Mājīgā lauku skoliņa

Lai gan Upmalas pamatskola nav tā mazākā rajonā, tomēr par lielu to arī nenosauksi. Mācību gadu pamatskolā uzsāka 46 audzēkņi, bet uz šodienu viņu ir par diviem mazāk. Iemesls — divas ģimenes sameklēja labākus dzīves apstākļus tuvāk Krāslavai un Krāslavā. Viena no tām bija daudzbērnu ģimene, kuras visi bērni savā laikā apmeklēja šo mājīgo lauku skoliņu. Bet ko tu padarīsi, dzīve ienes savas korekcijas. Realitāte tāda, ka Bērziņos nav darbavietu. Bez lielas piepūles var saskaitīt esošās: pagasta teritorijā strādā trīs veikali, pasts, pašvaldība, skola, kokzāģētava un dažas zemnieku saimniecības, kurās ir strādnieki. Pat kaimiņos — Šķaunē — darba vietu ir vairāk. Kur nav darbavietu, tur jauni cilvēki nekad neaizkavēsies un agrāk vai vēlāk izbrauks.

Par izglītības programmas realizāciju Upmalas pamatskolā gādā 14 skolotāju liels kolektīvs. Ne visiem ir pilna slodze, ir skolotāji, kuriem pavisam maz stundu. Savukārt par bērnu un pedagoģisko darbinieku labsajūtu rūpējas apkalpojošais personāls — pieci cilvēki. Arī viņiem darba slodzes dažādas, bet labi, ka ir vismaz kāds darbs.

Skolā ir tikai latviešu klases, lai gan bērni pamatā nāk no krieviski runājošām ģimenēm. Ja arī viens vecāks ir latvietis, tad otrs ir krievvalodīgs un ģimenē ir pieradums sazināties krieviski. Bet bērni visai labi apgūst latviešu valodu pirmsskolā, tad nostiprina valodas zināšanas sākumskolā. Pamatskolas direktore V. Roščupkina uzskata: “Sākumskolas skolotājiem jāuzstāda piemineklis! Es vienmēr tā teicu, jo viņam ir visgrūtākais uzdevums.”

Sagatavošanas grupas šogad pamatskolā nav, jo visā pagasta teritorijā bija tikai trīs bērni, kam tāda grupa bija nepieciešama. Pagasta pašvaldībai finansiāli nebija izdevīgi atvērt grupu skolā, līdz ar to šie trīs piecgadīgie aizgāja uz Svariņiem. Sešgadīgo bērnu vispār nav, līdz ar to šoruden nebūs iespējas atvērt 1. klasi. Tāda būs tikai pēc gada.

Bērnu trūkuma dēļ pirmajā klasē šogad mācās tikai pieci audzēkņi. Vislielākā ir 7. klase — 9 audzēkņi. Vismazākā — piektā klase, kurā tikai viens bērns. Protams, skolā ir apvienotās klases, vienīgi svarīgākie priekšmeti tiek mācīti atsevišķi. No vienas puses mazajās klasēs pedagogam strādāt vieglāk, viņš var vairāk uzmanības veltīt katram konkrētam bērnam. Taču tas būtībā ir miets ar diviem galiem: kad jārīko klases pasākums, kurā nepieciešams iesaistīt daudz bērnu, rodas lielas problēmas. Līdz ar to skolotāji spiesti cieši sastrādāties.

“Ja izlaiduma klase aiziet pilna, tad pirmajā klasē tik daudz bērnu vairs neatnāk,” stāsta skolas direktore. “Slodze skolotājiem sarūk. Tā tas ir daudzās lauku skolās. Es uzskatu, ka, uzsākot šo mācību gadu, mums vēl ļoti labi izdevās izgrozīties no sarežģītās situācijas, un visiem skolotājiem ir darbs. Ja nebūs darba, skolotāji, visticamāk, brauks projām un meklēs darbu citur.

Ja bērni būtu, mūsu mazā un mājīgā skola varētu dzīvot ilgi, ilgi. Ja būs novads, maz ticams, ka tas uzturēs tik nelielas skolas — mēs to labi saprotam. Bet lieta tāda, ka vecāki ļoti pārdzīvo jaunāko klašu likteni. Viņi cer, ka vismaz pašus mazākos bērnus varēs izglītot uz vietas pagastā. Ja mazam bērnam būs jābrauc uz Dagdu, tad vecāki neredz garantiju, ka viņš neapmaldīsies pilsētā, kamēr sagaidīs autobusu. Transportu visticamāk nesūtīs divas reizes, būs jāsagaida, kamēr beidzas stundas vecāko klašu skolēniem. Pat ja būs organizēta pagarinātā dienas grupa, kur garantija, ka mazais bērns iesēdīsies īstajā autobusā? Ceram, ka šīs bažas saklausīs cilvēki, no kuriem nākotnē viss būs atkarīgs.”

Lai vai kas mūs sagaida nākotnē, direktores noskaņojums sarunas laikā ir pilns optimisma. Laikam tā ir pareizi, ar pesimismu tālu netiksi. Turklāt kāpēc visiem būtu jābrauc projām? Gadās, ka kāds arī atbrauc, tāds piemērs ir bijis. Skola veiksmīgi atrisinājusi informātikas mācīšanas jautājumu: ir iekārtota datorklase, ir skolotāja, kas nokārtojusi eksāmenu un saņēmusi starptautiski atzīto ECDL sertifikātu, kas dod tiesības mācīt šo priekšmetu. Vienīgi interneta pieslēguma vēl nav, bet ir apsolīts, ka šogad jautājums tiks atrisināts. Speciālisti jau bija, pētīja situāciju un maija nogalē skolā jābūt interneta pieslēgumam. Pašreiz bērni nelielās grupās kopā ar skolotāju apmeklē bibliotēku, kur ir datori ar interneta pieslēgumu. Ir arī informātikas pulciņš, kur bērni var padziļināt savas zināšanas.

Izņemot zemo dzimstību, nav citu problēmu, kas liegtu skolai darboties. Skola jūt pašvaldības lielo atbalstu. Bērnu pārvadāšanas jautājums ir atrisināts. Salīdzinot ar pilsētām, pusdienas Upmalas pamatskolā nav dārgas — vidēji četri lati mēnesī. Krāsns apkure arī neprasa tik lielus izdevumus, kā centrālapkure. Turklāt siltums skolā ir tad, kad tas ir nepieciešams — neviens te negaida kaut kādu konkrētu vidējo temperatūru, lai uzsāktu apkuri. Ir ūdensvads, ir karstais ūdens. Pateicoties iespējai kurināt, kad vajag, nav jāuztraucas, ka ūdensvads varētu aizsalt.

Juris ROGA