Durvis visiem vaļā

“Man ļoti patīk, kad bibliotēkā pilns cilvēku, kas šeit iegūst sev nepieciešamo informāciju internetā, grāmatās un periodikā,” stāsta Edīte. “Strādāt ar datoriem biežāk nāk tieši bērni, bet šīs tehnikas lietotāju pulkā jau ir arī pieaugušie, kam dators nepieciešams, lai iegūtu svarīgu informāciju. Lietojot internetbanku, pieaugušie šeit apskata arī savu kontu stāvokli, apmaksā rēķinus. Pārsvarā tie ir zemnieki, kuriem pieder lielākas saimniecības.

Savukārt skolēnu ir tik daudz, ka veidojas rindas. Gaidot savu kārtu pie datora, viņi palasa kādu grāmatu. Kūtrākajiem nākas likt saprast, ja viņš nelasīs grāmatas, tad rindā paliks pats pēdējais. Maza šantāža, bet kaut kā ir jāveicina interese arī par grāmatām. Tiesa, šodien vairs nav tā, ka virtuālajā pasaulē skolēnus interesē tikai izklaide, arvien biežāk viņi meklē informāciju, kas nepieciešama mācībām. Nāk arī studenti.”

Šobrīd bibliotēkā ir trīs datori, no tiem tikai divi pieejami lietotājiem, viens domāts bibliotekārei. Tas ir pamaz, bet bibliotēkai ir cerība tikt pie papildus datoriem. Jo Valsts vienotā bibliotēku sistēma, kas plašāk pazīstama kā Gaismas tīkls, pateicoties kultūras ministrijas iniciatīvai, saņēmusi 16,2 miljonu ASV dolāru finansējumu no Bill and Melinda Gates Foundation. Kad Bila Geitsa miljoni nonāks Latvijas bibliotēkām, Kombuļu tautas bibliotēkas datoru parks varētu papildināties ar četriem jauniem datoriem un vienu multifunkcionālu iekārtu. Pašvaldībai vien jāsagatavo prasībām atbilstošas darba vietas datoru lietotājiem.

Bet kāda situācija bibliotēkā ir ar grāmatām? Izrādās, fondā ir 10551 eksemplārs, ieskaitot periodiku. Ja runā tikai par grāmatām, tad to ir 9665. Protams, šie ir mainīgi dati, ik gadu kāds literatūras daudzums tiek norakstīts, nāk klāt jaunas grāmatas. Fondu izdodas atjaunot, pateicoties projektiem, pagasta finansējumam un lasītāju ziedojumiem. Tiesa, 2006. gads objektīvu iemeslu dēļ nebija bibliotēkai labvēlīgs — pašvaldība realizēja ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu un nevarēja atļauties lielus tēriņus bibliotēkas vajadzībām. Tika iedalīti 426 lati periodikai un grāmatām. Tas bija vienīgais gads, kurā fonda atjaunošanai atvēlēta tik maza summa.

Edīte: “Liela interese ir tieši par žurnāliem, ja būtu finansiālas iespējas, es tos pasūtītu vēl vairāk. Ir tāda lasītāju kategorija, kas ņem lasīt tikai žurnālus. Arī bērniem žurnāli nepieciešami, jo viņi tur atrasto informāciju izmanto mācībās. Katru gadu es parasti veicu nelielu aptauju pārrunu veidā, lai noskaidrotu cilvēku intereses. Vienīgā vēlme, kas netiek izpildīta, ir izklaides žurnāli bērniem. Tos nepasūtu, jo redzesloka paplašināšanai šādi žurnāli neko lielu nedod — tajos ir daudz sēnalu. Bibliotēka ir radīta ar tādu nolūku, lai nestu cilvēkiem paliekošas vērtības. Dažādus izklaides žurnālus saviem bērniem vecāki var pasūtīt paši, ja viņi grib sagādāt savām atvasēm tādu dāvanu. Turklāt tādi žurnāli iznāk katru nedēļu un bibliotēkai to pasūtīšana būtu pārāk dārgs prieks.

Man ļoti gribas atjaunot bērnu grāmatu fondu. Šo nepieciešamību diktē pats laikmets: ja tagad nesagatavosim jauno lasītāju paaudzi, kas tad vēlāk lasīs grāmatas? Es neteiktu, ka dators bērniem aizstājis grāmatu, bet datora ietekme ir liela. Pieaugušie kā lasīja, tā lasa, bet bērnos pamanāmas pārmaiņas. Mums ir bērni, kas ļoti bieži apmeklē bibliotēku, ilgi staigā gar plauktiem un tikai tad izvēlas kādu grāmatu. Bet ir tādi, kas atskrien, paķer vienalga kādu lasāmvielu un projām ir. Godīgi sakot, strādāt ar bērniem bibliotekāram ir interesanti, jo viņi ir ļoti atšķirīgi interesēs un uzvedībā. Dažreiz bērns kautrējas, vajag uzmanīgi izdibināt, ko viņš vēlas. Dažus vajag parāt par to, ka grāmatu atnesa ne tādu, kādu saņēma. Ir bērni, pēc kuriem skaidri redz, ka mājās viņam nav nopirkta neviena jauna grāmata, šo bērnu žēl visvairāk. Protams, grāmatas šodien ir dārgas, vecāki nevar atļauties, tāpēc bibliotēka ir faktiski vienīgā vieta, kur var dabūt palasīt gan jaunāko literatūru, gan klasiku un citas grāmatas.”

Lasītgribētāju skaits bibliotēkā pēdējos gados ir nostabilizējies. Pērn bija pārreģistrēti 186 lasītāji, bet bija gadi, kad Kombuļu tautas bibliotēkā lasītāju skaits pārsniedza 200. Cilvēki nomirst, jaunieši aiziet mācīties uz pilsētām un retāk izmanto sava ciemata bibliotēkas pakalpojumus. Lielākais lasītāju pieplūdums ir pirmdienās un piektdienās. Pirm-dien pagastā strādā zemes ierīkotājs, tāpēc iedzīvotāji apvieno patīkamo ar lietderīgo: apmeklē pagasta ēku savās darīšanās, pie reizes paņem grāmatas, ko palasīt. Tā kā piektdienai seko divas brīvdienas, tad arī nedēļas nogalē bibliotēkā ir vairāk lasītgribētāju. Pieaugušo pulkā cītīgākie lasītāji ir pensionāri un bezdarbnieki, strādājošie mūsdienās ir tik noslogoti, ka reti nāk izņemt kādu grāmatu. Turklāt bibliotēka jau ir slēgta, kad beidzas strādājošo darba laiks. Biežāk pēc grāmatām ienāk tie, kuri paralēli darbam mācās, viņi meklē tieši mācību literatūru. Kombuļos lasa arī krievu valodā, tostarp pati bibliotekāre. Grāmatas krievu valodā tiek iepirktas, tomēr nelielos apjomos.

“Reizēm bibliotēka kļūst par tādu kā tikšanās vietu seniem draugiem, draudzenēm,” stāsta Edīte. “Satiekas divas bērnības draudzenes, kas sen neredzējušās, parunā bibliotēkā. Nedzīšu taču laukā, viņas nevienam netraucē.”

Juris ROGA