Kurss agrākais — stabilitāte

Atvērtais darba tirgus, Latgales iedzīvotāju masveida izbraukšana uz galvaspilsētu un rietumvalstīm liek uzņēmumam paaugstināt darba algu. Pagājušajā gadā šuvēju vidējā darba alga bija 140 latu, piegriezēju — 150. Ar jauno gadu tā kārtējo reizi paaugstināta vidēji 10% apmērā.

Firmas komercdirektors Viktors Moisejs uzskata, ka tieši šis faktors ļauj uzņēmumam noturēt plaši pieprasītus kadrus. Šūšanas fabrikas darba stabilitāte ir acīmredzama: pēdējos trijos gados uzņēmuma gada apgrozījums palicis aptuveni vienā un tajā pašā līmenī, bet pagājušajā gadā sasniedza 1,15 miljonus latu. Saražojot mēnesī līdz 20000 šūšanas izstrādājumu, firmai “Nemo” praktiski nav problēmu ar noietu. Strādājot pēc pasūtījuma, tālu ārpus Latvijas robežām pazīstamais uzņēmums 90% gatavās produkcijas eksportē uz tādām attīstītām valstīm kā Somija un Dānija.

NemoKrāslavas rokraksts ir nelielu ekskluzīvu pasūtījumu izpilde. Pieredzējušie kadri apņemas izgatavot vissarežģītākos izstrādājumus. Tāpat kā ikviens perspektīvais bizness, šūšanas ražotne nav iedomājama bez pastāvīgas modernizācijas. Pēdējos piecos gados SIA “Nemo” investēja ražotnes attīstībai aptuveni 300000 latu, kas ļāva ne tikai pilnveidot materiālo bāzi, bet arī uzlabot strādājošo darba apstākļus šūšanas plūsmās. Vēl viens ne mazsvarīgs faktors: lielais uzņēmums strādā caurskatāmi, kur nepazīst tādu izplatītu jēdzienu kā “alga aploksnēs”. Taču citās Latvijas šūšanas ražotnēs analoģiska parādība vēl ir saglabājusies, kas nostāda Krāslavas fabriku neizdevīgos konkurences apstākļos. Vēl vairāk problēmu rada lētās austrumvalstu plašā patēriņa preces, kas piepildījušas vairākumu pasaules valstu tirgus.

Lai arī grūtības pastāv, tomēr Krāslavas šūšanas ražotnes organizētāji pievērš uzmanību galvenajam: kvalitātei, sekošanai modei un izstrādājumu oriģinalitātei. Bet apģērbu sortiments ir ļoti sarežģīts un diktē pārsvarā mazu, ekskluzīvu partiju izlaidi.
Ražošanas un sagatavošanas grupa, kas ir uzņēmuma smadzenes, apgādāta ar vismodernāko datorizēto iekārtu. Tuvākajā perspektīvā plānots paplašināt ražošanas iespējas, tajā skaitā arī sniegt pakalpojumus sieviešu apģērbu jaunāko modeļu konstruēšanā, kas var ieinteresēt partnerus, it īpaši šūšanas nozares mazās ražotnes, uzskata Viktors Moisejs.

Lūk, kāpēc uzņēmums nežēlo līdzekļus apģērbu konstruēšanā pielietojamās iekārtas modernizācijai. Fabrikā strādājošo vidējais vecums ir tuvs pensijas vecumam. Tāpēc kadru atjaunošana kļūst par vēl vienu nopietnu problēmu, ko uzņēmums domā risināt konsekventi. Šis uzdevums nav no vieglajiem: slikti vadītā valstī, manuprāt, grūti ir apturēt darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Es nešaubos, ka šūšanas ražotne Krāslavā spēs atrisināt arī šo problēmu. Pilsētai, kuru atstāj cilvēki, nevar būt perspektīvu.

Aleksejs GONČAROVS