Kā jūtas ziemāji (Speciālista padomi)

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti janvārī veica ziemāju apsekošanu un konstatēja, ka ziemas kvieši, rudzi un lielākā daļa ziemas rapša sējumu ir pārauguši — izveidojies liels, blīvs zelmenis, to veicināja ļoti siltie klimatiskie laika apstākļi. Ziemāji pirms ziemošanas nav izgājuši norūdīšanās fāzes. Kultūraugu veģetācija pamazām turpinās, augi elpo un turpina izmantot uzkrātās barības vielas, kā rezultātā augu salizturība un ziemcietība pasliktinās, sevišķi Rietumeiropas šķirnēm.

Siltais, mitrais rudens un ziema veicina graudzāļu miltrasas, sakņu puvju attīstību un izplatību. Augu lapas inficē brūnā rūsa un plankumainības. Slimību skartie augi ir novājināti, arī tas ievērojami pasliktinās augu pārziemošanu. Atsevišķos laukos ziemas rudzi jau sasnieguši pirmā mezgla stadiju.

Vēlais, siltais rudens ietekmē ziemas rapša attīstību un izziemošanu. Ziemas rapsim bīstama ir pāraugšana, kas rada lielāku augu apsalšanas risku. Šajā rudenī atsevišķos laukos ziemas rapsim bija tendence jau rudenī ieiet stublāju attīstības fāzē, jo mazāk augiem gaismas, jo tie vairāk stiepjas uz augšu, tas pasliktina ziemošanu. Šādos laukos bija pieļautas agrotehniskas kļūdas — palielināta izsējas norma un nezāļainība. Nezāļainos laukos ar normālu augu biezību augiem var sākties stublāju veidošanās stadija. Rudenī pēc salnām nezāles nosalst, bet rapsis turpina augt. Šoruden tas tā nenotika — salnas bija vēlu. Augu ziemošanas kvalitāti ietekmēs kailsals un stiprie ziemas sali, kas var pamatīgi izretināt sējumus. Ieguvēji būs tie ziemas rapša audzētāji, kuri rudenī 4-8 lapu stadijā izsmidzināja fungicīdu — augšanas regulatoru. Šie fungicīdi rapsim nostiprina augšanas centru, notur augšanas punktu tuvu augsnei, veicina sakņu sistēmas attīstību, augi veido zemu kompaktu rozeti, neļauj rapsim pāraugt, ierobežo sausās fomozās sakņu puves attīstību un izplatību.

Smagākās un vidēji smagās augsnēs rapsim un graudaugiem var būt liels kaitējums augu sakņu sistēmai, jo daudzviet ir uzkrājies liekais ūdens, uznākot kailsalam vai strauji pazeminoties temperatūrai, liela daļa ziemojošo kultūraugu var aiziet bojā. Uzsniegot sniegam uz nesasalušas zemes, var sākties augu smakšana un palielināties slimību attīstība. Ziemojošo kultūru pašreizējais stāvoklis dažāds, atsevišķās vietās diezgan kritisks. Labāks stāvoklis ir vēlu sētajos ziemāju laukos, tur augi nav tik stipri sacerojuši. Turpmāko situāciju ziemāju sējumos ietekmēs meteoroloģiskie laika apstākļi.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)