Starp zemi un debesīm

Bija sagatavoti trāpīgi plakāti: “Kad Krāslavas novada dome sāks cienīt savus agrāk pieņemtos lēmumus?”; “Šī ēka 2000. gadā nodota invalīdiem un pensionāriem uz mūžu”; “Rokas nost no invalīdiem piederošās ēkas!”; “Vai mēs neesam nopelnījuši atrasties pienācīgās telpās?”

Sociālo centru katru dienu apmeklē desmitiem vecu cilvēku un invalīdu, tostarp arī bērni ar īpašām vajadzībām. Šeit darbojas vairāki pulciņi, aktivitātes notiek dažādos sporta veidos. Bet šīm telpām nepieciešams remonts, lai turpmāk te varētu izmitināt mūzikas skolas audzēkņus. Savukārt centram būs jāpārvācas uz pašreizējo mūzikas skolas ēku, gan ne uzreiz. Starpā ieplānota vēl viena pārcelšanās uz pagaidu telpām, kas absolūti nav piemērotas šādas iestādes darbam. Bet kultūras nama tualetes ir ārpus jebkādas kritikas — kā tās spētu lietot invalīdi, zina varbūt tikai pilsētas tēvi.

M. LukšaLai gan pašvaldības vadība bija informēta par pasākuma norises laiku, kā arī varēja apzināties tā nopietnību, jo iepriekšējā dienā domē tika iesniegta turpat 70 krāslaviešu parakstīta protesta vēstule, novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša (Tautas partija) pie sašutušajiem pensionāriem un invalīdiem ieradās ar novēlošanos. Par attieksmi pret vecajiem ļaudīm var spriest arī pēc tā, ka, ierodoties uz tikšanos, priekšsēdētājs nebija parūpējies izslēgt savu mobilo tālruni, tas iezvanījās visnepiemērotākajā brīdī. Vispār emocijas pasākumā bija sakāpinātas līdz baltkvēlei, daži pensionāri lietoja zāles. Šī nav pirmā reize, kad sabiedriskās organizācijas pašvaldība izliek no telpām. Nevienam nerūp iztērētie līdzekļi, invalīdu un pensionāru darbs un roku siltums, kas ieguldīts, iekārtojot telpas. Cilvēkus māc pamatotas bažas, kas notiks ar mēbelēm un citām mantām? Kā tās tiks saglabātas? Vai pārvedot netiks saskrambātas un citādi bojātas. Daudzās pašvaldībās invalīdi un pensionāri ir cieņā, tikai ne Krāslavā. Pašvaldībai un tās priekšsēdētājam tika pārmesta nevēlēšanās meklēt kompromisu un uzklausīt pensionārus.

“Es pabeigšu uzstāties, tad jūs runāsiet, es jūs nepārtraucu!” no pensionāra mutes bija jādzird domes priekšsēdētājam.

Neskatoties uz emocijām, pensionāru jautājumi bija visai sakarīgi. Patiesi, kāpēc mūzikas skola savulaik negāja uz tai sagatavotajām telpām pamatskolā? Kāpēc dome tagad iet vieglāko pretestības ceļu? Vai cilvēki ar īpašām vajadzībām vainīgi pie tā, ka ir kļuvuši par invalīdiem? Vai godprātīgi visu mūžu nostrādājušie ļaudis ir vainīgi pie tā, ka novecojuši un kļuvuši par pensionāriem? Vai tiešām ir tāda bezizejas situācija, ka sociālā dienesta telpās jābūt mūzikas skolai, bet pensionāriem jāaiziet uz tautas namu? Kur garantija, ka pensionārus un invalīdus atkal neizliek laukā no mūzikas skolas telpām, jo sociālā centra tagadējās telpas šiem ļaudīm savulaik deputāti solīja uz mūžīgiem laikiem?

Diemžēl priekšsēdētāja atbildes izskanēja nepārliecinoši, piemēram, par bērnu skaitu mūzikas skolā un sociālā dienesta ēkas lietotāju skaitu, bet uz dažu konkrētu jautājumu viņš vispār neatbildēja, piemēram, par bijušā pionieru nama ēku. Toties pārliecinoši izstāstīja jau visiem zināmo. Sociālā centra iemītnieku pārvietošana ir pagaidu variants, turklāt nav obligāti uz kultūras namu, varētu būt arī cita ēka. Mūzikas skola ir avārijas stāvoklī, sociālā centra remontam piešķirti 90000 latu, mūzikas skolas tagadējai ēkai — 35000 latu, lai nojauktu otro stāvu, uzbūvētu mansardu, pārvietotu sociālo dienestu un sabiedriskās organizācijas. Šīs naudas gan nepietikšot, vajadzēs meklēt papildus finansējumu.

Juris ROGA

Rakstu pilnībā lasiet 26. janvāra laikrakstā "Ezerzeme", 2. lpp.