Kas ir otoakustiskā emisija (OAE) un kāpēc to lieto tieši jaundzimušo dzirdes diagnostikā?

OAE atklāja Dāvids Kemps 1977. gadā, kad tika konstatēts, ka OAE ir skaņas, kuras ģenerē (rada) normāli dzirdoša cilvēka iekšējā ausī esošās receptorās šūnas kā atbildes reakciju uz skaņas kairinājumu.

Tā kā cilvēka iekšējā auss ir tā vieta dzirdes ceļā, kur skaņa no mehāniskās enerģijas tiek pārveidota elektriskajā impulsā, tad šis fakts arī nosaka to, ka cilvēka dzirdes uztveres nozīmīgākā vieta ir iekšējā auss (iekšējās auss receptorās šūnas ir tās, ar kuru palīdzību mēs spējam uztvert skaņas). Kopš brīža, kad konstatēja, ka OAE ir iespējama tikai normāli dzirdošiem cilvēkiem, tad šādu mērījumu rezultātā iegūtie negatīvie rezultāti vistiešāk norāda uz iekšējās auss darbības traucējumiem, kas arī ir visbiežākais paliekošu, sensorineirālu dzirdes traucējumu iemesls, kuru izpausme atkarīga no bojājuma pakāpes. Jo izteiktāks bojājums, jo smagāka dzirdes traucējuma pakāpe, kas atspoguļojas vai nu aizkavētas, vai pasliktinātas, vai dažkārt neesošas valodas formā.

OAE mērījums, kas nosaka dzirdes funkciju, veicams ļoti ātrā laika intervālā, nav invazīvs, precīzi nosaka iekšējās auss funkciju, vēl vairāk — mērot dabiski noritošus procesus iekšējā ausī, OAE izmeklējums ir pilnībā objektīvs un nav atkarīgs no pārbaudāmās personas personiskā faktora, kas īpaši attiecināms uz tādām pārbaudes mērķa grupām kā zīdaiņi un agrīna vecuma bērni.

OAE sastāv no skaļruņa un mikrofona. Akustiskie stimuli tiek nosūtīti no skaļruņa, kurš ievietots bērna ārējā auss ejā, cauri vidusauss struktūrām uz iekšējo ausi, kur atrodas dzirdes nerva receptorās šūnas. No šīm receptorajām šūnām — tieši ārējās matšūniņas skaņas ietekmē tiek stimulētas (uzbudinātas), kā rezultātā pašas emitē skaņu, akustiskas atbildes reakcijas veidā. Tādējādi radušās atbildes reakcijas nu jau pretējā veidā ceļo no iekšējās auss uz cauri vidusausij uz ārējās auss eju, kur to uztver un reģistrē ausī novietotais mikrofons.

OAE ir visplašāk izmantotā jaundzimušo dzirdes skrīninga izmeklēšana visā pasaulē, un no 1998. gada Eiropā jaundzimušo dzirdes skrīnings ir obligāts katram bērnam, ko apstiprina 1998. gadā pieņemtais European Consensus of Neonatal Screening reglaments. Jauki, ka 2007. gads būs tas gads, kad agrīna dzirdes traucējumu konstatēšana un savlaicīga palīdzība būs nevis sapņu, bet realitātes formā arī Latvijā!

Sandra KUŠĶE, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja