Velna jeb Čertoka ezers (Rezonanse)

Programma mani ieinteresēja. Tā kā man ir spējas un griba nodarboties ar biolokāciju, uzņēmu ezera krasta kontūras. Cilvēki, kuri ir bijuši pie ezera un viņu redzējuši, teica, ka tieši tā viņš arī izskatās.

Pārraides laikā ezera krastā redzēju vienu apaļu pauguru. Bez kādām šaubām pat vizuāli varēja pateikt, ka paugurs ir vulkāna krātera kopija virs zemes. Tas vēl vairāk uzjundīja manu interesi par ezeru. Ar biolokācijas palīdzību sāku meklēt un noteikt vulkānu atrašanās vietas un to krāteru diametru lielumus. Izdevās atrast vienpadsmit senāko laiku vulkānu izvirduma vietas. Starp tiem bija arī viens lielāks, par kuru var spriest, ka tas ir izvirdis daudz vēlāk. Izņemot koniskos vulkānus, ezera muldā ir arī trīs dubļu vulkāni, kā izrādījās vēlāk, tie darbojas arī šobaltdien. Izdevās noteikt ne tikai vulkānus, bet arī zemes lūzumus starp vulkāniem, pa kuriem ezera bļoda vēl šodien saņem pazemes ūdeņus ezera līmeņa papildināšanai.

Kopā ar pazemes ūdeņiem zemes virspusē tiek iznesti arī sāļi, caur kuriem tiek uz augšu spiests ūdens.

Man ar biolokācijas palīdzību izdevās noteikt lielā daudzumā ezerā esošos ķīmiskos elementus. Tie ir: Na, Al, Si, Ca, Fe, Ni, Rh, Ir, Hg, kā arī gāzes (Rn) un purva gāze, metāns (CH4). No visiem šiem elementiem lielākā vairumā ir dzelzs sāļi un dzīvsudraba sāļi (dzīvsudraba hlorīds HgCl2 un dzīvsudraba nitrāts Hg(NO3)2. Šie ir ūdenī šķīstošie dzīvsudraba sāļi, kuri ir toksiski.

Tāpēc ezerā, izņemot asarus, nav citas dzīvās radības. Pārējās zivis meklē tīrākus ūdeņus un atrod pa pazemes dobumiem. Dobumu atrašanās vietu arī centos noteikt. Bez īstas kartes noteikšana ir provizoriska.

Visvairāk dzīvsudraba sāļu izplūst pa dienvidu dubļu vulkāna krātuvi. Izņemot dzīvsudraba sāļus, zem dubļu vulkāna krātera zemes lūzumu krustpunktos ir arī stipri palielināts daudzums dzelzs. Ir aizdomas, ka tajā vietā ir bijuši vairāki zemestrīču grūdieni tad, kad dziļi zemes iežos dzelzsrūdas slāņi atdziestot pāri gāja Ķuri (K) temperatūras punktam. Pēc visa spriežot, enerģētiskie grūdieni zemestrīcēm bija minimāli, jo tajā vietā radās piltuvveida padziļinājums.

Pa dienvidu dubļu vulkāna krāteri izplūst arī samērā liels daudzums inertās radioaktīvās gāzes radona (Rn). Tāpat lielā daudzumā izplūst arī metāns (CH4). Metāns jeb tā saucamā “purva gāze”, ja tās ir lielāks daudzums, var eksplodēt, savienojoties ar gaisa skābekli. Var rasties sprādzienveida uzliesmojumi un gāzes degšana virs ūdens, ko daudzviet dēvē kā signālu par briesmu tuvošanos. Degšanas process var ilgt dažas minūtes un pat vairākas diennaktis. Līdz tam laikam, kad pazemes gāzes tvertne iztukšosies.

Lai noteiktu “pazemes upes”, jāņem tramīgs jauns zirgs (tādi zirgi ir vairāk jūtīgi un spītīgi). Jājot vai vedot pāri “pazemes upēm”, zirgs atsakās iet brīvā solī pāri. Apstājas. It kā būtu neredzama siena priekšā. Ja vedēja griba ir nelokāma, zirgs lec pāri.

Lai pārbaudītu ezera ūdeņus, vai tur var peldēties un lietot uzturam, izmanto mājlopus, ja mājlopi labprāt dzer, tad var, ja nedzer, tad ūdens nav labs.
Tas, ka ezera tuvumā nav dzīvnieku, liecina, ka ezera krastos nav dzīvniekiem garšīgas zāles. Dzīvniekus atbaida ne tikai ūdenī izšķīdušie sāļi, bet arī spēcīgas zemes enerģijas plūsmas, kuras nāk no dubļu vulkānu krāteriem, kā arī no zemes lūzumu spraugām. Kā arī no vulkāniskajiem gredzeniem, kuru šajā rajonā ir daudz. Neviena dzīvā daba, augi vai dzīvnieki nemīl uzturēties spēcīgās enerģētiskajās zonās.

Tādu vietu virs zemes ir samērā daudz. Ja tādās vietās iet pāri zemes ceļi, lieli vai mazi, tur bieži notiek ceļu negadījumi. Tādās vietās vairāk nekā citur cilvēkus piemeklē infarkti un insulti. Tādas vietas nav nolādētas, tur nedarbojas pārdabiskie spēki. Tās ir vietas, kur zemes enerģija lielā daudzumā izraujas no zemes un aiziet kosmosā.

Alfrēds MOŠĀNS