Lai bez sniega, bet sezona veiksmīga

— Medību sezona beigsies pēc pāris nedēļām — 31. janvārī. Šī visiem izrādījās netipiska ziema — bez sniega, sala. Kā tas ietekmēja medības jūsu vadītajā kolektīvā? Vai tās vispār notiek bezsniega apstākļos?

— Notiek gan! Kolektīvi medī retāk, mazāk intensīvi, bet — medī. Parasti ap šo laiku tiek rīkotas mežacūku medības ar dzinējiem, kurās mednieki darbojas kopīgi pēc medību vadītāja norādījumiem un medību dalībnieku skaits nav ierobežots. Pastāv arī gan stirnu, gan stirnu āžu, gan aļņu, gan briežu medības ar dzinējiem, bet tās jau ir beigušās. Ar mežacūkām iznāk tā, ka tās medī cauru gadu, izņemot februāri, martu un aprīli. Bet šogad mežacūku medību sezona pagarināta līdz februāra beigām.

Ja kāds vēlas, var medīt arī limitētos dzīvniekus individuāli. Tā kā sniega un sala trūkuma dēļ mednieki savas bises vadzī nekarina, viss rit ierasto gaitu. Tiesa, pie visām tām lietām, ko medību kolektīvi parasti dara, pērn ir nācis klāt jauns uzdevums: mežniecība devusi norādījumu aktualizēt medību platību nomas līgumus. Praktiski tas nozīmē pārzīmēt par jaunu medību platību karti.

— Vai ir liela atšķirība starp medībām sniegotā ziemā un tādā, kā šī?

— Jā, protams. Šī ziema patiesi netipiska, sniega neesamība medības ļoti apgrūtina. Sevišķi pašu procesu, kura laikā nosaka iespējamo medījamo dzīvnieku atrašanās vietu — kurā mastā, kvartālā. Bezsniega apstākļos to, dabīgi, ir ļoti grūti noteikt, arī sniega apstākļos citreiz to ir grūti noteikt, bet pieredzējuši mednieki parasti nosaka, kurā vietā šie zvēri atrodas. Tā kā bezsniega apstākļos jāpaļaujas uz pieredzi un intuīciju, iespējams, daudziem medību kolektīviem nav izdevies sasniegt tos rezultātus, kādus varbūt būtu vēlējušies. Tiešām ir grūti panākt, lai medības būtu veiksmīgas.

— Kā ir veicies “Kalniešu mednieks” kolektīvam?

— Mūsu kolektīvam tikpat kā jau aizvadītā medību sezona bijusi pietiekami veiksmīga. Pats esmu nomedījis vairākus meža kuiļus, savukārt mūsu mednieks Edgars Kusiņš nomedīja kuili, iegūstot trofejā zelta medaļas vērtus ilkņus. Interesanti tas, ka dzīvnieki, kas varētu dot medniekam šāda līmeņa trofejas, mūsu teritorijā nebija nomedīti gadus piecpadsmit. Pēkšņi viņi parādījās. Tas nozīmē, ka, pareizi saimniekojot un pateicoties arī meža cūku migrācijai, ar laiku genofonds uzlabojas, dzīvnieki kļūst kvalitatīvāki, līdz ar to aug arī trofeju kvalitāte. Veiksmīgs aizvadītais gads bija aļņu ziņā: nošauti trīs aļņu buļļi, tiesa, trofeju kvalitāte vidēja. Rajona policijas priekšnieks Andrejs Aleksandrovs pie mums ir nošāvis skaistu aļņu bulli.

Mūsu zemnieki ir parūpējušies par barības bāzi dzīvniekiem — vietām atstājuši graudaugu laukus nenovāktus ar domu, ka tas palīdzēs meža dzīvniekiem ziemas apstākļos. Tiek veikta arī piebarošana, tādas vietas kolektīva teritorijā ir vairākas. Turp tiek aizvesta barība, katru gadu izliekam arī speciālu sāli ar fosfora piedevu, kas uzlabo trofeju kvalitāti. Šī speciālā sāls ir jauninājums. Ja dzīvnieks uzturā lietojis sāli ar fosfora piedevu vairākās paaudzēs, ar laiku var uzlabot populācijas kvalitāti.

Starp citu, ES negribēja pieļaut lūšu medības, tomēr Latvijai sarunās izdevās aizstāvēt savu pozīciju un saņemt atļauju nomedīt vairāka nekā pussimta lūšu šajā sezonā. Šo dzīvnieku medības sākās ar 1. decembri. Mūsu rajonam bija iedalīti trīs lūši, visai drīz lūšu medību limits rajonā tika izpildīts. Man izdevās nomedīt vienu no tiem. Turklāt tā bija pirmā reize, kad šo dzīvnieku redzēju dabā. Man pašam medību stāžs pārsniedz 20 gadus, bet pat pieredzējušiem medniekiem lūša medības ir smags uzdevums. Par retu tiek uzskatīts gadījums, kad lūsi dabā vispār izdodas ieraudzīt, kur nu vēl nomedīt. Bet lūšu medību limits mūsu rajonā tika izpildīts neticami ātri, bet tas liecina, ka šie dzīvnieki patiešām ir sastopami mūsu mežos. Ja viņu nebūtu, tad arī nomedīt nevarētu.

