mācīties griba, tieksme pēc zināšanām. Ne velti šī skola daudzus iemācīja strādāt, bijušie skolēni vēlāk kļuva profesori, inženieri, juristi, sevišķi daudz skolotāju, latviešu valodas speciālistu, arī kārtīgi darba darītāji, kas pēc izglītības iegūšanas atgriezās savās mājās. Ne velti Izvalta tiek slavēta kā sakoptākais pagasts novadā. Skolā strādā šīs vidusskolas bijušie absolventi, kam rūp sava skola.

Arī pagastā strādā bijušie šīs skolas absolventi, kas rūpējas par savu novadu. Viņi neklīst pa pasauli laimi meklēt, viņi saprot, ka “nekur nav tik labi kā mājās”, savā novadā, savā Latvijā.

Tikšanās bija sevišķi patīkama. Sirsnība un ģimeniskums bija jūtams ik uz soļa. Viesu runas mijās ar skolēnu sagatavoto koncertu. Kādi jaunie dejotāji un dziedātāji tur aug! Domāju, ka dejotājiem arī lielās skatuves būtu piemērotas. Mani pārsteidza pati skola, tās noformējums. Cik daudz darba ielikuši skolotāji un skolēni! Šī skola tiešām ir gaismas un sapņu pils. Te katra siena, katrs stūrītis nes pretī maigumu un labestību. Domāju, ka šīs skolas kolektīvs ir pelnījis visaugstāko mūsu valsts apbalvojumu.

Gribas novēlējumu izteikt ar Ā. Elksnes vārdiem

... sirdī
Katram ir cīrulis savs...
Veiksmes mēs visi alkstam,
Bet, ja tās nav, — nekas,
Tikai lai cīrulis, saulnesis,
Vīterot nenorimstas!

Paldies par skaisto vakaru, par sirds dāsnumu un mīlestību pret vecajiem skolotājiem.

N. DOVĀNE-VANAGA