E. Muskars: “Skaidrs, ka reforma būs!”

Četri pagasti — Kalniešu, Indras, Robežnieku un Piedrujas — nesen vienojās par iespēju sākt apvienošanās projekta izstrādāšanas procedūru. Tiesa, šis fakts vēl nebūt nenozīmē apvienošanos.

Minētās četras pašvaldības ir iezīmētas kā iespējamais novads valdības apstiprinātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā jeb novadu kartē, kuru sagatavoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Novadu karte līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā paredz izveidot 167 novadus un 9 republikas pilsētas.

Kalniešu, Indras, Robežnieku un Piedrujas pašvaldību novada modeli jau agrāk aktīvi atbalstījis Kalniešu pagasta priekšsēdētājs Egils Muskars. Par šo ieceri viņš ir ne reizi stāstījis “Ezerzemes” žurnālistiem, kā arī aizstāvējis to ministrijās. Tikai pērn ideja guva atbalstu, nu šīs pašvaldības var uzsākt īstenošanas priekšdarbus.

— Muskara kungs! Par administratīvi teritoriālo reformu valstī runā gadiem, bet nekur tālu valdība ar novadu veidošanu nav tikusi. Varbūt arī jums nav vērts satraukties?

— Skaidrs, ka reforma būs. Cik zināms, likums par administratīvi teritoriālo reformu vairs netiks vērts vaļā, jo Saeimas vēlēšanas ir aiz muguras un kaut kāda skaidrība šajā lietā ir ieviesta. Laiks negaida, jādomā, kā procesu virzīt mums izdevīgā gultnē, jo nevaram to atstāt pilnīgā pašplūsmā. Tāpēc nesen vienojāmies, ka būtu iespējams sākt apvienošanās projekta izstrādāšanas procedūru, tuvākajā laikā šis jautājums tiks iekļauts pašvaldību darba kārtībā.

— Pastāstiet galvenos iemeslus, kāpēc cīnījāties par savu novada variantu?

— Mūs neapmierina, ka visus savieno lielā pašvaldībā, kur tās vadībai nav iespējams būt pietiekami tuvu iedzīvotājiem, zināt viņu vēlmes un problēmas. Atšķirīgas ir ne vien lauku un pilsētu problēmas, atšķirīga ir pat iedzīvotāju dzīves uztvere. Laukos nav koncentrēta vide, tāpēc dzīve šeit rit nedaudz citādāk, jo ekonomiskie likumi te tik labi nestrādā. Ir jābūt kaut kādām papildus investīcijām, lai pirmām kārtām mēs saglabātu esošo infrastruktūru, pēc tam — attīstītu.

Kad viss koncentrēts vienā vietā, tad tur ir izdevīgi gan sakaru sistēmai, gan veikaliem, gan tirdzniecībai. Kur viss ir izkliedēts lielākā telpā, kā laukos, tur vajag lielākus līdzekļus, lai uzturētu visu nepieciešamo infrastruktūru, kā arī attīstītu. Laukos dzīvo pārāk maz cilvēku, lai viņi paši spētu nodrošināt ekonomikas attīstībai nepieciešamo naudas aprites daudzumu. Līdz ar to lauku pašvaldībai iznāk strādāt drusciņ citādāk nekā pilsētas pašvaldībai. Kopumā valstij ir jādomā, kā šīs divas funkcionāli atšķirīgās ekonomiskās sistēmas uzturēt.

— Ja galarezultātā šīs četras pašvaldības izveidos novadu, kurā no pagastiem būs centrs?

— Nevienā. Pērnā gada nogalē nelielai delegācijai bija iespēja apmeklēt Poliju, kur redzējām daudz interesanta. Arī Polijā pirms vairākiem gadiem notika administratīvi teritoriālā reforma, mani vairāk interesēja tieši šis jautājums. Vienviet mēs dzirdējām šādu atziņu: “Tik daudz mums prāta bija, ka pilsēta palika atsevišķi, lauki — atsevišķi. Pilsētā atrodas tikai lauku pašvaldības administratīvā ēka.”

Mēs gribam izmēģināt šo policentrisko attīstības modeli, lai neviena pagasta pašvaldības centrs novadā nekļūtu par vadošo. Lai mēs nenonāktu situācijā, ka centrs saņem investīcijas un pārējie paliek tukšā. Es aizstāvēju šo variantu gan ministrijā, gan sarunās ar pašvaldību vadītājiem, un ir rasta izpratne. Ceram, ka arī turpmāk ministrijas pozīcijā nekas nemainīsies un mēs varēsim realizēt policentrisko attīstības modeli.

Tas dos iespēju līdzvērtīgi attīstīt katru no pagastiem. Nebūs tā, ka vienā pagastā realizē kādu lielāku projektu, bet citiem jāstāv rindā gadiem ilgi, kamēr sagaida nākamo. Varbūt būs jāpagaida trīs-četri gadi, kas būtībā ir pieņemami. Nākamais pozitīvais moments ir tas, ka pašvaldības speciālisti ir tuvu klāt iedzīvotājam un zina, kādas katram problēmas. Valsts attīstības pašreizējā posmā pašvaldībai ir liela loma jautājumos, kas uztur pie dzīvības visu sistēmu un lauku cilvēkus. Nevaram pieļaut, ka nonāk līdz kādai robežai, pēc kuras vajadzēs ieguldīt lielus līdzekļus represīvajā struktūrā, lai slapētu radušos situāciju. Sociālie pabalsti laukos nav maznozīmīgs faktors.

— Kalniešu, Indras, Robežnieku un Piedrujas pašvaldības ir labi funkcionējošas, viena otra ļoti spēcīga arī pati par sevi. Garšīgs kumoss pilsētai...

— Citreiz jārēķinās ar to, ka nevar paņemt visu, ko gribi. Ekonomiskā situācija šajās četrās pašvaldības ir normāla, nelieli parādi ir, bet tie nevar radīt galvassāpes. Kalnieši, piemēram, varētu paņemt kredītu par lielu summu, ja būtu nepieciešamība ieguldīt līdzekļus projektos. Domājot par novadu, mēs negribam paši sev kaut ko “izraut”, par pārējiem nedomājot. Būs vēl padomes sēdes, kopīgi lemsim, kā rīkoties, nevis vilksim segu katrs uz savu pusi. Tāda pieeja ir objektīva un loģiska, tikai tā var sasniegt rezultātus attīstībā. Ja tādas nebūs, ja viens izlieksies gudrāks par otru, tad būs grūti vienoties.

— Paldies par inteviju!

Juris ROGA