2006. gadā Latgales apgabaltiesā pirmajā instancē bija izskatītas 56 krimināllietas, no tām: 13 krimināllietas par slepkavību pastiprinošos apstākļos, 12 — par dzimumnoziegumiem un 11— par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām.
Pārskatīti 230 nolēmumi krimināllietās par pirmās instances tiesu nolēmumiem, no kuriem atstāti negrozīti 58%. Visvairāk pārskatītas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu: 104 lietas, jo zādzība ir visizplatītākais noziedzīgais nodarījums valstī.
Pagājušajā gadā vispareizāk krimināllietas izskatītas Krāslavas rajona tiesā, bet par neveiksmīgiem jāuzskata apelācijas instances rezultātus Balvu rajona tiesā. Joprojām notiek tas pats, kas Jūrmalgeitā: te apsūdzētais saslimis, te advokāts aizņemts, te liecinieki nav ieradušies uz tiesas sēdi, tādēļ pirmās instances lietās pirmajos 2006. gadā trīs mēnešos izskatīti 62% krimināllietu.
Beidzot galīgais nolēmums pieņemts Mihaila Usačova krimināllietā par slepkavības izdarīšanu. Šī lieta vilkās ilgus gadus. Bija nepieciešams 24 reizes pieņemt lēmumus par procesa dalībnieku piespiedu atvešanu uz tiesu un 8 reizes apsūdzētos apcietināt, lai nodrošinātu kriminālprocesa sekmīgu norisi.
Pirmās instances tiesās bieži piemēro nosacītu brīvības atņemšanas sodu, bet notiesātie nosacītā soda izciešanas laikā bieži izdara jaunus noziedzīgus nodarījumus. Pēc tam šis nosacītais sods obligāti jāpārvērš par reālu brīvības atņemšanu un vēl jāpiespriež sods par jaunajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tad sākas sūdzības, ka piespriestais sods ir bargs, uzskatot, ka tiesa var visu, pat samazināt iepriekš piespriesto sodu.
Tiesa nevar visu, tiesai sods jānosaka, vadoties pēc likuma prasībām.
Tas, ka pārbaudes laikā tiek izdarīti jauni noziedzīgi nodarījumi, ir pamats tam, ka reti tiek atcelti lēmumi par drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanu. Tas nav kā Rīgā, kad pirmo reizi jālemj par apcietinājuma piemērošanu par vienu kukuļdošanas epizodi personai, kura nekad agrāk nav bijusi kriminālsodīta un kurai ir gan pastāvīga dzīves vieta, gan darba vieta.
2006. gadā necerēti daudz saņemts prasības pieteikumu par īpašuma tiesībām uz zemi vai mājīpašumu: 170 prasības. Rodas iespaids, ka sākusies otrreizējā nekustamā īpašuma tiesību pārdalīšana.
Maijā un jūnijā Valsts ieņēmumu dienests intensīvi iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumus, pusgadā sasniedzot 2005. gadā iesniegto pieteikumu skaitu. Tas izskaidrojams ar to, ka no pagājušā gada l . jūlija maksātnespējas pieteikumi jāskata pirmās instances tiesām.
Lai gan liela daļa prasījumu ir atbrīvoti no valsts nodevas, valsts nodevās samaksāts nedaudz pāri Ls 25 000. Protams, tam nav izšķirošas nozīmes tiesas uzturēšanā, jo šim mērķim tiek maksātas dotācijas no valsts budžeta. Apelācijas sūdzības visbiežāk tiek iesniegtas par pirmās instances tiesu nolēmumiem, par zaudējumu un parādu piedziņu, par darba strīdiem un par uzturlīdzekļu piedziņu.
Ļoti labus panākumus 2006. gadā guvusi Civillietu tiesas kolēģija, kurai ir vislabākie rādītāji visā valstī kasācijas instancē. Par citiem nolēmumiem apelācijas un kasācijas instancē vairāk pirmo vietu nav, bet nevienā stabilitātes rādītājā Latgales apgabaltiesa nav pēdējā.
2006. gadā saņemti 187 iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi, kas liecina par to, ka daļa iedzīvotāju nezina, kāda kompetence ir Latgales apgabaltiesai. Jāatzīmē, ka atsevišķi cilvēki ietiepīgi cenšas panākt Latgales apgabaltiesā to, kas nav iespējams. Tā, kāds 1998. gadā notiesātais par divkāršu slepkavību iesniedza 17 pieteikumus par notiesājoša sprieduma izskatīšanu un tā atcelšanu. Spriedumu Latgales apgabaltiesa pati pēc savas iniciatīvas vai pēc personas iesnieguma nevar atcelt, tādēļ izskaidrojam, ka par jaunatklātiem apstākļiem izlemj prokuratūras institūcijas.
Diezgan bieži saņemam sūdzības par pirmās instances tiesu slikto darbu. Pagājušajā gadā bija saņemtas 12 sūdzības par Daugavpils tiesas darbu. Latgales apgabaltiesa nevada nevienas tiesas organizatorisko darbu, tādēļ mēs šādas sūdzības pārsūtām Tiesu administrācijai vai konkrētas tiesas priekšsēdētājam, lai viņi tās izskatītu, jo apgabaltiesa nevar pārkāpt savas kompetences robežas.
Civillietās ļoti bieži rodas nepieciešamība iesniegtos prasības pieteikumus atstāt bez virzības, jo pakalpojumu sniedzēji ļoti pavirši noformē dokumentus. Piemēram, Anglijā juristi specializējas kādā noteiktā jautājumā, bet pie mums tiek uzskatīts, ka jurists var sagatavot jebkuru prasību. Tā rezultātā bijušais policists uzrakstīja prasības pieteikumu, kuru nevarēja pieņemt izskatīšanai, jo viņam nebija pietiekamu zināšanu un prakses civiltiesībās. Bieži dzirdam, ka šādus dokumentus ir noformējuši pat zvērināti advokāti. Iesaku prāvniekiem izvēlēties kvalificētus speciālistus, nevis pēc kritērija: kurš sniedz lētākos pakalpojumus.
Dz. STAUŽA, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze