Skola kā dzimtās mājas

IzvaltaPēdējos piecdesmit gados mainījās arī skolas ārējais izskats. Pirms pusgadsimta blakus tika uzcelta trīsstāvu piebūve un uzbūvēts trešais stāvs arī vecajai jezuītu celtnei. Deviņdesmitajos gados skolā tika rekonstruēta aktu zāle, bet bijusī ciemata katlumāja tika pārbūvēta par sporta zāli. Pēdējos četros gados skola konsekventi realizē rekonstrukcijas projektus. Tagad daudzām telpām ir mūs-dienīgs izskats un tās atbilst Eiropas prasībām, pirms diviem gadiem nomainīts jumts.

Jubilejas svinību viesi: rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns un izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska savās apsveikuma runās norādīja skolas un pašvaldības sekmīgo sadarbību. Par apstiprinājumu tam rajona padomes atzinības raksti pasniegti skolas direktoram Jānim Tukānam un pagasta vadītājam Jurim Japiņam. Starp citu, arī skolas 190. jubilejas sakarā pašvaldība nepalaida garām iespēju sarūpēt mācību iestādei kārtējo vērtīgo dāvanu: čeku par ievērojamu summu.

Plašā zāle nevarēja satilpināt visus sanākušos: viesu bija vairāk, nekā gaidīja. Tas arī saprotams: dažādu gadu skolas beidzēji ieradās no visām Latvijas malām. Pie svētku galda, kur nepietika vietu, bijušie skolēni sasēdās pa klasēm. Neviens pat nemēģināja slēpt emocijas: ilgi gaidītā tikšanās ar klasesbiedriem un skolotājiem vienmēr sagādā patiesu prieku. Ballē bija arī daudz pārsteigumu. Juris Sturmovičs, akciju sabiedrības “Latvijas finieris” vadītājs, pasniedza savam bijušajam klases audzinātājam un skolotājam Jānim Gribustam mākslas fotogrāfiju no savas izstāžu kolekcijas. Pareizi saka, ka skolotāja dzīve turpinās viņa audzēkņos. Drīz vien noskaidrojās, ka tieši tas pedagoga Gribusta izlaidums arī atzīmēja savu 25 gadu jubileju.

Visgodājamākie un visgaidītākie lielo svinību viesi bija pedagogi veterāni. Saņemot ziedus un apsveikumus, sirmie skolotāji runāja par vienu: Izvaltas skolā vienmēr valdīja lielas un draudzīgas ģimenes gaisotne, un pedagogiem veicās ar čakliem un talantīgiem audzēkņiem, no kuriem daudzi kļuvuši par izciliem cilvēkiem. Ar lepnumu tika nosaukta Lidija Leikuma, kura apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi par nopelniem latgaliešu valodas un kultūras izpētē. Bijušie absolventi, bet tagad Izvaltas skolotāji Zenta Gaveiko, Irēna Krīviņa un Jānis Tukāns sekmīgi vada rajona skolotāju metodiskās apvienības. Starp citu, katrs otrais skolas jubilāres pedagogs mācījies Izvaltā.

Dinamiskais scenārijs (bez garām runām) tikai pastiprināja svinību emocionalitāti. Savu skatuves meistarību demonstrēja jaunie daiļlasītāji, dziedātāji, dejotāji un dramatiskā pulciņa dalībnieki. Kā pārliecinošs reālās integrācijas piemērs izskanēja dziesma melnīgsnējo māsiņu Ksenijas un Viktorijas Tumaševiču izpildījumā. Otrā programmas “nagla” bija balles dejas Gunitas Leikumas un viņas uzvārda brāļa Arta izpildījumā.

Sirsnīgie vārdi, aizkustinājuma asaras, daudz ziedu un dāvanu — tas viss bija. Par to, ka Izvalta prot gan strādāt, gan atpūsties, mūsu avīze stāsta pastāvīgi. Šī tikšanās un atmiņu balle ir labākais apstiprinājums tam. Kad vietējā kooperatīva vadītājs Valdis Stivriņš izteica vēlējumu skolai atgūt vidusskolas statusu, zāli pāršalca aplausi. Šīs idejas realitāti uzsvēra arī Andris Badūns: “Izvaltas skola vienmēr gluži kā magnēts pievilka audzēkņus no kaimiņu pagastiem. Nākotne ir mūsu rokās. Lai dzimst bērni un plaukst skola!”

Aleksejs GONČAROVS, autora foto