Grāmata — ārstē un dod padomus

Tikai atgriezties tukšām rokām mums nav pieņemts: bez lauku tematikas mūsu laikraksts nemaz nav laikraksts. Porečjes ciemats ir tāls stūrītis. Es iegriezos Bērziņu bibliotēkā, un labi vien bija: tās vadītāja Olga Brenča sacīja: “Jums paveicies, lūk, mūsu aktīvākā lasītāja.”

Feodosija Ivenkova sākumā negribēja ielaisties sarunā, pēc tam apžēlojās un bija ar mieru palīdzēt laikrakstam. Sākām runāt. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta viņa nodzīvoja Porečjes ciematā, turklāt dzīve iegrozījās tā, ka diplomētā zootehniķe visu darba mūžu nostrādāja par grāmatvedi. Par dēlu sirds nesāp: Rīgā Sergejs atvēris nelielu remonta un celtniecības firmu, tur dzīvo kopā ar ģimeni. Mazbērni neaizmirst vecmāmiņu un vectētiņu, kuri uz visiem laikiem palikuši laukos.

Mana jaunā paziņa ar pateicību atcerējās savu māmuļu, kura kopš bērnības pieradināja meitu pie grāmatu lasīšanas. Grūta bija Feodosijas bērnība: karā gāja bojā tēvs. Viņa visu mūžu vāca grāmatas mājas bibliotēkai, pie grāmatām pieradināja dēlu, bet tagad — mazdēlus. Arī pati šobaltdien nevar iztikt bez literatūras: savas grāmatas sen izlasītas, labi, ka ciematā ir bibliotēka. Pašlaik grāmatas ir dārgas, no pensijas personīgo bibliotēku nepapildināsi.

“Grāmata nomierina, aizrauj, padara dzīvi interesantu. Lasot tu it kā dzīvo citu dzīvi, kļūdams gudrāks. Labas grāmatas taču sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, un galvenais — par cilvēka esamības jēgu. Kad atrodu ļoti interesantu daiļdarbu, noteikti iesaku izlasīt to arī paziņām, kuru man ir daudz. Man ne visai patīk stāsti — tie ātri izlasāmi. Klasika arī ir klasika, tāpēc nemirstīgos daiļdarbus laiku pa laikam pārlasu. Dažādībai ņemu gan detektīvus, gan fantastiku. Vaļasbrīžos patīk minēt krustvārdu mīklas, arī šajā jomā man palīdz grāmatu lasīšana. Pat esmu sastādījusi savu vārdnīcu grūti atrisināmiem uzdevumiem. Nē, nedomājiet, ka es iztieku bez televizora. Skatos gan informatīvās programmas, gan dažus seriālus. Ar adāmadatām rokās. Un ievēroju noteikumu: divas vakara stundas noteikti atvēlēt lasīšanai. Tāpēc arī apmeklēju bibliotēku, bet tās vadītāja labi zina, ka mēnesim man vajadzīgas piecas sešas grāmatas. Ar tām arī laukos nebūs garlaicīgi,” atzīstas Feodosija Ivenkova.

Aleksejs GONČAROVS