Cūkkopība, pienkopība, augkopība...

Kā pastāstīja pagasta lauksaimniecības konsultante Vanda Kvjatkovska, šaipusē visvairāk attīstīta cūkkopība — daudzi zemnieki tur sivēnmātes. Šim saimniekošanas veidam Bērziņos ir dziļas saknes un senas tradīcijas. Nākamā attīstītākā nozare būs pienkopība. Lai gan lielu piensaimniecību ir maz, tomēr krietnu artavu kopējā katlā dod piemājas saimniecības: gandrīz katrā ir gotiņa un piena pārpalikumi tiek realizēti. Trešā attīstītākā nozare ir augkopība. Citas nav tik plaši pārstāvētas.

Cik īsti ir tādu zemnieku, ar kuriem var nopietni strādāt? Lauksaimniecības speciāliste apgalvo, ka šaipusē ir tikai 22 zemnieku saimniecības, kuru potenciāls ir tāds, lai tām varētu piedāvāt realizēt dažādus projektus. Tās apsaimnieko kopskaitā 2040 hektārus zemes. Gandrīz visi šie zemnieki piedalījās daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijas un standartu sasniegšanas projektos. Tas bija ļoti labs atbalsts, tiesa, traucēja biežā braukāšana, kamēr nodod visas atskaites. Pateicoties Eiropas fondu atbalstiem, zemnieki pagastā būvējās visai intensīvi: tapušas 7 cūku kūtis, vairākas piena mājas un citi objekti.

Diemžēl neviens Bērziņu pagasta zemnieks nevarēja startēt pensionēšanās projektā, jo savulaik cilvēki nepadomāja, ka ir jābūt nodokļu maksātājiem.

“Valsts ieņēmumu dienestam zemnieki centās rakstīt atskaites tā, lai viss saiet pa nullēm, bet tagad nav iespējas pagriezt to atpakaļ,” stāsta V. Kvjatkovska. “Par pensionēšanos bija jādomā agrāk, bet cilvēki nebija tam gatavi — laukos vēl valda neuzticība un bailes zaudēt pēdējo.”

Arī šogad konsultantes viens no galvenajiem uzdevumiem ir mudināt zemniekus un palīdzēt viņiem saņemt subsīdijas un citus atbalsta veidus, kas paredzēti lauksaimniekiem. Būvēt gribētājiem šis gads gan būs neražīgs — līdzekļi šādam mērķim netiks piešķirti. Toties būs investīcijas jaunu iekārtu, tehnikas (t.sk. traktortehnikas) aprīkojuma, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājuma iegādei un uz-stādīšanai, kas paredzēti lauksaimniecības produktu ražošanai. Subsīdijas aprēķinās 25% apmērā no pasākumā izlietoto līdzekļu summas. Tas ir liels atbalsts, taču pašreiz Bērziņu zemnieki lielu sajūsmu neizrāda.

Vanda: “Parunāju ar vienu, otru, trešo, atklājas, ka tie, kas gribēja, tehniku jau paši nopirkuši, bet citiem vienkārši nav tādu iespēju. Varbūt cilvēki apdomās šo iespēju, tad vēlāk kāds pieteiksies.”

Runājot par augkopību, pirmais, kas nāk prātā, ir milzīgās latvāņu platības. Šķiet, šis cilvēku veselībai bīstamais augs visvairāk izplatījies tieši Bērziņu pagastā.

Lauksaimniecības konsultante tam gan nepiekrīt — šāds iespaids rodas tikai tāpēc, ka Bērziņos iebraucam pa ceļu, kura abās pusēs plešas latvāņu audzes. Sevišķi daudz latvāņu ir vienā vietā — Pauļukalnā, kur tie aug kā traki.

“Tomēr mūsu zemnieki visiem spēkiem cīnās pret šo augu, kura izplatība traucē efektīvu saimniekošanu. Piemēram, saviem spēkiem latvāņu izpļaušanu organizēja Veronika Lāce, kura dzīvo Rīgā, bet šeit viņai pieder buļļu ferma. To darīja Andris Mizāns un citi vietējie zemnieki. Tomēr šim augam ir sīksta dzīvība, tik viegli viņš nepadodas. Ir jau mums arī neapsaimniekotas zemes platības, jo cilvēki dzīvo pilsētā.”

Lauksaimniecības konsultantu darba apjoms pagastos arvien pieaug, tālab viņiem būtu nepieciešama sava orgtehnika. Kvjatkovskas kundze atzīst, ka ir ļoti grūti strādāt bez sava datora. Lai gan pagasta speciālisti neliedz izmantot savus datorus, tomēr arī viņiem ir jāstrādā. Konsultanti lūdza ministrijai datorus vēl pirms Saeimas vēlēšanām, tika apsolīti pirms Jāņiem.

Juris ROGA