Vācu valoda vieno

Jā, valoda cilvēkus vieno, bet tās nezināšana var arī atgrūst. Valoda kā fejas burvju dzīpariņš caurauž gadu tūkstošus, stiepdamās no pirmā izteiktā vārda aizvēsturē līdz pat gudriem teikumiem 21. gadsimtā.

Mēs dzīvojam Eiropā. Esam iestājušies ES. Ikvienam pasaules pilsonim būtu lietderīgi zināt vairākas valodas, bet mums, tādai mazai nācijai kā latviešiem, tas ir vitāli. Mēs nevaram iztikt ar savu dzimto valodu vien. Nu, protams, jūs teiksiet, mēs zinām arī krievu valodu, bet mūsu bērni skolās mācās angļu valodu. Un pietiek, jo angliski tagad runā visa pasaule. Tomēr nerunā vis. Kā jūs domājat, kāpēc gan Valsts izglītības programmās paredzēta vieta tādam “brīnumam” kā otrajai svešvalodai, proti, vācu vai krievu valodai? Atbildi jūs noteikti zināt...

Bet nāk kārtējais grūtais jautājums: 5.klasē, kad ikvienam skolēnam (protams, kopā ar vecākiem) jāizvēlas sava otrā valoda, kurai tad dot priekšroku? Kura būs tā noderīgākā, labākā? Vācu! Nē, krievu! Vai tomēr vācu? Domas šaudās prātā, nespēdamas kļūt par lēmumu. Un tad nāk ieteikumi... no radu, paziņu puses. Lai mācās krievu valodu! Tā taču ir vieglāka! Kur viņš Latvijā izmantos vācu valodu? Bet... vecāki... STOP! Sāciet domāt dziļāk! Dzīvodams Krāslavas rajonā, kur ir milzīgs krievvalodīgo īpatsvars, jūsu bērns noteikti pārvalda šo valodu diezgan brīvi (vai vismaz tās pamatus), taču vācu valodu — diez vai. Mūsdienu politiskajā situācijā Latvijai esot vienai no 25 ES valstīm un uzturot kontaktus ar Rietumiem, skolēniem ir būtiski apgūt vācu valodu. Jo tā ir viena no lielākajām ES valodām. Kur runā vāciski? Protams, Vācijā un Austrijā! Bet vai zinājāt, ka arī Luksemburgā, Beļģijā, Šveicē tā ir viena no oficiālajām valodām?!

Nesen rajona vācu valodas metodiskā apvienība veica aptauju skolēnu vidū, lai noskaidrotu, vai viņiem ir kādas iespējas izmantot vācu valodu dažādās dzīves situācijās. Un, lūk, dažu jauniešu atbildes:

“Pagājušajā vasarā es ar savu ģimeni devos uz Krētu. Tā ir dievu un cilvēku sala. Pludmale, saule, jūra un vējš — lieliska atpūta garantēta. Krēta tiešām prot pārsteigt. Vai zināt, kādā valodā grieķi runā ar tūristiem? Vai angļu? Nē! Vācu valodā! Sakumā es biju samulsusi par to, bet pēc tam sāku lieliski runāt. Es iepazinos ar meiteni no Vācijas, ar puišiem no Itālijas un daudziem grieķiem. Arī ar viesnīcas personālu man izveidojās mīļas un jaukas attiecības. Vācu valoda vieno,” savos iespaidos dalās Madara Meņģiša no Krāslavas pamatskolas.

“Vasarā biju Vācijā. Mani radinieki dzīvo nelielā pilsētā Werdoll. Mani iespaidoja, cik tur ir skaista daba, mājas, kā arī tīras ielas. Palīdzēju savam brālēnam iznēsāt avīzes. Daudzi cilvēki teica “Paldies!”, bet es to nesapratu, tāpēc viņi brīnījās. Ar brālēna draugiem spēlējām futbolu. Man žēl, ka nezināju vācu valodu un nesapratu, ko viņi runā! (Arvis Popovs)

“Uz Dagdu bija atbraukuši jaunieši no ārzemēm, divi no viņiem bija no Austrijas. Vakarā mūsu parka estrādē notika neliels pasākums, kurā uzstājās arī atbraukušie jaunieši. Austrietis žonglēja ar lāpu, kura bija no abiem galiem aizdedzināta. Pēc tam mēs ar draugiem piegājām pie viņiem, pārmijām dažus vārdus vāciski. Uzzinājām, ka viņi strādā Preiļos, cenšas iemācīties latviešu valodu. Bija interesanti satikt arī te, Dagdā, kādu citādāk runājošu,” stāsta Kaspars Koļčs no Dagdas vidusskolas.

“Uz Vāciju aizbraucu pavisam negaidīti. Nolēmām, nopirkām biļetes un drīz jau sēdēju autobusā. Braucu uz Surcenhauzenu, kas atrodas Bavārijā. Apmeklēju zoodārzu, delfināriju, braucu garām Hitlera rezidencei. Mēģināju sazināties ar pārdevēju. It ka sapratu galveno, bet runāt vāciski kautrējos. Bija jāpalīdz arī vecmāmiņai, bet tas nebija nekas, salīdzinot ar gūtajiem iespaidiem,” atceras Veronika Andžāne no Ezernieku vidusskolas.

“Vasarā pie manis ciemos atbrauca draudzene Ingrīda no Vācijas. Ingrīda dzīvo Visbādenē. Ar Ingrīdu es iepazinos savas mātes kāzās. Tad es sazinājos ar viņu internetā. Ingrīdai ļoti iepatikās Krāslava, un viņa nolēma to vēlreiz apciemot. Viņa bija vācu valodas stundā manā klasē. Mēs kopā atpūtāmies, gājām uz diskotēkām. Mēs sarunājāmies vācu valodā,” par savu vācu draudzeni stāsta Svetlana Baršalkovska no Varavīksnes vidusskolas.

“Man ir labākā draudzene Marina. Kad mēs bijām 7. klasē, viņas ģimene izbrauca uz Vāciju. Pagājušajā gadā viņa ielūdza mani ciemos. Pilsēta Villingen — Schwenningen, kurā viņa dzīvo, ārēji ļoti atgādina Vecrīgu. Tur dzīvo vācieši, turki, krievi un itāļi. Katru dienu es dzirdēju vācu valodu, un bija ļoti patīkami, ka es visu sapratu un pēc vajadzības arī pati runāju. Marina ar mani runāja krievu valodā, bet lietoja arī daudz vācu vārdu: nein, ja, warum, was, danke, alles gute...” Jolanta Cepliša, Varavīksnes vidusskola.

Nu, jūs redzat, cik bagātīga bijusi šo skolēnu pieredze. Daudziem vācu valoda palīdzējusi saprasties, sarunāties ar citu valstu iedzīvotājiem, bet kādam, iespējams, valodas nezināšana likusi sarkt. Vienmēr jau ir iespēja izmantot angļu valodu vai bezizejas situācijā — žestu un mīmikas palīdzību. Reizēm tas var izskatīties komiski. Pat ja jums vēl nav bijusi iespēja aizbraukt uz kādu vāciski runājošu zemi, neskumstiet! Varbūt tas notiks jau šogad! Ja nē, turpiniet mācīties vācu valodu ar divkāršu sparu! Bet jūs, kuri esat izvēles priekšā, vairs nešaubieties! Par vācu valodu skanīgākas nav nevienas!

Anna ZEMBLICKA, Krāslavas ģimnāzijas 10.b klase