Ar baltu skaudību

Divreiz klauvējām pie Viktorijas Jurčenko mājas durvīm Jaunatnes ielā, bet arī šoreiz mums neviens neatvēra. Ko darīt? Devāmies pie nākamās balvas īpašnieces un jau sākām apsvērt citus variantus, kā Jurčenko kundzei nogādāt garšvielu komplektu “Santa Maria”.

Pēc piecām minūtēm šī problēma atrisinājās — balvu nogādāt adresātam apsolīja Marija Šumska, kura pati ir laimējusi rajona padomes kalendāru. Abu laikraksta “Ezerzeme” izlozes uzvarētāju mājas Jaunatnes ielā atrodas labi ja pārsimts metru attālumā.

“Kaimiņiene pa dienu strādā, pati palūdza mani, lai saņemu viņas dāvanu,” mums sacīja M. Šumska. “Varat būt droši, jau šovakar viņai to nogādāšu — mēs bieži tiekamies.”

Par savu balvu Šumskas kundze priecājās, taču izteica nožēlu, ka tā jāsaņem tik vēlu: “Ko agrāk neiedevāt? Esmu jau nopirkusi sev kalendāru, otrs it kā nebūtu nepieciešams. Bet vienalga patīkami, jo visu savu dzīvi nekādu balvu neesmu saņēmusi. Šis ir pirmais laimests. Rajona avīzi pasūtu jau sen, parasti gadam, šoreiz — pusgadam. Atzīšos, ļoti cerēju, ka būs kāda lielā balva, bet laikam neko tādu nevaru vinnēt.”

Šumskas kundze ar baltu skaudību lasījusi avīzē par citiem veiksminiekiem. Varbūt nākamreiz pensionārei paveiksies vairāk?! Ja laimējusi pirmoreiz dzīvē, kāpēc lai veiksme neuzsmaidītu vēl reizi?

Pensionāre pastāstīja, ka mūža lielāko daļu nostrādājusi par pārdevēju. Darbam bijusi sava specifika — visu laiku jāstāv kājās. Nesen kundze pārcieta operāciju — bija guvusi gūžas kaula lūzumu. Tagad sāp kājas, ar grūtībām tiek laukā no gultas. Mājās saimnieko viena pati, jo vīrs sen kā nomiris. Ir meita, bet viņa dzīvo atsevišķi.

Juris ROGA