Vispār šogad rajonā nomedīts daudz trofeju ziņā vērtīgu zvēru, un mani tas priecē. Trofeju kvalitāte ar katru gadu kāpj, tas nozīmē, ka medību kolektīvi šim jautājumam pievērš uzmanību. Tas nozīmē, ka viņi ne tikai šauj dzīvniekus, bet arī rūpējas par to, lai šie zvēri būtu un uzlabotos populācija. Acīmredzot Kalniešos iedibinātā tradīcija, ka ik pēc pāris gadiem rajonā rīkojam medību trofeju izstādi, sāk dot augļus. Nākamgad pavasarī būs kārtējā izstāde, domāju, labu un teicamu trofeju tur netrūks.

— Cilvēkam, kurš ne reizi nav bijis medībās, noteikti radīsies jautājums par medību drošību tādos netipiskos laika apstākļos. Sniegs praktiski kalpo kā papildus gaismas avots, bez tā apkārtne grimst dziļā krēslā. Vai medības bezsniega apstākļos ir bīstamākas?

— Par medību drošību likumdevējs ir padomājis, nosakot, ka medības diennakts tumšajā laikā aizliegtas. Tās notiek tikai gaišajā diennakts laikā. Medībām ir nepieciešamas medību atļaujas, tās var iegūt savā mežniecībā tikai mednieks vai mednieku kolektīvs. Turklāt katram medniekam obligāti jāiziet veselības pārbaude.

Bezsniega apstākļi — tas varētu ietekmēt šāviena precizitāti vai precīzu dzīvnieka atrašanās vietas noteikšanu, bet medniekam jābūt pārliecinātam, ka viņš ar savu rīcību neradīs draudus citiem cilvēkiem neatkarīgi no laika apstākļiem. Ja ir kaut mazākās šaubas, ka šāviens varētu būt bīstams, tad visiem medniekiem ir viennozīmīgs noteikums — tādu šāvienu neizdarīt. Jābūt simtprocentīgai pārliecībai, ka šāviens nebūs bīstams apkārtējiem cilvēkiem. Medījamam dzīvniekam jābūt pilnīgi skaidri redzamam, tikai tad var šaut, nevis tā, ka kaut kur krūmos kaut kas pakustas un nu šaušu virsū. Nekādā gadījumā! Drošības tehnikas noteikumi stigri jāievēro, tie piemēroti arī šādiem laika apstākļiem, jo ne jau vienmēr medībās ir sniegs.

— Putnus jūsu mednieki arī šauj?

— Putni tiek medīti, bet ļoti žēl, ka tradicionālās pavasara sloku medības vairs nav atļautas. Kādreiz sloku medības bija viens no pasākumiem, kas, medību sezonai sākoties, bija iegājies kā tradīcija. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir notikušas dažas izmaiņas, kas ierobežoja putnu medības.

— Esmu dzirdējis, ka putnu medības ir mazāk pievilcīgas. Cik daudz tajā taisnības?

— Pats reti piedalos putnu medībās, jo tām speciāli jātrenējas, vajadzīgs laiks, kura man pietrūkst daudzo darba pienākumu dēļ. Ir jāvelta laiks arī ģimenei, kopīgai atpūtai ar bērniem. Bet neviens mednieks nav spējīgs uz pirmo saucienu doties putnu medībās un veiksmīgi tās aizvadīt. Tur ir pavisam cita specifika. Piemēram, putnus medī ar gludstobra ieroci, bet es esmu pieradis pie vītņstobra ieroča. Līdzko kādu brīdi neesi šāvis ar konkrēto ieroci, zūd iemaņas, jo katram ieroča tipam ir sava specifika.

Tradicionāli pīļu medību sezonas atklāšanā sapulcējas lielākā daļa mūsu kolektīva. Visvairāk putnu medības interesē kolektīva jaunatni, jo tajās ir vairāk dinamikas, ir iespēja biežāk izšaut — vidēji 8-10 patronas, no kurām, gadās, visas var aizšaut garām. Ejot uz dižmedījumiem, iespēju izšaut nav tik daudz — tu aizej uz medībām, kurās varbūt pat vienu reizi neizšauj. Turklāt vajadzīgs arī veiksmes faktors — vienam dzīvnieki nenāk virsū, citam nāk un itin bieži. Tāpēc jaunatnei patiešām vairāk patīk putnu medības, kur iespējas izšaut ir līdzīgas un lielākas.

Savukārt cilvēki briedumā medībās dodas, lai gūtu vērā ņemamus sasniegumus, viņiem gribas izpelnīties kolēģu atzinību un atstāt pēc sevis kaut ko vērtīgu. Bet putni neietilpst trofeju kategorijā, tas ir vēl viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc pieredzējušiem medniekiem putni nav īpaši interesanti. Latvijā tiek vērtēti alņa ragi, stirnāža ragi, brieža ragi, meža kuiļa ilkņi, lūšu ādas un galvaskausi, vilku ādas un galvaskausi, lapsu, bebru un āpšu galvaskausi. Bet vispār mednieki dažādi: vienam interesē gaļas daudzums, citam trofejas, kādam medību process kā tāds, proti, iespēja atrasties kolektīvā, baudīt dabu, un nav svarīgi, izdodas ko nošaut vai — nē.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA