Mečislavs Lukša: “Atklātums un konstruktīvs dialogs”

Nu jau pusotru gadu turpinājās mēra Gunāra Upenieka atklāta vajāšana un, kā to arī vajadzēja gaidīt, aizkulišu režisori guva pilnīgi pretēju rezultātu. Gunāra Upenieka likumsakarīgā ievēlēšana Saeimā opozīcijai kalpoja par ieganstu sākt uzbrukumus jaunajam mēram Mičislavam Lukšam.

Būdams ļoti aizņemts cilvēks, novada domes vadītājs neatteicās tikties ar mani, tiesa, piedāvāja sarunai sestdienu.

— Lukšas kungs, īsumā pastāstiet par 2007. gada galvenajiem uzdevumiem.

— Galvenais ir turpināt pilsētas un novada uzņemto atdzimšanas kursu, aktīvi piesaistot investīcijas un izmantojot pašu budžeta līdzekļus. Jaunais deputātu korpuss precīzi iezīmē prioritātes: tā ir ne tikai normālu, bet arī vismūsdienīgāko apstākļu radīšana bērnudārzos, skolās. Ar to es domāju ēku siltinājuma turpināšanu, pārtikas bloku renovāciju, sporta bāzes uzlabošanu. Otrais svarīgākais uzdevums ir komunālā sfēra. Tiek plānota pilsētas katlu māju rekonstrukcija, siltumtrašu nomaiņa ar mērķi samazināt siltuma zudumus, kas galaiznākumā ļaus apturēt tarifu celšanos. Šajā sezonā pati daba palīdz pilsētniekiem. Mans viedoklis: ja temperatūra ar plusu turpināsies arī ziemas otrajā pusē, pilnīgi loģiska būs siltumapgādes aprēķinu koriģēšana. Protams, pēc apkures sezonas beigām. Paplašināsies darba apjoms arī pilsētas labiekārtošanā. Projektēšanas stadijā maģistrālo Augusta un Rīgas ielu rekonstrukcija. Plānota arhitektūras un mākslas pieminekļu pētīšana, uz kuras bāzes tiks izstrādāts pils kompleksa atjaunošanas projekts. Turpinās sagatavošanas darbi kultūras nama kapitālremontam.

Krāslaviešu sapnis par plaukstošas pilsētas kādreizējās slavas atgūšanu gūst reālas aprises. Līdz ar pavasara sezonas sākumu parādīsies jauni zālieni, puķu dobes un puķu dārziņi. Turpināsies darbi vecā grāfu parka sakopšanā, tiks pabeigta Mazās Tirgus ielas labierīkošana. Visbeidzot tiks atrisināts ieilgušais jautājums par estrādes celtniecību: augusta sākumā Krāslavā plānots organizēt Latgales Senioru dziesmu un deju svētkus, bet jūlijā notiks gurķu diena, kas jau kļuvusi par tradicionālu. Patlaban pabeigta deviņu projektu realizācija 183000 latu vērtībā. Līdzekļu kopajoms, ko paredzēts piesaistīt tuvākajā laikā, ir aptuveni 3 miljoni. Tajā skaitā arī līdzekļi, kas paredzēti Krāslavas ģimnāzijas sporta zāles būvei. Būs gan jauni gājēju celiņi, gan daudz kas cits.

Diemžēl dzīve izdara savus neparedzētos koriģējumus. Tā arī samilza problēma ar mūzikas skolas pārcelšanu. Tehniskās ekspertīzes slēdziens: turpmāk aizliegts izmantot veco ēku kā mācību iestādi. Tika izskatīti trīs pārcelšanas varianti, notika konsultācijas ar speciālistiem, tika ņemts vērā sabiedrības viedoklis. Pēc debatēm dome pieņēma visoptimālāko variantu: pārcelt mūzikas skolu uz ēku Rēzeknes ielā 4. Pret izstrādāto projektu, kas nebija noslēpums, saņemts finansējums 90000 latu. Tas bija nepopulārs lēmums. Izeja no gandrīz bezizejas stāvokļa, protams, ne visus apmierināja. Kompromisa mierīga ceļā vietā tika sarīkots mītiņš.

— Man nācās būt klāt tajā piketā, kas principā jau neko nevarēja grozīt. Tas, ka tajā nebija pensionāru biedrības priekšsēdētāja Edmunda Gekiša, manuprāt, arī ir pozīcija. Šī skaļā pasākuma mērķi es uzskatu kā mēģinājumu iešūpot jaunā mēra krēslu, kas ne visai izdevās: Saeimas deputāta Gunāra Upenieka klātbūtne sapulcē apslāpēja kaislību virmojumu un stipri ietekmēja tikšanās iznākumu. Kolektīvais uzbrukums mēram neizdevās.

