Kāpēc ir vērts dzīvot Latvijā?

Lielākā daļa pat īpaši neaizdomājas par grūtībām, kuras varētu piedzīvot ārzemēs. Jaunieši meklē izaicinājumu. Masveida jauniešu migrācija valstī ir kļuvusi par būtisku problēmu, tieši tādēļ, tuvojoties valsts neatkarības svētkiem, projekta “Profesionālās orientācijas veicināšana Krāslavas rajona izglītības iestādēs” /Nr.2006/0165/VPD1/ESF/PIAA/05/ APK/3.2.7.2./0052/0276/ laikā Krāslavas ģimnāzijā notika plakātu veidošana un diskusijas par jauniešu mig-rācijas cēloņiem un sekām. Vesela diena tika veltīta problēmas apspriešanai, risināšanai un patriotisma veici-nāšanai. Skolēni uzsvēra, ka cēloņi var būt ļoti dažādi, kā, piemēram, zemas algas, augsts bezdarba līmenis un zems dzīves līmenis. Tas viss norāda uz naudas trūkumu iedzīvotāju maciņos. Skolēni uzskata, ka ārzemēs ir lielākas iespējas izglītības iegūšanai un karjeras veidošanai. Taču ne tikai šos iemeslus min jaunieši, bet arī tādus kā piedzīvojumu meklēšana, ģimenes veidošana ar citu tautu cilvēkiem, interese par citām valstīm, kultūru, valodas utt.

Šai migrācijai, protams, ir sekas, taču skolēni spēja atrast ne tikai negatīvās, bet arī pozitīvās. Protams, labvēlīgo seku jaunieši atrada daudz mazāk, arī nelabvēlīgo seku argumenti bija spēcīgāki, taču ir prieks, ka jaunieši katrai problēmai spēj atrast savas gaišās puses. Piemēram, no pilsoņu darba ārzemēs valsts iegūst nodokļus. Daži uzņēmēji par sapelnīto naudu attīsta biznesu Latvijā. Ja aizbrauc studenti, tad atbrīvojas budžeta vietas augstskolās. Taču ir slikti, ja aizbrauc gaišākās galvas. Pastāv uzskats, ka Latvijas pilsoņi popularizē valsti ārzemēs, paralēli apgūstot jaunas valodas un kultūru. Par valsts popularizēšanu pastāv arī cits viedoklis, ka ārzemēs veidojas maldīgs tēls par Latvijas ekonomisko struktūru, jo valsts nespēj nodrošināt iedzīvotāju labklājību. Tā arī ir, jo valsts nespēj strauji attīstīties, jo aizbrauc amatnieki, kvalificēti strādnieki, tāpēc rodas labvēlīgi apstākļi lētā darbaspēka ieplūdei no austrumiem, uzņēmumos trūkst darbinieku. Tā kā pārsvarā aizbrauc jaunatne, demogrāfiskais stāvoklis pasliktinās, jo valstī pārsvarā paliek vecākā paaudze. Arī dzimstība samazinās, un iedzīvotāju skaits kļūst mazāks. Protams, aizbrauc arī vecāki, kas savus bērnus atstāj dzimtenē pavisam vienus. Ar laiku lielākā daļa aizbraukušo vairs nevēlas atgriezties dzimtenē un savas ģimenes veido ārzemēs. Tādējādi svešumā piedzimušie bērni vairs nerunā latviešu valodā, nepārzina vecāku dzimto kultūru un tradīcijas, taču latviešu kultūra ir ļoti īpaša, jo nekur pasaulē nav tautasdziesmu, Dziesmu svētku, Līgo un citu tautas svētku.

Diemžēl nākas secināt, ka mums pietrūkst patriotisma, tāpēc daļa skolēnu strādāja par tēmu “Kāpēc ir vērts dzīvot Latvijā?”. Prieks, ka šo iemeslu bija daudz vairāk nekā izceļošanas cēloņu. Saraksts sākas ar tādām lietām kā Latvijas izdevīgais po-litiski-ekonomiskais stāvoklis, dalība NATO, ANO un ES, valsts pārvaldes forma — demokrātija, vārda un preses brīvība, nav liels iedzīvotāju blīvums, nav dabas katastrofu, teroraktu un karu, ir iespēja iegādāties kvalitatīvu, ekoloģiski tīru pārtiku un beidzas ar to, ka Latvijā dzīvo skaistas meitenes, puiši un, protams, ka Latvija ir mūsu dzimtene, un tajā dzīvo mūsu ģimenes, radi un draugi.

Šī diena palīdzēja mums saprast, ko nozīmē atstāt dzimteni un doties pretī nezināmajam. Daudziem šīs aktivitātes palīdzēja tikt skaidrībā ar saviem nākotnes plāniem. Arī pēc filmas par Latviju noskatīšanās lielākā daļa skolēnu atzinās, ka nekad neizbrauks no Latvijas pavisam, jo ļoti mīl savu dzimteni. Šī ir tā lieta, par kuru nekad nevajadzētu aizmirst, jo Latvija ir mūs uzaudzinājusi par pieklājīgiem, gudriem un cienīgiem cilvēkiem.

Jūlija SAKOVIČA, Krāslavas ģimnāzijas skolniece