Rekordi un bažas

Divkārša sensācija. Svara rekords neizraisa šaubas. Taču neviens no makšķerniekiem nevarēja atcerēties tādu atklātā ūdens sezonu, kas turpinās ziemas otrajā pusē. Bez kaut neliela sala un sniega segas, kas noturētos divas trīs dienas. Siltā ziema pārspēja visus zināmos rekordus.

Nevarēdami sagaidīt ledstāvi, mūsu makšķernieki atkal izvilka vasaras rīkus. Līdz pēdējam laikam spiningotāju laivas vagoja Daugavas ūdeņus. Upi neatstāja arī tie līdaku ķērāji, kuri makšķerēja no krasta. Par sevišķi bagātiem lomiem es netiku dzirdējis, taču arī par sliktiem lomiem, ķerot līdakas ar mākslīgo ēsmu, nenākas runāt. Pat tajos ezeros, kas cieš no malu zvejniekiem, spiningotājiem izdevās noķert līdakas pannas tiesai. Aktīvās atpūtas masveidību pie atklātā ūdens aptur tikai nestabilais laiks un nelielie pali Daugavā janvāra sākumā.

Pa to laiku gada pirmais mēnesis turpina uzstādīt plusu rekordus. Desmitajā jan-vārī Rīgā bija reģistrēta gaisa temperatūra +10 grā-du. Botāniskajā dārzā uzziedēja rododendri. Temperatūras paaugstināšanās process nav lokāls, bet gan globāls: Francijā slēgtas visas kalnu slēpošanas bāzes, bet ziemas sporta veidu cienītāji devušies... uz pludmalēm. Pavasara sezona nu ir sākusies.

10. janvārī Krāslavas parkā uzziedēja lazdas. Piebrieda ceriņu un ogulāju pumpuri, saplauka pūpolvītoli gar ceļiem. Neviļus pazib doma: vai tad tiešām nebūs ziemas? Tā vēl nekad nav bijis, taču stabilais vidējais gada temperatūras līdzsvars ar bažām liek domāt par to, ka atmaksa par negaidīto siltumu ziemas vidū pienāks noteikti. Aukstais laiks atgriezīsies, un visi pasteigušies augi par savu steigu maksās ar neražu.

Kas sakāms par copmaņu lietām, tad jau kuro reizi pievēršu sabiedrības uzmanību tam, ka siltā sezona veicina malu zvejnieku aktivitāti. Pārsteidz likumdevēju vienaldzība. Rūpnieciskās zvejas rīku pārdošanu viņi taču varētu atļaut tikai specializētajos veikalos. Turpretim tagad iznīcinošus Ķīnas ražojuma makšķerauklas tīklus par nieka naudu pārdod ik uz katra stūra, kas arī provocē dzērājus un alkatīgus cilvēkus uz tiesībpārkāpumiem.

Zilo ezeru novadā, kur tiek attīstīts tūrisms, gribētos just vietējo pašvaldību nopietnāku ieinteresētību dabas aizsardzības jautājumos, taču... Mūsu valsts nekautrējas palielināt ierēdņu štatus, bet Latvijas zivju resursus pašlaik aizsargā tikai četri desmiti inspektoru. Lūk, tāpēc arī izveidojusies katastrofāla situācija, bet daudzi mūsu ezeri jau pārvērtušies par sīkzivju mitināšanās vietām. Mūsu pašmāju tīkotāji ātri iedzīvoties bagātībā un gūt drīzu peļņu uz mazām upēm sacēluši daudz hidroelektrostaciju, ar ko nodarīja lielu ļaunumu ekoloģiskajām sistēmām. Bet varasvīri neko nedara, lai aizsargātu ezerus, kas ir mūsu bagātība. Tā izsīkst acu priekšā. Lieta nonākusi tiktāl, ka pat Latgalē pircēji neredz veikalu vitrīnās līdakas, plaužus un karūsas, tādēļ zivju cenas nemitīgi kāpj uz augšu. Toties malu zvejnieki jums piedāvās to, ko pasūtīsiet. Pārsteidz tiesībsargājošo orgānu pasīvā nostāja dabas aizsardzības problēmu risināšanā. Zivju aizsardzības inspektoriem vieniem pašiem neapturēt malu zvejnieku patvaļu uz ezeriem un upēm. Kamēr turpinās atklātā ūdens sezona, inspektoriem ļoti svarīgas ir operatīvās ziņas no vietām par nelikumīgu zveju. Jūsu informāciju uzklausīs pa mobilajiem telefoniem 26557874 (Krāslava) un 26105704 (Dagdā).

Aleksejs GONČAROVS