— Pilnīgi piekrītu jums. Kompromisa lēmums panākams mierīgā darba atmosfērā, nevis mītiņos, kurp to organizētāji tīšuprāt sasauc vairāk masu mediju pārstāvju, ko mēs arī vērojām. Pensionāru biedrības priekšsēdētājs Edmunds Gekišs ļoti aktīvi piedalās visu projektu apspriešanā. Viņš bija lietas kursā par mūzikas skolas pārcelšanu. Neviens netraucēja arī invalīdu biedrības pārstāvjiem piedalīties šajā procesā. Jā, es saprotu sociālā dienesta darbinieku noskaņojumu, kuriem neveicas ar pastāvīgu dislokāciju. Pilnīga taisnība bija arī tam domes sastāvam Arkādija Petaško vadībā, kurš atvēra sociālo centru vispiemērotākajā vietā pilsētā. Taču neparedzētie apstākļi lika novada pašvaldībai pieņemt tieši tādu lēmumu. Šajā situācijā dome turpina konsultēties gan ar sociālā dienesta aparātu, gan arī ar invalīdu biedrību, lai atrastu vispieņemamāko centra pārvietošanas variantu, kur tik mājīgi un omulīgi jutās pensionāri un invalīdi. Tas ir tieši tāds gadījums, kad skolas problēmas risinājumu dome uzskatīja par prioritāru. Jautājums bija nostādīts tā: būt vai nebūt mūzikas skolai Krāslavā? Lēmums pieņemts: mācību iestāde savas durvis vērs šī gada 1. septembrī pilnīgi sagatavotā ēkā Rēzeknes ielā. Jā, paies zināms laiks, kamēr mēs varēsim sociālo dienestu izvietot pastāvīgā vietā. Beidzot sarunu par visaktuālāko tēmu, pateikšu, ka šī projekta apsprie-šanas laikā invalīdu biedrības pārstāvji varēja izteikt savus priekšlikumus, taču viņi izvēlējās citu ceļu.

— Apstiprināšanai tiek gatavots novada domes budžets šim gadam. Pilnīgi saprotams, ka pilsētā, kur pastāv daudzas problēmas, aktuāls ir stingras budžeta līdzekļu ekonomijas jautājums. Pilnīgi loģisks ir vēlētāju, nodokļu maksātāju jautājums par domes aparāta amata likmēm un algām.

— Jautājums ir likumsakarīgs, domes darbā nav un nevar būt apslēptu tēmu. Pirms atbildēt uz to, atļaušos sev nelielu ievadu. Pašvaldības aparāta paplašināšana ir objektīvs process, ko diktēja gan gaidāmā reforma ar sešu pagastu turpmāko pievienošanu, gan ekonomiskā un saimnieciskā profila funkciju palielināšana. Domāju, ka krāslavieši jau ir pārliecinājušies par jaunizveidotās saimniecības daļas darba efektivitāti.

Atklātais darba tirgus ar augstām algām Rīgā un rietumvalstīs radīja Latgales pilsētām problēmu steidzami paaugstināt algas. Otra varianta, kā noturēt kvalificētus speciālistus, nav, bet kadri, kā zināms, izšķir visu. Minimālās algas paaugstināšana par 33% arī prasa izdarīt koriģējumus pilsētas budžetā. Izdevumu daļa aparāta uzturēšanai tiek palielināta visos Latgales rajonos, un mūsu novada dome šajā ziņā rekordus neuzstāda.

Jautājums par likmju un algu izmaiņām tika izskatīts finanšu komitejas sēdē, tad tika apstiprināts domē. Tagad tiek pielietots piesaistes minimālajai algai koeficients. Šogad domes speciālistu vidējā alga būs 2,2 minimālās algas (pagājušās domes laikā — 1,7).

Tā jau izveidojusies situācija, ka novembrī man nācās ieņemt mēra posteni. Uzticot man šādu misiju, zinot jauno uzdevumu vērienu un pirmās personas atbildības pakāpi, deputātu korpuss pieņēma lēmumu noteikt mēra algu astoņu minimālo algu apmērā (agrāk bija 10), tagad alga ir 960 latu. Te nepieciešams precizējums: šis koriģējums tika izdarīts ne jau ar manu iniciatīvu. Lēmums pieņemts koleģiāli, un es zinu, ka tas var izraisīt negatīvu rezonansi sabiedrībā. Mans viedoklis: jo augstāka alga, jo stingrākas prasības tiek izvirzītas amatpersonai. Izeja viena: strādāt un vēlreiz strādāt...

— Jums ir iespēja vērsties pie novada vēlētājiem, kuru skaitā vairākums ir laikraksta “Ezerzeme” lasītāju.

— Uzskatu, ka visas pozitīvās izmaiņas, kas norisinājušās pēdējos nepilnos divos gados, ir vietējās varas un tautas konsolidācijas rezultāts. Uzņemtais kurss uz pašvaldības autoritātes nostiprināšanu, uz Krāslavas un novada atdzimšanu noteikti tiks turpināts. Sabiedrības viedoklis ir mūsu rīcības pareizības barometrs, tāpēc regulāras tikšanās ar vēlētājiem turpināsies. Tikai lūdzu jūs, godājamie novada iedzīvotāji, jautājumus, kas jums radīsies, risināt nevis mītiņos, bet gan pie sarunu galda. Domes durvis ir atvērtas visiem. Kompromisa ceļš ir vispareizākais.

Pēdējais, ko gribu pateikt. Tuvojoties pavasarim, aicinu visus aktīvi piedalīties ielu, pagalmu, skvēru, upju un ezeru krastu pienācīgā sakopšanā. Pilsēta mostas, Krāslava atdzimst, par ko no visas sirds pateicos visu to deputātu vārdā, kuriem jūs dāvājāt uzticību.

Aleksejs GONČAROVS