Liellopu ganāmpulku veselības stāvokļa izvērtēšana (Speciālista padomi)

Sākot ar 2007. gada janvāri, novietnēm tiks piešķirts oficiāli brīvs statuss uz govju enzootisko leikozi. Statusa izvērtēšanu un piešķiršanu rajona novietnēm nodrošina Krāslavas pārvaldes veterinārie inspektori sadarbībā ar pagastu veterinārārstiem. Piešķirot statusu, tika vērtēti 2005. gada un 2006. gada izmeklējumi. Dažām novietnēm tas jau ir piešķirts, bet statusu piešķiršanas process vēl turpināsies.

Govju enzootiskā leikoze Latvijā joprojām aktuāla. 2006. gada 10 mēnešu laikā Latvijā saslima 116 govis, Krāslavas rajonā 8 govis.

Oficiāli brīvs statuss apliecina, ka novietnē nav ar leikozi slimu dzīvnieku un ka dzīvnieku pārvietošanai un to izcelsmes produkcijas realizācijai nepastāv ierobežojumi.

Govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvs statuss tiek piešķirts novietnēm:
1) kur pēdējo 24 mēnešu laikā nav konstatēta dzīvnieku saslimšana ar govju enzootisko leikozi;
2) dzīvnieki, kas sasnieguši 24 mēnešu vecumu, pēdējo 12 mēnešu laikā ir divas reizes laboratoriski izmeklēti uz govju enzootisko leikozi, intervāls starp divām izmeklēšanas reizēm nedrīkst būt mazāks par četriem mēnešiem.

Uz novietnēm, kurām piešķirts oficiāli brīvs statuss, drīkst pārvietot dzīvniekus tikai no citām brīvā statusa novietnēm, pretējā gadījumā brīvais statuss tiek zaudēts.
Govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statusu apliecina dokuments — oficiāli brīva statusa apliecinājums, ko varēs saņemt pie pagastu veterinārārstiem pēc dzīvnieku īpašnieka pieprasījuma.

Tām novietnēm, kurām kādu iemeslu dēļ nav iespējams šobrīd piešķirt statusu, piemēram, trūkst kāda izmeklējuma, neatbilst intervāls starp diviem pēdējiem izmeklējumiem, pārvietoti dzīvnieki no novietnēm, kurām nav piešķirts brīvs statuss, to būs iespējams iegūt, tiklīdz visas prasības būs izpildītas. Ņemot vērā iepriekšminētos nosacījumus, šogad izmeklējumu grafiks novietnēm būs atšķirīgs. Dažās novietnēs dzīvniekus neizmeklēs nemaz, dažās — vienu reizi gadā, bet novietnēs, kurās izmeklējumi netika veikti 2006. gadā, dzīvnieki šogad būs jāizmeklē divas reizes.

Laboratoriskie izmeklējumi, asins stobriņi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, bet transporta izdevumi jāapmaksā īpašniekam. Novietnēs, kurās dzīvnieki netika izmeklēti pēdējo triju gadu laikā, tas jādara nekavējoties par īpašnieka līdzekļiem.

Pēc govju enzootiskās leikozes statusa izvērtēšanas turpināsies pasākumi govju tuberkulozes un govju brucelozes valsts uzraudzībai un brīvā statusa piešķiršanai.

Govju tuberkuloze Latvijā pēdējo reizi konstatēta 1989. gadā, govju bruceloze — 1963. gadā.

Turpmāk uz minētajām infekcijas slimībām tiks izmeklēts 20% novietņu gadā, aptverot visas novietnes 5 gadu laikā.

Informāciju par leikozes oficiāli brīvo novietņu statusa izvērtēšanas rezultātiem varēs iegūt pie pagasta veterinārārstiem vai PVD Krāslavas pārvaldē. Drīzumā pie pagastu veterinārārstiem būs pieejami bukleti “Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības 2007. gada plāns”. Saskaņā ar šo plānu izmeklējumu pasākumi tiks plānoti katrai novietnei.

Ar 2007. gada janvāri tiek atceltas veterinārās apliecības, bet dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas paliek spēkā. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas pārstrādes uzņēmumi pieņems produkciju, ņemot vērā informāciju par veterinārajiem aizliegumiem, kurus nosaka valsts veterinārie inspektori. Šī informācija ir publiski pieejama Lauksaimniecības datu centra mājas lapā http://www.ldc.gov.lv sadaļā: datu bāze — veterinārie ierobežojumi. Šobrīd aizliegumi produkcijas realizācijai un dzīvnieku pārvietošanai rajonā noteikti 72 novietnēm. Nosakot aizliegumus, netiek ņemts vērā statusu vērtējums. Aizliegumi noteikti, konstatējot rupjus pārkāpumus dzīvnieku pārvietošanā, identifikācijā, dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānā noteikto prasību pārkāpšanā. Pēc pārkāpumu novēršanas aizliegumi tiks atcelti.

Ārija KOLOVZA, veterinārā inspektore